Sieviete priekšniece – jeb sātans brunčos?

Nedraudzējies ar priekšnieci!

Viedoklis par to, ka strādāt sievietes pakļautībā ir krietni grūtāk nekā vīrieša vadībā, ir tikpat vecs kā pasaule. Tāpat nereti tiek minēts, ka grūtāk strādāt kolektīvā, kur pārsvarā ir sievietes. Izrādās, sievietēm raksturīgās īpašības – emocionalitāte, empātija jeb spēja just līdzi, novērošanas prasme, iemaņas klausīties, visu ievērot, atcerēties un dot padomus – darbā var kaitināt. Sievietes darbā bieži vien ir neprognozējamas – žēlojas, raud, uzdod pārāk daudz jautājumu, pļāpā, vērpj intrigas. Bet pats galvenais iemesls, kas apgrūtina darbu sieviešu kolektīvā un sievietes vadībā, ir sievišķīgā konkurence, kas pastāv gan starp vienāda līmeņa darbiniecēm, gan starp padoto un priekšnieci. Bet to gan vajadzētu atcerēties – konkurēt ar priekšnieci ir bezjēdzīgi, jo agri vai vēlu padotā tik un tā izrādīsies zaudētāja. Attiecībās, kur valda konkurence, daudz vairāk ir vietas emociju izpausmēm, bet tās, kā zināms, darbā bieži vien var traucēt.

Sievietēm raksturīgās īpašības – emocionalitāte, empātija jeb spēja just līdzi, novērošanas prasme, iemaņas klausīties, visu ievērot, atcerēties un dot padomus – darbā var kaitināt.

Bet vai ar priekšnieci var draudzēties? Tas ir lieliski, ja ar priekšnieci ir līdzīgas intereses, uzskati, dzīves uztvere, gaume un humora izjūta. Līdzīgas vērtības ļauj veido harmoniskākas darba attiecības, jo, balstoties uz tām, mēs veidojam arī attiecības ārpus darba. Sarunas par savstarpēji interesantiem tematiem pie rīta kafijas noteikti ļauj brīvāk uztvert hierarhiju darbavietā. Bet padotās interesēs ir tas, lai šādas draudzīgas attiecības nekļūst pārāk familiāras, jo tas var traucēt risināt ar darbu saistītus jautājumus un novilkt profesionālās robežas. Pārāk draudzīgas attiecības starp kādu no padotajiem un priekšnieci var sabojāt mikroklimatu kolektīvā, ir diezgan viegli krist kolēģu nežēlastībā, ja esi kļuvusi par priekšnieces favorīti – kādam no kolēģiem var nepatikt šī priviliģētā attieksme, un tas var kļūt par iemeslu intrigu vērpšanai kolektīvā. Tāpēc labāk būt ar priekšnieci draudzīgās, nevis draudzeņu attiecībās.

Kas Tu esi rozā, zilā vai strīpainā?

Lai palīdzētu labāk izprast dažādos sieviešu tipus, nesen ASV tika izdota grāmata Pitch Like a Girl, ko burtiski varētu tulkot Sit kā sieviete. Tās autore ir biznesmene un rakstniece no Ņujorkas Rona Lihtenberga, viņa izvirza interesantu teoriju, ka, vadoties pēc savas pašrealizācijas darbā (un droši vien arī dzīvē), cilvēki tiek dalīti trīs kategorijās: rozā, zilie un strīpainie. Uzreiz ir vērts piebilst, ka tam nav nekādas saistības ar seksuālo orientāciju, turklāt arī dzimuma piederība nespēlē nekādu lomu.

• Sieviešu vidū lielākoties ir rozā tipa cilvēki. Šādiem cilvēkiem darbā ir svarīgi draudzēties, attiecības viņiem ir galvenā darba procesa sastāvdaļa, viņi domā tēlos, ilgi atceras pāridarījumus, vienmēr pamana, kas kolēģiem mugurā un kāds viņu garastāvoklis, viņiem patīk sarunāties par tēmām, kas neattiecas uz darbu. Šādiem cilvēkiem darbā ir svarīgas jūtas un intuīcija, darba jautājumus viņi izvēlas risināt nevis pie rakstāmgalda, bet gan pie pusdienām.
• Zilā tipa pārstāvjiem svarīgs ir nevis process, bet rezultāts, arī tad, ja tas maksā dārgi. Šī tipa cilvēki ir gatavi maksāt ar labām un koleģiālām attiecībām, lai tikai iegūtu lielisku rezultātu. Viņi ir pieraduši domāt sistemātiski un, lai pieņemtu lēmumu, liek lietā nevis intuīciju, jūtas vai emocijas, bet gan ciparus un loģiku. Šī tipa cilvēku vairāk ir vīriešu vidū.
• Strīpainie – tie ir cilvēki, kuri spēj lieliski apvienot gan rozā, gan zilo tipāžu īpašības un vairāk izmanto vienu vai otru, atkarībā no situācijas un cilvēkiem, ar kuriem kopā nākas strādāt.

Šīs teorijas radītāja Rona Lihtenberga uzskata, ka visvairāk strīdu darbavietā notiek tieši starp rozā un zilā tipa pārstāvēm. “Rozā sieviete ierauga zilo sievieti un loģiski uzreiz grib ar viņu sadraudzēties, vienkārši pievienot viņu savu daudzo draudzeņu pulciņam, bet zilā tipa sievietēm nav raksturīgi darbavietā draudzēties. Tā nu sanāk, ka rozā sieviete apvainojas, bet zilā nesaprot, par ko,” savā grāmatā raksta Rona Lihtenberga, piebilstot, ka ir sievietes, kuras iet uz darbu strādāt, bet ir tādas, kuras vienkārši iet uz darbu, lai ietu uz darbu.

Rona Lihtenberga uzsver, ka ofisu vidē vislabāk jūtas strīpainā tipa pārstāves, kuras sevī apvieno gan vīrišķās, gan sievišķās īpašības, jo viņas spēj ātri reaģēt uz darbavietā notiekošo. Tieši strīpainā tipa pārstāves prot saglabāt mierīgas un produktīvas attiecības gan ar kolēģiem, gan ar priekšniecību. Rozā un zilās sievietes ir vienlīdz lielas egoistes, turklāt viņas ir dominējošas – viņas uzstājīgi vēlas, lai viss kolektīvs uzvestos tā, kā viņām ir ērti. Tas nepatīk nevienam, īpaši sievietēm, kuras aizsvilstas ātrāk, nekā vīrieši.

Krāsu terapija

Savā grāmatā Sit kā sieviete autore Rona Lihtenberga nevienu neaicina sist, tieši otrādi – viņa aicina rūpīgi sekot līdzi tam, kādam tipam pieder tava priekšniece – vai viņa ir sabiedriskā rozā tipa pārstāve vai arī mērķtiecīgā zilā tipa pārstāve. Atkarībā no tā izstrādā savu taktiku!

Ja priekšniece ir rozā

• Runājot par darba jautājumiem, piedāvā pēc iespējas vairāk piemēru no reālās dzīves un personīgās pieredzes.
• Aktīvi izmanto ķermeņa valodu – žestikulē, piekrītoši māj ar galvu, piebalso, saki komplimentus (bet tikai patiesus!).
• Nepārtrauc priekšnieci!
• Paskaidro, kā tieši tava ideja var ietekmēt cilvēkus.

Ja priekšniece ir zilā

• Nepārlec no vienas tēmas uz otru, nerunā pārāk daudz.
• Runā loģiski, anekdošu un dažādu emocionālu piemēru vietā izmanto ciparus.
• Klausies viņā kā skolotājā, nereaģē emocionāli.
• Lai pārliecinātu par savas idejas labumu, runā par gaidāmo rezultātu.
• Necenties novērst viņas domas ar komplimentiem, vislabāk uzreiz ķeries pie lietas.

Atpazīsti savu priekšnieci! Atkarībā no personības tipa, sievietes priekšnieces var dalīt četrās grupās. Sameklē, kurai grupai pieder tava vadītāja!

Priekšniece Nr. 1 - ģenerālais svārkos

Viņa ir ļoti vīrišķīga, tik vīrišķīga, ka brīžiem šķiet – vadot savu uzņēmumu, ir zaudējusi jebkādas sievišķības paliekas. Viņa ir vīrišķīga ne tikai ārēji, bet arī iekšēji – brīžiem spēj būt agresīva, pat brutāla, ļoti izlēmīga un, šķiet, tikai uz karjeru vērsta. Nekas cits viņai neeksistē.

Viņai nepatīk ne vīrieši, ne sievietes, jo viņa nezina, kā uzvesties ar vieniem un otriem. Un tomēr viņa vairāk ciena cilvēkus, kuri pauž vīrišķīgas rakstura iezīmes, tāpēc runīgām un jūtīgām kundzītēm no viņas labāk turēties pa gabalu. Vai arī – jāiemācās būt racionālākām un atturīgākām.

Vai ir iespējams ar viņu atrast kontaktu? Protams. Katrā no mums ir arī vīrišķā daļa, un, lai nodibinātu kontaktu ar šāda veida priekšnieci, vispirms vajag “sakontaktēties” ar savu vīrišķo daļu. Kā tu rīkotos, ja būtu vīrietis? Tieši ar šādu domu jāstājas pretī ģenerālim svārkos. Kaklasaiti likt nevajag, bet arī koķetēriju vēlams atstāt mājās.

Priekšniece Nr. 2 - American dream

Iespējams, viņa izskatās mazliet garlaicīga, bet tā nav viņas vaina – viņai gluži vienkārši ir jāievēro “dress code”. Visticamāk, viņa ir jauna, un, pat ja viņa tāda nav, tad ir jauneklīga, gudra un mērķtiecīga. Šā tipa priekšniece var būt ārzemniece vai arī latviete, kura ieguvusi izglītību ārzemēs. Vispār viņa ir cilvēks ar rietumniecisku domāšanu un to sevī kultivē.

Ja vienmēr esi strādājusi tādas priekšnieces vadībā, kurai bijuši tuvi savulaik tik populārie padomju standarti, tad šādas priekšnieces parādīšanās tavā dzīvē var izrādīties milzu pārsteigums. Ja tu viņu centīsies aicināt uz atklātu sarunu, stāstīsi par saviem bērniem, lielīsies ar jauno manikīru, viņa paliks pieklājīga un norobežosies. Tāpēc attiecībās ar viņu ievēro robežas – viņai tas ir principiāli svarīgi. Viņai ir mācīts, ka savu un citu cilvēku personīgās dzīves robežu ievērošana liecina par pieauguša cilvēka attieksmi. Tas var šķist dīvaini tikai no pirmā acu uzmetiena, jebkurā bērnu spēlē taču ir noteikumi, kas spēli nepadara mazāk aizraujošu.

Priekšniece Nr. 3 - labā mammīte

Viņa ir rūpīga, gādīga, interesējas par savu padoto privātās dzīves sīkumiem. Viņa var izskatīties dažādi – apaļīga sieviete vidējos gados vai arī jauna, aktīva meitene vecumā ap 30 gadiem. Mammā galvenā nav āriene, bet gan iekšējais cilvēks.

Kādas var izvērsties attiecības ar šādu priekšnieci? Daudz kas atkarīgas no tā, kādas ir tavas attiecības ar mammu. Psihologi to dēvē par pārnesi, ar to domājot, ka tu savas jūtas un gaidas pārnes no mammas uz priekšnieci.

Ko darīt, lai priekšniecē tomēr neredzētu mammu, lai arī cik ļoti viņa censtos tāda būt? Paspēlē spēli – sameklē desmit atšķirības starp mammu un priekšnieci! Kad runā ar viņu, centies, lai tava balss būtu mazliet zemāka, runa lēnāka, nolaid plecus uz leju, mazāk žestikulē un izmanto mīmiku. Tad tu neizskatīsies pēc bērna, kas mammai atskaitās par skolā paveikto.

Priekšniece Nr. 4 - pamāte

Tēlaini izsakoties, viņa gribētu, lai visi citi staigātu apkārt skrandās, bet viņa viena būtu kā karaliene. Diez vai viņai izdosies piepildīt sapni par skrandām, bet vienu gan viņa prot panākt – viņas padotie staigā ar negulētās naktīs iegūtiem maisiņiem zem acīm.

Nonākot šādas priekšnieces pakļautībā, visprātīgākais būtu skriet prom, cik ātri vien iespējams un meklēt jaunu darbu. Bet, ja tas nav iespējams, padomā par to, kāda priekšniece bija bērnībā – vai ar viņu kāds draudzējās, kādas spēles viņa spēlēja? Vai tu varētu ar viņu sadraudzēties, ja satiktos skolas pagalmā? Kas jūs abas vienotu – mīlestība pret suņiem, uzlīmes no košļeņu papīrīšiem? Ieejot viņas kabinetā, iedomājieties viņu kā meiteni ar divām bizītēm un vērsies pie viņas, nevis pie pieaugušās sievietes, kura sēž lielā ādas krēslā. Tas viņu noteikti atbruņos.

Baidies no savas priekšnieces?

Vai, ieraugot priekšnieci, tev sagriežas vēders? Šādas reakcijas iemeslu psihologi parasti meklē bērnībā. Zemapziņā mēs parasti priekšnieku uztveram kā tēti, bet priekšnieci kā mammu. Parasti meitenēm ar tēviem ir attālākas attiecības un tajās nevalda konkurence, kāda mēdz būt starp mammām un meitām. Tēviem mēs vienkārši gribam patikt. No bosa mēs nereti gaidām tādas reakcijas, kādas bērnībā sagaidījām no vecākiem. Piemēram, ja mamma bija stingra, lamāja par katru nedarbu, nokļūstot darbavietā, tu baidīsies no atlaišanas un gaidīsi “izsaukšanu uz paklāja” ar un bez iemesla. Ja mamma bērnībā bija gādīgā un pieņēma tevi bez ierunām, tad darbā brīžiem nesapratīsi, kāpēc tevi neslavē piecas dienas nedēļā. Bet gadījumā, ja bērnībā izjuti vecāku uzmanības trūkumu, šo uzmanību mēģināsi saņemt no priekšnieces. Lai arī kā būtu, šāda attieksme ir uzskatāma par neadekvātu, jo priekšniece nav tava radiniece un jūs saista pavisam citas attiecības. Bet kā to mainīt?

Sākumā atceries, kādas epizodes attiecībās ar mammu bijušas visspilgtākās. Par ko viņa tevi slavēja, rāja? Ko tu tobrīd juti? Un pēc tam novelc paralēli – vai tāpat jūties arī darbā? Kādās situācijās? Centies visos veidos izbēgt no šādām situācijām, bet, ja izbēgt nav iespējams, pacenties domās atgriezties tajā bērnības situācijā, sajūties kā maza meitene un pēc tam paskaties uz to no malas. Saki tai mammai, kura dzīvo tavā atmiņā: “Mammu, es jau esmu izaugusi!” Atkārto šo mantru pie sevis, pirms ieej priekšnieces kabinetā, un tad ar bailēm būs vieglāk tikt galā.

Izvēlies, ar ko tu gribētu kopā strādāt?

* Ludmila Prokofjevna (Alise Freindliha filmā Dienesta romāns, 1977)

No maitas šī priekšniece pamazām un diezgan mērķtiecīgi pārvēršas par princesi, nomainot ne tikai savu atbaidošo izskatu pret ļoti pievilcīgu. Arī viņas raksturs un attieksme kļūst pielaidīgāka, un viņa padotajiem patīk labāk. Un pie visa vainīga iemīlēšanās padotajā.

* M (Džūdija Denča (Judi Dench) filmā Žēlsirdības kvants, 2008)

Šai žēlsirdīgajai sievietei sejā nenoraustīsies neviens muskulis – ne tad, kad viņa strostē Bondu, ne arī tad, kad atlaiž viņu no darba. Visa pasaule ir iemīlējusies aktiera Daniela Kreiga zilajās acīs, bet viņai it kā ir vienalga.

* Samanta Džonsa (Kima Ketrela (Kim Cattrall), Sekss un lielpilsēta)

Samanta ir boss, kas sev atļauj pilnīgi visu, un viņu neinteresē, vai tas kādam traucē – galu galā viņa ir priekšniece un ir perfekta visās jomās. Un gandrīz neviens par to nežēlojas.

* Miranda Prīstlija (Merila Strīpa (Meryl Streep) Sātans Pradas brunčos, 2006)

Modes žurnāla galvenā redaktore ir nepiekāpīga, viņa paliek pie sava un pārvērš savas asistentes dzīvi par elli, tajā pašā laikā palīdzot viņai veidot karjeru.

* Miranda Beilija (Čandra Vilsone (Chandra Wilson) Grejas anatomija)

Viņa ir nodaļas vadītāja Sietlas slimnīcā. Šī sieviete-monstrs ir ieguvusi iesauku gestapo. Un tas ir pelnīti, turklāt viņu tas it nemaz neuztrauc, turklāt viņa ir ļoti laba daktere.

Autore: Solvita Velde, žurnāls Una

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Una.
Ienāc! www.una.lv