Var izraisīt migrēnu, depresiju jeb Perfekcionisma posts un praktiski soļi, kā to mazināt

Klīniskā psiholoģe Dr. Elena Hendriksena no Bostonas Universitātes CNN uzsver, ka perfekcionisms bieži vien ir viņas pacientu galvenais izaicinājums, kas savijas ar citiem mentālās veselības jautājumiem. 

Perfekcionisti parasti neatzīst savu vēlmi pēc pilnības, bet viņu izteicieni, piemēram, „Es jūtos kā neveiksminieks” vai „Man vajadzētu būt daudz tālāk, nekā esmu,” atspoguļo viņu iekšējās cīņas. Hendriksena skaidro, ka perfekcionisms nav tikai par ideālu sasniegšanu – tas bieži vien ir par pastāvīgu sajūtu, ka nekad neesi pietiekami labs.

Lai gan perfekcionisms var veicināt augstu standartu sasniegšanu, tas var izraisīt arī nopietnas sekas, piemēram, depresiju, ēšanas traucējumus, obsesīvi kompulsīvu traucējumu (OKT) un pat fiziskus simptomus, piemēram, migrēnas vai muskuļu sasprindzinājumu. 

Lai izvairītos no perfekcionisma negatīvās ietekmes, Dr. Hendriksena piedāvā piecus praktiskus ieteikumus, kas palīdzēs atrast līdzsvaru starp mērķtiecību un sevis pieņemšanu.

5 padomi, kā mazināt perfekcionismu:

• Apzinieties, ka jūsu vērtība nav tikai jūsu sasniegumos.
  Hendriksena atgādina, ka cilvēka vērtība ir daudzpusīga – tā ietver attiecības, intereses, vērtības un spēju izbaudīt dzīvi. Sasniegumi ir nozīmīgi, taču tie nav viss, kas definē cilvēku. Kļūdas un neveiksmes nenozīmē, ka jūs kā personība esat mazāk vērts.
• Nomieriniet savu iekšējo kritiķi.
  Perfekcionistiem raksturīgs spēcīgs iekšējais kritiķis, kas pastāvīgi norāda uz kļūdām un nepilnībām. Hendriksena iesaka attiekties pret šīm domām kā pret „trokšņiem fonā” – tās ir klātesošas, bet tām nav obligāti jāpiešķir nozīme. Iemācieties atšķirt nejaušas domas no faktiem un neļaujiet negatīvām domām jūs definēt.
• Esiet līdzjūtīgs pret sevi.
  Līdzjūtība pret sevi nozīmē izturēties pret sevi ar sapratni un rūpēm. Tas var izpausties vienkāršos, taču efektīvos veidos, piemēram, nesteidzīgā rīta kafijas baudīšanā vai atpūtā pēc saspringtas dienas. Uzdodiet sev jautājumu: „Ko es šobrīd patiešām vēlos un kas man visvairāk nepieciešams?”
• Atļaujiet sev būt neproduktīvam.
  Dzīves kvalitāte ne vienmēr tiek mērīta ar produktivitāti. Hendriksena mudina iesaistīties aktivitātēs, kas sagādā prieku un relaksāciju, pat ja tās nav tieši saistītas ar mērķu sasniegšanu. Piemēram, skatieties savu iemīļoto filmu, dziediet vai vienkārši atpūtieties, neko nedarot. Šīs „neproduktīvās” nodarbes var sniegt emocionālu un garīgu atjaunošanos.
• Strādājiet kvalitatīvi pareizo iemeslu dēļ.
  Hendriksena atgādina, ka augsti standarti var būt vērtīgi, taču tie nedrīkst kļūt par mērauklu jūsu pašvērtības noteikšanai. Strādājot pie uzdevumiem, koncentrējieties uz procesu un radošo pieeju, nevis uz to, ko tas varētu nozīmēt par jums kā personu. Uzskatiet savu darbu par mākslas darbu, kuru iespējams pilnveidot, bet nepadarot šo procesu par neciešamu pienākumu.

Šie ieteikumi palīdzēs mazināt perfekcionisma radīto spriedzi un veicinās veselīgāku attieksmi pret sevi un dzīvi kopumā. Atcerieties, ka būt cilvēcīgam nozīmē pieņemt savas stiprās un vājās puses, dzīvojot saskaņā ar savām vērtībām.