9 ieradumi, kas laupa mūsu produktivitāti

Katrs no turpmāk minētajiem ieradumiem pats par sevi nav ne nosodāms, ne kā citādi slikts, taču summējoties, tie laupa lielu daļu mūsu laika, enerģijas un spējas kopumā darboties ar skaidru galvu. 
Kas tad ir šie produktivitātes laupītāji? Pavisam elementāras un ikdienišķas lietas.

1. Sērfošana internetā
   Lai pilnvērtīgi koncentrētos kādam darbam un pilnībā tam nodotos, vidēji nepieciešamas 15 minūtes. Ja veicamā uzdevuma laikā mēs izdomājam apskatīt jaunākās ziņas vai pasērfot soctīklos, pēc tam atkal vajadzēs 15 minūtes, lai pilnvērtīgi atgrieztos pie darāmā. Jo biežāk šādi “atslēdzamies” no darba, jo mazāk spējam izdarīt dienas laikā, un rezultātā – darbā būts, it kā visu laiku kaut kas darīts, bet jēgas nekādas.
2. Perfekcionisms 
   Daudzi savas idejas vai darbu “norok”, uzskatot, ka tas viss ir tālu no ideālā varianta. Taču – kā var kaut ko paveikt vai radīt, ja nekad to neuzsāk darīt un neļauj savām idejām transformēties reālās darbībās vai produktos? Kā teikusi amerikāņu rakstniece Džodija Pikolta – slikti uzrakstītu lappusi ir iespējams rediģēt, bet neuzrakstītu – nē!
3. Piedalīšanās sapulcēs 
   Sapulces aizņem ļoti daudz laika, tāpēc iespēju robežās vēlams izvairīties no tām. Ja tomēr apspriežams kas nopietns, neatliekams, tad ir svarīgi noteikt sapulces ilgumu un iekļauties šajā laikā. Tas palīdzēs koncentrēties galvenajiem tematiem un ātrāk visu izrunāt.
4. Tūlītēja atbildēšana uz ienākošajiem e-pastiem
   Lai e-pasts nekļūtu par laika laupītāju, pārbaudi to noteiktos laikos. Savukārt lai nepalaistu garām svarīgu klientu sūtītās ziņas, uzstādi ziņotāju. Tāpat iespējams pieslēgt autoatbildētāju, kas vēstules sūtītājam paziņos, kurā laikā varēsi pārbaudīt e-pastu un atbildēt uz to.
5. Snauduļošana no rītiem
   Mūsu miegs ir ciklisks, un pēdējais no šiem cikliem mūs sagatavo tam, lai esam modri un aktīvi pēc pamošanās. Tieši tāpēc nereti mēdzam pamosties vēl pirms modinātāja zvana. Taču, ja nolemjam ignorēt sava organisma dabisko ciklu un vēl mazliet pagulēt, tad gan jau mostamies noguruši, apdulluši  utt. Šāds stāvoklis var ilgt pat vairākas stundas, tāpēc piespied sevi kāpt ārā no gultas pat tad, ja šķiet, ka vēl nāk miegs. Ķermenis nepamostas tāpat vien – tas ir izgulējies. Tu to sajutīsi drīz pēc piecelšanās, un rīts būs produktīvs.
6. Vairāku uzdevumu darīšana vienlaikus
   Stenforda Universitātes pētnieki secinājuši, ka cilvēkiem, kuri vienlaikus ķeras pie vairāku uzdevumu veikšanas, ir grūtāk koncentrēties un kaut ko atcerēties, salīdzinājumā ar viņu kolēģiem, kuri veic tikai vienu uzdevumu. 
   Tas skaidrojams ar to, ka tad, kad cenšamies darīt divus darbus reizē, mūsu smadzenes nespēj abus uzdevumus paveikt vienlīdz kvalitatīvi. Pat tie, kuri bija pārliecināti, ka vairāku darbu veikšana vienlaikus viņiem palīdz veiksmīgāk tikt galā ar darāmo, beigu beigās tomēr atpalika produktivitātē no tiem, kuri tos pašus uzdevumus paveica secīgi pa vienam.
7. Sarežģītu uzdevumu atlikšana uz vēlāku laiku
   Mums visiem ir ierobežota psihiskā enerģija. Kad mēs to tērējam, mūsu spējas pieņemt lēmumus un produktivitāte krasi samazinās. Šo parādību sauc par nogurumu pieņemto lēmumu dēļ. 
   Atstājot pēcpusdienas cēlienam sarežģītus darbus, tos paveikt būs daudzkārt grūtāk vai pat neiespējami, jo galvenie spēki un enerģija būs iztērēti dienas pirmajā pusē. Tāpēc centies sarežģītākās lietas paveikt rīta pusē, kamēr smadzenes vēl ir mundras.
8. Gadžetu lietošana pirms miega
   Ekrānu izstarotā zilā gaisma ļoti tieši ietekmē miega kvalitāti un mūsu noskaņojumu. Šī gaisma kavē miega hormona melatonīna veidošanos, un mēs jūtamies mundrāki, nekā patiesībā esam. Rītos mundrumu mums dod saules gaisma, bet dienas otrajā pusē, kad tā samazinās, sāk izstrādāties melatonīns, un mums sāk nākt miegs. 
   Vakaros mūsu smadzenes īpaši jutīgi uztver ekrānu zilo gaismu, neļaujot mums iemigt, kā arī krietni pabojājot pašu miegu. Tāpēc, ja vēlies tā krietni izgulēties, nelieto pirms gulētiešanas viedierīces, datoru un televizoru.
9. Saldumu ēšana
   Ja asinīs ir zems glikozes līmenis, mums ir grūti koncentrēties, ir nogurums utt. Kā liecina pētījumi, lai sajustos labāk, pietiek apēst 25 gramus glikozes. Kā to izdarīt? Tā nudien nav problēma, jo glikozi satur lielākā daļa produktu, tikai jautājums – kādā veidā tā tiek uzņemta, lai maksimāli ilgi saglabātos efekts un drīz vien nebūtu jāēd atkal. 
   Saldumi, limonādes un citi daudz cukura saturoši produkti ļaus mums justies mundriem aptuveni 20 minūtes, turpretī apēsta auzu pārslu putra, brūnie rīsi vai jebkurš cits produkts, kas bagātīgi satur saliktos (nevis vienkāršos kā saldumi) ogļhidrātus dos ilgstošu sāta sajūtu un enerģiju.

Avots: www.parents.ru