Lasi grāmatas un dzīvo ilgāk! 14 ieguvumi, lasot drukātu grāmatu vismaz pusstundu dienā

Zinātnieki tagad intensīvi pēta, kādu ietekmi uz mūsu prātu un veselību atstāj papīra grāmatu lasīšanas aizstāšana ar digitālo tekstu vai pat gandrīz pilnīga atteikšanās no lasīšanas papīra formātā, kā tas novērojams jaunākās paaudzes vidū. Lai arī katram lasīšanas veidam ir savas priekšrocības, aizvien vairāk pētījumu apstiprina, cik svarīga ir uz papīra drukātā teksta ilgstoša, rūpīga lasīšana. Šai metodei ir daudz ieguvumu – sākot ar ilgāku mūžu un beidzot ar ļoti daudzu prasmju saglabāšanu, kurām citādi draud izzušana.
 

Veltī 30 minūtes un saņem bonusā divus gadus

Izcilajam 19. gadsimta franču romānu rakstniekam Gistavam Flobēram bija teiciens: “Viens no eksistences panešanas veidiem ir aizmiršanās literatūrā kā nebeidzamā orģijā.” Nesen Jeila Universitātes zinātnieku pētījums apliecināja, ka lasīšana ne vien padara mūsu eksistenci panesamu, bet patiesībā to arī paildzina.

Zinātnieki pētīja 3635 cilvēku (50 un vairāk gadu veci) lasīšanas paradumus un atklāja – grāmatu lasītāji dzīvo vidēji divus gadus ilgāk nekā nelasītāji. Dalībnieki tika iedalīti trīs grupās: tajos, kas lasīja 3,5 un vairāk stundu nedēļā; tajos, kas veltīja lasīšanai mazāk par 3,5 stundām nedēļā, un tajos, kas nelasīja vispār.

Pēc divpadsmit gadiem zinātnieki ieguva interesantus faktus par šīm grupām. Pirmās grupas dalībniekiem mirstības risks izrādījās par 23 %, otrajai grupai – par 17 % mazāks salīdzinājumā ar to cilvēku grupu, kas vispār nelasīja grāmatas. Salīdzinot lasītāju un nelasītāju miršanas statistiku, viņi secināja: “Grāmatu nelasītāji nodzīvoja 85 mēnešus (7,08 gadus), kamēr lasītāji dzīvoja 108 mēnešus (9 gadus) kopš pētījuma sākuma. Tādējādi grāmatu lasīšana nodrošināja 23  mēnešus ilgu izdzīvošanas priekšrocību.”

Zinātnieki pētīja lasīšanas paradumus 3635 cilvēkiem (50 un vairāk gadu veciem) un atklāja, ka grāmatu lasītāji nodzīvo vidēji divus gadus ilgāk nekā to nelasītāji.

Pētnieki arī atklāja – jo vairāk dalībnieki lasīja, jo ilgāk dzīvoja, bet “pat tik maz kā 30 minūtes dienā joprojām sniedza ieguvumu attiecībā uz izdzīvošanu”. Interesanti arī, ka šo izdzīvošanas priekšrocību daudz lielākā mērā nodrošina tieši grāmatas, nevis prese. “Mēs atklājām, ka grāmatu lasīšana sniedz lielāku ieguvumu nekā avīžu vai žurnālu lasīšana. Domājams, šis efekts ir saistīts ar to, ka grāmatas daudz vairāk saista lasītāja prātu, nodrošinot lielāku kognitīvo ieguvumu un tādējādi palielinot mūža ilgumu,” paziņoja zinātnieki, kurus pašus pārsteidza, cik liela tomēr ir atšķirība efektā, ko atstāj šo abu veidu tekstu lasīšana.

Savā pētījumā viņi arī skaidroja, ka grāmatu lasīšanā ir iesaistīti divi kognitīvie procesi, kas varētu izraisīt šo izdzīvošanas priekšrocību. Pirmkārt, grāmatas nodrošina tā saukto dziļo lasīšanu – lēnu, aizraujošu procesu, ko raksturo kognitīvā iesaistīšanās, kad lasītājs sasaista izlasīto ar citām šā materiāla daļām, atrod sasaisti ar ārējo pasauli un uzdod jautājumus par piedāvāto saturu. “Kognitīvā iesaistīšanās varētu izskaidrot, kāpēc vārdu krājums, spriešanas, koncentrēšanās un kritiskās domāšanas spējas uzlabojas, lasot grāmatas,” domā pētnieki. Otrkārt, grāmatas “var veicināt empātiju, sociālo uztveri un emocionālo inteliģenci – kognitīvos procesus, kas var uzlabot izdzīvošanas izredzes”.
 

Par dzeju un romāniem

Jautājumam, kāpēc grāmatu tārpi ir tā gudrākā cilvēces daļa, jau sen veltīta pētnieku zinātkāre. Iespēju robežās – cik jau nu mēs uz šo brīdi zinām par smadzenēm, un tas nebūt nav daudz – zinātnieki centušies izskaidrot procesus, kādā veidā mūsu smadzenes gūst labumu no grāmatu, lielākoties daiļliteratūras, lasīšanas.

Daudzi būs ievērojuši, ka pēc romāna izlasīšanas smadzenes jūtas kā uzpumpētas – līdzīgi kā ķermenis pēc svaru cilāšanas. Zinātnieki noteica, ka šī ēnas aktivitāte var saglabāties pat līdz piecām dienām.

Virkne pētījumu apliecina, ka lasīšana uzlabo tā saukto prāta teoriju – spēju saprast, ka citiem cilvēkiem arī ir domas un prāts un ka citu cilvēku prātā var būt kaut kas atšķirīgs. Kopumā prāta teorija saistīta ar cilvēka spējām redzēt ārpus sevis, un cilvēku, kuram piemīt liela prāta teorija, uzskata par empātisku personību. Kāda šeit ir saistība? Pētījumi liecina, ka lasīšana var uzlabot empātiskās tendences cilvēkā tiktāl, ka smadzenes izmanto tās pašas daļas, kad šis cilvēks lasa stāstu, un arī tad, kad viņš rīkojas empātiski.

Taču ne visi teksti veicina empātijas attīstību. Vislabākais veids, kā praktizēt savu prāta teoriju un kļūt empātiskākam, ir lasīt tādu literatūru, kas liek dziļi just līdzi grāmatas galvenajiem varoņiem. Pētījumi apstiprina, ka daiļliteratūras lasītāji anketās savāc ievērojami vairāk punktu par labu empātijai nekā citu veidu literatūras piekritēji.

Lasīšana, izrādās, arī veicina hipokampa darbību. Hipokamps ir nozīmīga smadzeņu struktūra, kas atbild par mācīšanās, atmiņas un emocionālā stāvokļa regulēšanu. Kā liecina izmeklējumi ar magnētisko rezonansi, lai aktivizētu hipokampu, pietiek izlasīt aprakstošu frāzi no trim vārdiem, piemēram, “tumši zils paklājs” vai “oranži svītrains zīmulis”. Daiļliteratūras darbi rosina lasītāju ņemt vērā gan to, kas tiek pateikts, gan to, kas netiek tieši izpausts, un izmantot šo informāciju, lai, liekot lietā iztēli, piepildītu šo tukšo vietu. No šāda viedokļa, jo mazāk vārdu, jo labāk.

Jebkurā valodā uzrakstītiem stāstiem piemīt universāla spēja aktivizēt tās galvenās smadzeņu jomas, kas iesaistītas dažādu atmiņas veidu (ilgtermiņa atmiņas, redzes atmiņas u. c.) un emociju apstrādē, kā arī lēmumu pieņemšanā.

 Emori Universitātes zinātnieki arī atklāja grāmatu lasīšanas ēnas aktivitāti, kas zināmā veidā līdzinās muskuļu veidošanas efektam. Daudzi būs ievērojuši, ka pēc romāna izlasīšanas smadzenes jūtas kā uzpumpētas – līdzīgi kā ķermenis pēc svaru cilāšanas. Zinātnieki noteica, ka šī ēnas aktivitāte var saglabāties pat līdz piecām dienām pēc romāna izlasīšanas.

Savukārt kārtīgas klasiskās dzejas – piemēram, Šekspīra sonetu vai Imanta Ziedoņa vārsmu – lasīšana efektīvi aktivizē to smadzeņu daļu, kas saistīta ar autobiogrāfisko atmiņu. Tas nozīmē, ka dzejas mīļotāji ir spējīgi uz augsta līmeņa pašrefleksiju – spēju novērot, analizēt, izprast un attēlot pašam savu rīcību. Ja ir vēlme sevi pārbaudīt vai izvērtēt, apstāties un veltīt laiku, lai sevi labāk iepazītu, apzinātos savas domas un sajūtas, saprastu savas patiesās vēlmes, dzejas krājums būs labākais palīgs. Turklāt dzeja un mūzika stimulē smadzeņu kreisās puses rajonus, kas atbild par pašanalīzi.

Starp papīru un ekrānu

Zinātnieki noskaidrojuši, ka starp lasīšanu papīra formātā un mobilo ierīču ekrānā ir daudz lielāka atšķirība nekā tikai personīgo ērtību un izvēles aspekts. Jo sevišķi sabiedrību interesē, kā lasīšana datorā atsaucas uz spējām mācīties un kā tā ietekmē smadzenes.

“Lielākoties lasīšana ekrānā veicina vairākuzdevumu veikšanu [spēju veikt vairākus uzdevumus vienlaikus], atšķirīgu uzmanības formu, citu informācijas apstrādes ātrumu,” uzskata neirozinātniece Marianna Volfa, starptautiski atzīta autoritāte šajā jautājumā. “Un, ja cilvēki tikai pārslīd tekstam ar acīm un neiedziļinās, lai saprastu jautājumu sarežģītību, viņus vairāk piesaistīs viltus ziņas vai kas sliktāks.” Viņa uzskata – pastāv bažas, ka digitālie plašsaziņas līdzekļi un milzīgais tiešsaistes informācijas un saziņas apjoms vedina lasīt ātri un sekli. Rezultātā aizvien vairāk jaunu cilvēku lasa tikai to, kas nepieciešams, un bieži vien pat to ne. “Pārāk gari, neizlasīju,” – tā ir atruna, ko nākas dzirdēt regulāri. Taču, kā liecina eksperimenti, lasot papīra formātā cilvēki izlasa tekstu no sākuma līdz beigām apmēram 82 % gadījumu.

“Mēs atklājām, ka grāmatu lasīšana sniedz lielāku ieguvumu nekā avīžu vai žurnālu lasīšana. Domājams, šis efekts ir saistīts ar to, ka grāmatas daudz vairāk saista lasītāja prātu, nodrošinot lielāku kognitīvo ieguvumu un tādējādi palielinot mūža ilgumu,” paziņoja zinātnieki.

Kaut arī lasīšana ekrānā uzlabo lasīšanas ātrumu un pārskatīšanas/skenēšanas spējas, taču negatīvi atsaucas uz lasītāja pacietību, uzmanību un it īpaši uz izpratni un kritiskajām pārdomām. Aizvien biežāk pētījumos tiek uzsvērts, ka lasīšana papīra formātā ir daudz efektīvāka par ekrānā lasīto.  Nesen pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 400 studentu no piecām valstīm, 86 % dalībnieku atzina, ka garākus tekstus labāk izvēlas lasīt, nodrukātus uz papīra, un 92 % bija pārliecināti, ka viņiem arī vieglāk koncentrēties, ja lasa uz papīra, nevis ekrānā.

Zinātnieki arī atklājuši interesantu faktu par metakognitīvo procesu jeb domāšanu par savu domāšanu. Izrādās, tiem, kas lasa papīra formātā, parasti ir labāka izpratne par to, kā viņi sapratuši tekstu, atšķirībā no cilvēkiem, kas lasa ekrānā, kuri nereti ir augstākās domās par savu teksta izpratni, nekā tas ir īstenībā. Viņi arī biežāk par papīra lasītājiem pārāk augstu novērtē savas zināšanas, ko apguvuši no izlasītā materiāla. Šāda pārāk liela pašpārliecinātība ir ļoti raksturīga tiem, kas lasa ekrānā, un tās varētu būt uzmanības novēršanas un mazāka fokusa sekas.

Drukāta teksta lasīšana ļauj mums palēnināt tempu un atvēl laiku izsmalcinātai dziļai lasīšanai, būtības saskatīšanai, kritiskās analīzes pielietošanai, izvērtētiem secinājumiem, kā arī dāvā iespēju apzināties un izbaudīt, cik brīnišķīgi ir iegūt zināšanas un gudrību, kas nepieciešama, lai uzturētu labu sabiedrību.

Ne velti, kā liecina pētījumi, vairums cilvēku joprojām tomēr izvēlas lasīt uz papīra. Iespējams, tas ir tāpēc, ka uz papīra drukāto prāts uzskata par svarīgāku un nopietnāku tekstu, kam jāveltī lielāka uzmanība.

Bi-lasītprasme ir mūsdienu ideāls

Interesanti, ka pētījumos arī norādīts – ja cilvēkam dabiski labāk patīk lasīt ekrānā un viņš lasa ar prieku, izpratne par izlasīto tomēr necieš. Tātad būtība varētu būt cilvēka izvēlē, jo, izbaudot lasīšanas procesu, cilvēks vairāk iesaistās un veltī tam lielāku uzmanību. Faktiski pat ne cilvēka izvēle vai tas, kurš no lasīšanas veidiem ir noteicošais, ir tik svarīgi – jautājums drīzāk ir par to, kā iegūt labāko no abiem šiem mūsdienu lasīšanas formātiem. Tāpēc speciālisti sākuši runāt par bi-lasītprasmi – par smadzenēm, kas spēj izmantot optimālās prasmes no katra lasīšanas stila tā, lai varētu iegrimt dziļā lasīšanā gan internetā, gan drukātā grāmatā. Marianna Volfa iesaka vispirms bērniem iemācīt lasīt fiziskas grāmatas, lai stiprinātu smadzeņu lasīšanas shēmu, izmantojot konkrētu pieredzi, un pēc tam efektīvi apgūt un izmantot ekrānus.

Tiem, kas lasa papīra formātā, parasti ir labāka izpratne par to, kā viņi sapratuši tekstu, atšķirībā no cilvēkiem, kas lasa ekrānā, kuri nereti ir augstākās domās par savu teksta izpratni, nekā tas ir īstenībā.

Kāpēc šāda divējāda lasītprasme ir tik svarīga? Iemesls ir vienkāršs. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā ir aizvien lielāka informācijas pieejamība; attēli un teksti mūs gluži vai bombardē visu komunikācijas tehnoloģiju formās. Vienlaikus mūsu uzmanības diapazona vidējais ilgums samazinās. Lasīšana ir aktivitāte, kas ļauj uzmanības novēršanas tendenci vājināt, kā arī vingrināt spriestspējas, kas palīdzēs atlasīt vajadzīgo no plašā informācijas klāsta.

Zinātnieki uzsver, ka bi-lasītprasme ir kā pretinde mūsdienās izplatītajam kritiskās domāšanas deficītam. Dziļā lasīšana ir būtiska prasme, lai jaunajā paaudzē attīstītu intelektuālo, sociālo un emocionālo inteliģenci. Laikā, kad pasaule aizvien vairāk digitalizējas un bērni veltī daudz vairāk laika sociālajiem tīkliem un datorspēlēm nekā citām nodarbēm, dziļā lasīšana viņiem varētu kļūt par vieglāko un patīkamāko ceļu, kā tapt par gudrām un empātiskām personībām.

Un nekad nav par vēlu sākt lasīt. Ir neskaitāmi ieteikumi, kā pamazām pievērsties lasīšanai. Vienkāršākais ir ieviest šādu paradumu – lasīt 15 minūtes no rīta, 20 minūtes pirms gulētiešanas un tad vēl pa dienu, kad gadās kāds brīvs laiciņš vai, piemēram, jābrauc vilcienā.

14 ieguvumi, lasot drukātu grāmatu vismaz pusstundu dienā

1. Labāks miegs. Ja nomoka bezmiegs, ir vērts pamēģināt pirms gulētiešanas telefona vai planšetes vietā palasīt reālu grāmatu. Zinātnieki noskaidrojuši ne tikai to, ka digitālo ierīču ekrāna izstarotā zilā gaisma kaitē miega ciklam, bet arī, ka vismaz pusstundu ilga papīra grāmatu lasīšana ik dienas uzlabo kopējo miega režīmu. Īstenībā pat neilga (apmēram sešas minūtes) lasīšana pirms gulēšanas var samazināt stresu un bezmiegu par 68 procentiem! Turklāt aptaujas liecina, ka gandrīz pusei no tiem cilvēkiem, kuriem ir paradums pirms aizmigšanas palasīt grāmatu, ir ļoti ciešs miegs.

2. Dziļāka empātija. Šis jautājums tiek pētīts jau ilgāku laiku, un pētījumi rāda, ka viens no pusstundu ilgas lasīšanas ieguvumiem ir arī lielāka iejūtība un citas pozitīvas emocijas pret pārējiem cilvēkiem. Tas galvenokārt attiecas uz daiļliteratūras lasītājiem, tomēr arī citi teksti var uzlabot cilvēka saskarsmes spējas un veicināt sirsnību.

3. Intelekta attīstība. Mūsu smadzenes darbojas uz elektrisko signālu savienojumu pamata; jo vairāk šo savienojumu veidojam, jo labāk varam apstrādāt informāciju. Lasīšana ir smadzeņu treniņa forma, lai veidotu vairāk šo elektrisko signālu. Lasot uzlabojas ne vien spējas uzkrāt, bet arī izmantot apgūto informāciju.

4. Smadzeņu pagrimuma minimizēšana. Ar vecumu smadzeņu aktivitātei un spējām ir tieksme pasliktināties, un tad darbojas princips – vai nu tu tās izmanto, vai arī zaudē. Pētījumos atklāts, ka lasīšana ir viena no aktivitātēm, kas, piemēram, var samazināt Alcheimera slimības risku divarpus reižu. Lai saglabātu smadzenes formā, nepieciešams tās stimulēt ilgtermiņā, un regulāra lasīšana apmēram 30 minūtes dienā ir ideāls paņēmiens.

5. Garastāvokļa uzlabošana. Grāmatas lasīšana ne tikai pacilā garastāvokli, bet arī samazina depresijas simptomus vai to rašanās risku. Daudzi lasītāji atzīst grāmatu terapeitisko iedarbību. 

Vieniem lasīšana kalpo kā atslēgšanās no trakā dzīves ritma, citiem tā palīdz galvā pārstrādāt uzmācīgas domas vai problēmas. 

Lasīšanas laikā smadzenes darbojas un apstrādā vārdus un jautājumus, kas attiecas uz cilvēka ikdienas dzīvi, turpretī citu izklaides formu laikā, piemēram, skatoties televizoru, smadzenes patiesībā ir nomāktas un pasīvas. Atklāts arī, ka garīga satura tekstu lasīšana var pazemināt asinsspiedienu un nomierināt, savukārt pašpalīdzības grāmatas palīdz tikt galā ar straujām garastāvokļa izmaiņām.

6. Sabiedrisko attiecību bagātināšana. Ikdienas saikni ar draugiem un paziņām cita starpā uztur arī noskatīto TV pārraižu, filmu vai sporta pasākumu apspriešana, kas palīdz uzlabot savstarpējo saskarsmi. Tas pats attiecas arī uz lasīšanu. Lasot vidējā ātrumā (250 vārdu minūtē), cilvēks 200 lappušu biezu grāmatu var izlasīt apmēram četrās stundās. Atvēlot lasīšanai tikai pusstundu dienā, mēnesī var izlasīt vidēji trīs, bet gadā – vairāk nekā 45 grāmatas! Vai tas nesagādā bagātīgu vielu sarunām?

7. Labākas karjeras iespējas. Pasaule virzās uz tādas izglītības pusi, kas vairs nav atkarīga no tradicionālās skolas modeļa; mums ir pieejamas interneta neizsmeļamās iespējas, YouTube un milzums citu brīvo resursu. Arī grāmatām ir tik plaša izvēle, ka tās var nodrošināt paātrinātu izglītību, lai attīstītu vai atrastu jaunas karjeras iespējas, rezultātā uzlabojot savu nākotni, ienākumus, dzīvesstilu.

8. Plašāks vārdu krājums. Nereti apgūstam kādu jaunu vārdu, izdzirdot to vairākas reizes pa radio vai TV. Taču šis ieguvums vairāk nekā desmitkāršojas, lasot grāmatu. Lasīšanas laikā mēs esam pakļauti autora vārdu krājumam, tādējādi var apgūt vārdus, ko nekad iepriekš neesam zinājuši. Pateicoties kontekstam, šo vārdu nozīme kļūst ātri saprotama, un bieži vien mēs tos sākam lietot arī ikdienā. Matemātiski rēķinot, vidējais lasītājs pusstundas laikā izlasa apmēram 7500 vārdu. Nedēļā tie ir 50 000! 

Ja lasīšanu padara par ikdienas paradumu, leksikas paplašināšanās ir vienkārši neizbēgams pluss.

9. Rakstīšanas spēju uzlabošana. Līdzīgi kā bagātinās vārdu krājums, lasot uzlabojas arī rakstīšanas spējas. Lasītājs nevilšus mācās un var pārņemt gan vārdu pareizrakstību un gramatiku, gan spožu rakstīšanas stilu. Tas attiecas ne tikai uz profesionāliem autoriem un tekstu veidotājiem, bet arī uz jebkuru, kam nākas rakstīt e-pasta vēstules vai patīk publicēt komentārus sociālajos tīklos.

10. Spēcīgāka analītiskā domāšana. Grāmatas, it sevišķi detektīvromāni, kuros jādomā līdzi kāda noslēpuma atrisināšanai, ļoti palīdz attīstīt analītiskās prasmes. Ir ļoti aizraujoši lasīt detektīvu un pašam mēģināt atklāt lietu. Pat ja tas neizdodas, lasītājs tik un tā vingrina savu kritisko un analītisko domāšanu, turklāt vispatīkamākajā veidā.

11. Fokusēšanās veicināšana. Iespējams, lasot šo rakstu, jūsu uzmanība kādā brīdī novirzījās un domas aizpeldēja kaut kur sānis. Līdzīgi tādām īpašībām kā, piemēram, pacietībi, arī fokusēšanās uzlabojas ar treniņu. Joga, meditācija un lasīšana ir atzīti par labākajiem veidiem, kā uzlabot savu koncentrēšanos un fokusu. Un, ja reiz cilvēks ir apguvis to, kā var aizrauties ar lasāmvielu, viņš paliks fokusēts uz sižetu, saturu un stilu. Tas ir ieguvums, kas noder arī ikdienas dzīvē.

12. Izglītība par velti. Lasīšana sniedz zināšanas par daudziem pasaules aspektiem, kuru apgūšana var maksāt simtiem un tūkstošiem eiro, nemaz nerunājot par tam veltīto laiku. Pateicoties grāmatām, var izglītoties tādos jautājumos kā personīgās finanses, veselība, nekustamais īpašums, liekā svara nomešana vai pašattīstība, veltot tam tikai dažas pusstundu ilgas sesijas ik dienu.

Vēlies kaut ko jaunu iemācīties? Visticamāk, tāpēc vien uzreiz nestāsies jaunā skolā, taču iespējams sameklēt attiecīgo literatūru bibliotēkā, grāmatu veikalā vai internetā, kas palīdzēs apgūt vismaz šīs lietas pamatus. Veltot interesējošās tēmas apguvei pa 30 minūtēm piecas dienas nedēļā, var kļūt izglītotāks šajā jautājumā nekā vairums pārējo cilvēku.

13. Naudas ietaupīšana. Smieklīgi, bet lasīšanas laikā cilvēks kaut ko nedara, un tas arī ir ieguvums. Proti, lasīšanas laiks izslēdz pievēršanos šopingam un naudas tērēšanai, kas daudziem arī ir tikai izklaide, nevis nepieciešamība. Lasīšana, kas nav no dārgākajiem izklaides veidiem, var kalpot kā aizstājējs nodarbēm, kas izmaksā dārgi vai arī kļuvušas par atkarību.

14. Labs paraugs. Visbeidzot, būs labi zināt arī to, ka lasīšana ir lipīga, it sevišķi, ja ir bērni. Proti, ja cilvēkam apkārt ir grāmatu lasītāji, viņš, visticamāk, arī pats pievērsīsies šai nodarbei. Jaunākie pētījumi liecina, ka skaļa priekšā lasīšana bērniem vēl pirmajos skolas gados biežāk iedvesmo viņus kļūt par grāmatmīļiem pieaugušā vecumā.