Dusmas drosmei, aizsardzībai un kontrolei. Kas mums jāzina par šo pamatemociju

Kādas ir dusmu funkcijas, kas ir nekontrolētas un pārspīlētas dusmas un kā tās iespējams kontrolēt un izreaģēt, nevis apspiest, skaidro izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Dusmu funkcija

Dusmas kā emocija ir bioloģiski noteikta un ļoti lielā mērā nepieciešama mūsu izdzīvošanai, skaidro psiholoģe I. Damberga. 

Dusmas pilda vairākas funkcijas

1. Signalizē, ka kaut kas nav kārtībā. Dusmas parāda, ka tiek pārkāptas mūsu robežas un mēs izjūtam apdraudējumu, piemēram, ja kāds mūs nobiedē, mēs sadusmojamies uz viņu, jo jūtamies apdraudēti. Dusmas var simbolizēt to, ka notiek kāds pāridarījums vai netaisnība. 

2. Aizstāv mūsu robežas. Ir ļoti svarīgi bērniem mācīt dusmas izpaust saprātīgā veidā, jo tiem bērniem, kuriem kaut kādu iemeslu pēc dusmas neļauj izpaust, nereti tiek darīts pāri. Dusmu funkcija noteiktā mērā palīdz aizstāvēt savas vērtības un uzskatus. 

3. Nodrošina kontroles izjūtu. Kad cilvēks dusmojas, rodas kontroles sajūta – es varu kaut ko mainīt!

4. Sniedz enerģiju un drosmi. Dusmas palīdz motivēt, dodot enerģiju un drosmi rīkoties.

5. Aizsargā no citām, daudz smagākām emocijām. Bieži vien, piemēram, sēru gadījumā, cilvēki ļaujas dusmām, tādā veidā mazinot sēras.

Lai arī kādu funkciju tās pildītu, dusmas ir normāla un veselīga emocija, ja tās tiek vērstas pret to, kas tās izraisīja. Ne vienmēr tas ir iespējams, bet vairumā gadījumu tomēr ir. Piemēram, ja sadusmojāmies darbā, nedrīkstam atnākt mājās un dusmas izpaust pret bērniem, stāsta I. Damberga. Dusmošanās tiek uzskatīta par pieņemamu, ja tā ir īslaicīga un pārejoša, kā arī izpausta sabiedrībai pieņemamā veidā.

I. Damberga uzsver, ka pārspīlēta un neveselīga dusmošanās ir tad, ja dusmas ir pārmērīgas, nekontrolētas un ilgstošas. Pie pārspīlētām dusmām pieskaitāmas dusmas, kas kļuvušas destruktīvas: kliegšana, sišana, vardarbība pret citiem cilvēkiem, dzīvniekiem vai lietām. 

Nekontrolētu un pārspīlētu dusmu iemesli

I. Damberga skaidro, ka dusmas kā iezīme cilvēkiem ir izteiktas ļoti dažādi jau kopš dzimšanas. Ir cilvēki, kuri piedzimst ar izteiktākām dusmu reakcijām, izteiktāku impulsivitāti un negatīvo emocionalitāti, piemēram, trauksmi, negatīvām domām. Taču nekontrolētas un pārspīlētas dusmas veido ne tikai iedzimtība, bet arī nelabvēlīga vide. Ja bērns ģimenē cieš no vardarbības vai bērnam nepievērš uzmanību, viņš neiemācas atpazīt emocijas un tās paust pieņemamā veidā, tāpēc tās pauž nekontrolēti, visbiežāk caur dusmām.

Lai mazinātu nekontrolētu un pārspīlētu dusmu izreaģēšanu, nepieciešama motivācija kaut ko darīt lietas labā. Visbiežākais motivators pieaugušajiem var būt savstarpējo partnerattiecību un citu attiecību izjukšana. 
 

No psiholoģijas viedokļa dusmas var iemācīties izreaģēt un kontrolēt divos veidos – fiziski un emocionāli

Situācijas uzlabošanai nereti jāsāk ar emociju atpazīšanu – biežāk tas notiek jau bērnībā, bet tas var noderēt arī pieaugušajiem. Ja pārspīlētas dusmas netiek kontrolētas, šādi cilvēki kļūst vardarbīgi pret citiem vai paši pret sevi. Tādos gadījumos darbs turpinās ne tikai ar psihologiem, bet nereti arī ar tiesībsargājošajām iestādēm, stāsta I. Damberga. 
Vingrinājumi dusmu kontrolei

No psiholoģijas viedokļa dusmas var iemācīties izreaģēt un kontrolēt divos veidos – fiziski un emocionāli, skaidro I. Damberga. Pētījumos apstiprināts, ka mazināt dusmas palīdz tādas fiziskās aktivitātes kā staigāšana, skriešana, peldēšana un joga. Savukārt pretrunīgi tiek vērtēts cīņassports, jo tas nereti var palielināt dusmas. Pie fiziskās izreaģēšanas der arī dziļā elpošana, muskuļu sasprindzināšana un atslābināšana. 
Savukārt emocionāli dusmas palīdz mazināt humors – gan no cilvēka, kas izsauc dusmas, gan no paša. Lai dusmu brīdī nezaudētu kontroli, pirms atbildes vai reakcijas sniegšanas ieteicams uz brīdi iepauzēt, nomierināties un sakopot domas un emocijas. Svarīgi, ka dusmas kādam varam izstāstīt. Lai komunikācija būtu veiksmīga, ieteicams lietot “es teikumu” (eng. I statement), pirmajā daļā pasakot emociju “Es esmu dusmīgs”, otrajā daļā sakot, par ko es esmu dusmīgs, bet trešajā daļā sakot, ko es gribētu citādāk? Izmantojot šādu komunikācijas metodi, otram cilvēkam tas ir mazāk aizvainojoši, un šādā veidā mēs dusmas esam izreaģējuši. Reizēm ir svarīgi prast dusmas prognozēt, piemēram, zinot, ka ir kas tāds, kas mani sadusmos, es ieplānoju šai situācijai risinājumu jau iepriekš. Savukārt ilgstošu un nepārejošu dusmu gadījumā, ir jāmēģina atrast sevī resursu piedot otram.

Dusmu neesamība un apspiešana

Dusmu neesamība nav dabiska parādība, skaidro I. Damberga. Ja kaut kādu iemeslu dēļ cilvēks neprot izteikt un atpazīt savas emocijas, pie vainas varētu būt aleksitīmija jeb grūtības izteikt savas emocijas un jūtas vārdos un atšķirt emocijas no ķermeniskām sajūtām. 

Dusmu laikā tiek aktivizēta autonomā nervu sistēma, izdalās hormoni, paātrinās sirdsdarbība, elpošana, paaugstinās asinsspiediens. Cilvēki, kas atpazīst emocijas, saprot, ka šīs sajūtas saistāmas ar dusmām, taču cilvēki ar aleksitīmiju šādā situācijā šīs ķermeniskās sajūtas var tulkot kā sirdslēkmi vai kā citas veselības problēmas. Aleksitīmija var veidoties vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem saistāms ar nepietiekamu vecāku uzmanību bērnībā jeb bērna atstāšana novārtā. 

Savukārt, ja cilvēks spēj atpazīt emocijas, bet izvēlas tās apspiest un neizrādīt, tas var atspoguļoties fiziskās un garīgās veselības problēmās. Nevar apgalvot, ka dusmu apspiešana ietekmē fizisko veselību, bet var novērot dusmu saistību ar paaugstinātu asinsspiedienu, peptisko čūlu, migrēnu, artrītu, sirds un asinsvadu slimībām, psoriāzi un citām fiziskām saslimšanām. Ja dusmas ilgstoši apspiež, tās meklē veidu, kā izlādēties, tādēļ nereti tās ir saistāmas arī ar tādām garīgās veselības problēmām kā trauksmi, depresiju, kaitēšanu sev, riskantu darbību veikšanu, ēšanas traucējumiem, skaidro I. Damberga.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece emociju harmonizēšanai iesaka ārstniecības augu drogas, kam piemīt nomierinoša darbība: piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres un raudenes lakstus, apiņa augļkopas, liepziedus, lavandas, vīgriezes un kumelītes ziedus.  Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā, kuru sastāvā būs vairākas ārstniecības augu drogas. 

Ir pieejami arī nomierinoši ārstniecības augu līdzekļi gan kapsulu un tablešu, gan sīrupu un šķīdumu veidā. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgos antidepresantus, taču ar šo līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā un apmeklējot solāriju, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem.  
Stresa un nervozitātes gadījumā noderīgi ir magniju un B grupas vitamīnus saturoši līdzekļi. Magnija deficīta simptomi ir nervozitāte, aizkaitināmība, trauksme, nogurums, bezmiegs, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu krampji, spazmas, vājums un trīce.

Dusmas, trauksme, pārāk liels stress un nemiers var izraisīt arī bezmiegu un iemigšanas traucējumus. Lai veicinātu veselīgu miegu un ļautu ķermenim pilnvērtīgi atpūsties, ieteicams iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, atvēlot miegam 7 līdz 9 stundas, vēdināt telpas, iekārtot ērtu guļvietu, nodrošināt klusumu un tumsu, pa dienu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pirms gulētiešanas neēst, nelietot tonizējošus dzērienus, kas satur kofeīnu, un nesmēķēt, neskatīties TV, nelietot telefonu un datoru, labāk palasīt kādu grāmatu vai paklausīties nomierinošu mūziku, ieiet siltā, relaksējošā vannā. Var izmantot ārstniecības augus vai ēteriskās eļļas, piemēram, lavandas, un pirms miega iedzert nomierinošu zāļu tēju  – melisas vai baldriāna.