Kā savaldīt savu iekšējo kritiķi un iemācīties laipnību pret sevi

Kā pagriezt domāšanu pozitīvajā virzienā un sākt izturēties pret sevi ar cieņu, stāsta psiholoģe Marija Ābeltiņa.
 

Laipnai pret sevi

Cilvēka pašvērtību ietekmē daudzi faktori, un viens no tiem ir mūsu iekšējais dialogs – ko un, galvenais, kā mēs sakām paši sev. Ir pierādīts – ja ar sevi runājam rupjā, uzbrūkošā veidā, smadzenes to uztver līdzīgi kā cita cilvēka kritiku vai agresiju. Mūsos rodas tādas pašas stresa reakcijas un pašvērtējuma kritums.

Protams, personības izaugsme lielā mērā notiek, pateicoties tieši kritikai, taču jautājums, vai protam sevi uztvert veselīgi, ar cieņu, laipnību un līdzjūtību pret sevi, pieņemot kļūdas un no tām mācoties? Vai neveiksmes gadījumā mums palīdz sevis noniecināšana un apsaukāšana rupjos vārdos? Nē, tas tikai prasa dubultu spēku, lai izrāptos no bedres un atkal ietu uz priekšu! Tādēļ daudz produktīvāk ir runāt ar sevi no veselīga, pieauguša cilvēka pozīcijas. Ļaut runāt tieši šai racionālajai, mīlošajai balsij, apklusinot sevī vardarbīgo kritiķi.

Ja ar sevi runājam rupjā, uzbrūkošā veidā, smadzenes to uztver līdzīgi kā cita cilvēka kritiku vai agresiju. Mūsos rodas tādas pašas stresa reakcijas un pašvērtējuma kritums.

Stop kritiķim

1.solis: Atpazīsti un apstādini kritiķi!

Piefiksē un apzinies brīdi, kurā sevi kritizē. Tas ne vienmēr ir vienkārši, jo var šķist, ka it kā bez iemesla pēkšņi esi emocionāli sašļukusi, jūties bēdīga un nevērtīga. Tad jāpatin notikumi atpakaļ. Iespējams, Tu tikko skatījies Instagram, kur redzēji, kā viena draudzene notievējusi, citai piedzimis bērns, vēl kādai diploms vai eksotisks ceļojums… Un Tava iekšējā balstiņa čukst: “Bet Tev nav nekā no tā visa! Kad būs?!” Šī balss jāpiefiksē, jo tieši tā Tev sabojāja garastāvokli. Nevis draudzenes, bet Tu pati.

Starp citu, iekšējais kritiķis ne vienmēr ir emocionāli uzbrūkošs. Dažkārt tas ir ļoti viltīgs un mēģina izlikties par inteliģentu, veselīgu pieaugušo. Ir svarīgi to atpazīt – prast reflektēt par to, kas notiek Tavā iekšējā pasaulē, padarot to par savu ieradumu. Kad to iemācīsies, spēsi pateikt kritiķim “stop” un virzīties tālāk.
 

Skatiens no malas ar mīlestības acīm 

2.solis: Ko teiktu cilvēks, kurš mani mīl?

Tālāk Tev jāiedarbina domas, ar kurām aizstāt kritiķa balsi un viņa agresīvos komentārus. Atceries cilvēkus, kuri Tev dzīvē snieguši atbalstu, un iztēlojies, ko konkrētajā situācijā teiktu kāds, kurš Tevi mīl! Ko teiktu labākā draudzene vai vecmāmiņa? “Tas nekas, mīļā. Tā gadās. Apsēdies un iedzer siltu tēju, tad padomāsim, ko darīt tālāk.” Stresa situācijā tas skan daudz labāk nekā sevis strostēšana.

Ja Tev dzīvē ir bijuši šādi atbalstoši cilvēki, būs daudz vieglāk ar pozitīvu piemēru un gribasspēka palīdzību pagriezt domāšanu pareizajā virzienā. Ja tādu cilvēku nav bijis, jāiet cauri nelielam starpposmam, proti, jāiemācās, jāsakrāj labie vārdi un frāzes, ko likt paškritikas un savu nesamērīgo prasību vietā.
 

Burkāns, nevis pātaga 

Kritizēt un prasīt perfektu rezultātu, izspiežot sevi kā citronu, ir ļoti vienkārši. Viena lieta ir pieprasīt to no kāda cita, piemēram, attiecībās, kurās viens partneris nemitīgi kritizē otru, līdz tas nogurst un aiziet. Tad kritiķis var meklēt nākamo. Bet, ja mēs to izdarām paši ar sevi – iekšēji? Kur mēs varēsim aizbēgt? Pazūd gan veselība, gan pašapziņa, un tas ir neilgtspējīgi. Ja vēlamies vārdu “ilgtspējība” attiecināt uz savu dzīvi, jāiemācās sevi motivēt nevis ar “pātagu” jeb nosodīšanu, bet ar “burkānu” – atalgojumu un paslavēšanu. Pretējā gadījumā cilvēks sāk justies piekrāpts, jo ir sasniegumi, bet nav dzīvesprieka. Veidojas sajūta: “Man ir laba izglītība, ģimene, māja ar dārzu, mašīnas…! Manā dzīves mērķu sarakstā visi ķeksīši aizpildīti, bet kur ir laime?!”

Sāc ar domām 

Mūsu domas, emocijas un darbības ir savstarpēji saistītas. Pašsajūta, kas izpaužas gan ķermeniski, gan emociju veidā, iet roku rokā ar to, ko domājam un ko darām. Nevaram atrauti no šiem procesiem justies labi – paši par sevi.  
Lai sakārtotu pašapziņu, domu revīzija ir vissvarīgākā. Protams, var sākt arī ar darbībām, piemēram, sākt vingrot, veselīgāk ēst, mesties karjeras vai jaunu attiecību izaicinājumos. Taču jāņem vērā, ka mainot tikai uzvedību, cilvēkiem bieži vien neizdodas sasniegt to, ko viņi vēlas. Jā, ir ārējie sasniegumi, bet iekšēji turpinās sevis kritizēšana un cilvēks nespēj izbaudīt sasniegtā augļus. Turklāt, piespiežot sevi veikt noteiktas darbības bez domāšanas maiņas, rezultāts drīzāk būs kampaņveidīgs. Ja sākam ar iekšējo pasauli, rezultāts, iespējams, nebūs redzams uzreiz, bet ilgtermiņā Tu tiksi stipri tālāk.
 

Pati sev influencere 

Sociālajos tīklos mēs sekojam līdzi influenceriem, kuri prot iedvesmot un pacelt spārnos. Parasti tie nav rupji, vardarbīgi, naidīgi cilvēki. Tad kāpēc būt naidīgai pret sevi? Kāpēc gan Tu pati nevarētu būt sev labākā iedvesmotāja?!
Un atceries, ka iekšējā sevis sakārtošana iet roku rokā ar ārējo. Ja rūpēsies par savu ārieni un izskatīsies labi, Tu arī jutīsies labāk un pašpārliecinātāk. Uzvelc skaistu kleitu, uzkrāso lūpas, ieveido matus, uzsmaidi sev, piemiedz ar aci un dodies dzīvē! 
Tev tik ļoti piestāv pārliecība!