Vai sievietēm ir jāskujas? Jeb ķermeņa apmatojums kā dzimumu vienlīdzības simbols

Atbilde meklējama gadsimtiem senā pagātnē.  Atbrīvošanās no matiņiem kalpoja kā augstākas klases pazīme, kā arī simbolicēja sievišķību un ideālu ķermeni. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk ķermeņa apmatojums sieviešu vidū tiek pieņemts kā norma un sabiedrības acīs uztverts nevis kā kauna lieta, bet personīgā spēka pazīme.

‘’Apmatojums joprojām ir ļoti stigmatizēts un tiek uzskatīts par kaut ko apkaunojošu,’’ saka Apvienotās Karalistes Birmingemas universitātes globālās ētikas profesore un grāmatas "Perfect Me: Beauty as a Ethical Ideal" (Perfektā es: Skaistums kā ētisks ideāls) autore Hītere Vidova. ‘’Matiņu likvidēšana ir viena no nedaudzajām estētiskajām tradīcijām, kas ir pārgājusi no skaistumkopšanas rutīnas uz higiēnisku prasību. Mūsdienās lielākā daļa sieviešu jūt nepieciešamību skūties. Tā, it kā viņām nebūtu citas izvēles. Taču uztvere par to lēnām mainās.’’

No senās Ēģiptes līdz Darvinam
Atbrīvošanās no apmatojuma nebija noteikta kā obligāta prasība sievietēm līdz pat 20. gadsimta sākumam. Pirms tam no ķermeņa apmatojuma atbrīvojās gan sievietes, gan vīrieši.

Jau akmens laikmetā, vēlāk senajā Ēģiptē, Grieķijā un Romas impērijā, izmantojot gliemežvākus, bišu vasku un dažādas citas depilācijas, cilvēki tika vaļā no liekajiem matiem. Šajos laikposmos, kā raksta Viktorija Šerova ‘’Matu enciklopēdijā: kultūras vēsture’’, atbrīvošanās no apmatojuma tika uzskatīta vairāk par veidu, kā uzturēt ķermeni tīru. Senie romieši uzskatīja: jo maigāka un gludāka bija āda, jo tīrāks un pārāks ir cilvēks. 

Tuvajos Austrumos, kā arī Austrumos un Dienvidāzijā tāda metode kā diegošana tika izmantota visas sejas atbrīvošanai no matiņiem. Taču saaugušas uzacis tika uzskatītas par pievilcīgām abiem dzimumiem.

Persijā atbrīvošanās no matiņiem un uzacu ieveidošana sievietēm liecināja par briedumu un gatavību laulības dzīvei. Tikmēr Ķīnā ķermeņa apmatojums tika uzskatīts par normālu parādību, pat šodien sievietes saskaras ar mazāku sabiedrības spiedienu ķermeņa apmatojuma likvidēšanā.

Tas pats attiecas uz citām Āzijas valstīm: kaut arī daudzām jaunajām sievietēm skūšanās ir kļuvusi par rutīnu, tomēr tā nav tik izplatīta kā Rietumos.

Korejā kaunuma matiņi jau sen tika uzskatīti par auglības un seksuālās veselības pazīmi, tāpēc 2010. gada vidū tika ziņots, ka dažas korejietes veica kaunuma matiņu transplantāciju, lai saviem matiņiem pievienotu vēl papildu matus.

Taču eiropieši nav vienmēr bijuši tik apsēsti ar gludu ādu.

Kontrole pār sievietēm ķermeņa apmatojuma dēļ
Viduslaikos tika sagaidīts, ka kārtīgas katoļu sievietes ļaus saviem matiem augt kā īstenai sievišķības izpausmei, vienlaikus turot tos noslēptus, ejot ārpus mājas. Seja bija vienīgā vieta, uz kuras mati tika uzskatīti par kaut ko neizskatīgu: 14. gadsimta dāmas parasti izraustīja matus virs pieres, lai attālinātu savu matu līniju, seju padarot vairāk ovālu. Kad sākās Elizabetes I valdīšanas laiks 1558. gadā, viņa padarīja stilīgu uzacu noskūšanu.

Vēlajā 1800. gadā sievietes abās Atlantijas okeāna pusēs sāka savā ikdienas rutīnā ieviest atbrīvošanos no matiņiem. 

Čārlza Dārvina dabiskās atlases teorija ķermeņa apmatojumu saistīja ar ‘’primitīvu priekšteču atgriešanos pie mazāk attīstītām formām’’. Tieši otrādi, angļu naturālists ierosināja, ka mazāks ķermeņa apmatojums ir zīme, ka cilvēks ir vairāk attīstījies un seksuāli pievilcīgs.

Kad Dārvina idejas kļuva populārākas, 19. gadsimta medicīnas un zinātnes eksperti neatbrīvošanos no matiņiem sāka saistīt ar ‘’slimības patoloģiju, vājprātu un noziedzīgu varmācību’’. Interesanti, ka šie apgalvojumi tika piemēroti lielākoties sieviešu ķermeņa apmatojumam, ne vīriešu, lai ieviestu ‘’dzimumu līdztiesīgo sociālo kontroli’’ sieviešu pieaugošajai lomai sabiedrībā. Likt sievietēm domāt, ka viņām ir jāatbrīvojas no apmatojuma, lai viņas varētu uzskatīt par uzmanības vērtām, bija veids, kā caur apkaunojumu kontrolēt viņu ķermeni un būtībā arī viņas pašas.

20. gadsimta pirmajās desmitgadēs kleitas bez piedurknēm turpināja popularizēt atbrīvošanos no ķermeņa matiņiem ASV.  1915. gadā Hārpera bazārs bija pirmais sieviešu žurnāls, kurš izveidoja kampaņu veltītu atbrīvošanai no padušu matiņiem (‘’nepieciešamība’’, kā tas bija aprakstīts). Tajā pašā gadā vīriešu skūšanās piederumu kompānija Gillette laida klajā pirmo skuvekli, kas tika tirgots speciāli sievietēm. Tā sludinājums skanēja šādi: ‘’Skaists Milēdijas tualetes galdiņa papildinājums - un tāds, kas atrisina apkaunojošu personisku problēmu.’’

Piecdesmitajos gados, kad veikalu plauktos parādījās izdevums ‘’Playboy’’ (1953. gadā iznāca pirmais izdevums), tīri noskuvušās sievietes apakšveļā uzstādīja jaunu ‘’seksīguma’’ standartu. Jau 1964. gadā 98% amerikāņu sieviešu vecumā 15-44 regulāri skuva kājas. Debitēja arī pirmās vaska strēmeles un matiņu noņemšana ar lāzera palīdzību, taču lāzera procedūras tika ātri atmestas kaitīgās ietekmes dēļ.

Taču skūšanās vēl nekad nav bijusi tik ekstrēma kā mūsdienās. Vēlajos sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados pilnīgs kaunuma apmatojums nebija retums pat izdevumā ‘’Playboy’’. Tajā laikā notika arī otrais feminisma un hipiju kultūras viļņa uzplaukums, kuri noraidīja atbrīvošanos no apmatojuma. Daudzām sievietēm ķermeņa apmatojums bija simbols par viņu vienlīdzības cīņu. Tas vēl netika uzskatīts par nedabisku - vismaz pagaidām.

Atbrīvošanās no apmatojuma kļūst par normālu parādību
1987. gadā 7 māsas no Brazīlijas atvēra salonu Ņujorkā, piedāvājot tā saucamo ‘’Brazīlieti’’ - pilnīgu atbrīvošanos no matiņiem ap dzimumorgāniem. To sāka darīt tādas slavenības kā Gvineta Paltrova un Naomija Kempbela. Masas sekoja šādam piemēram. Atbrīvošanās no ķermeņa apmatojuma no ‘’ieteicamas’’ kļuva par ‘’normālu’’ parādību. Vienīgi cilvēks bez jebkāda apmatojuma tiek uzskatīts par dabisku un tīrīgu. Izņemot to, ka tas tā patiesībā nemaz nav.

Pēdējās četrās dekādēs mēs esam piedzīvojuši modernākās lāzera tehnoloģijas izaugsmi, kas paredzēts, lai atbrīvotos no ‘’liekajiem’’ matiņiem. Redzams sievietes ķermeņa apmatojums nu jau tiek uzskatīts par kaut ko nicināmu. Taču lielai daļai matiņu noņemšanas metodēm ir tendence radīt dažādas infekcijas un nobrāzumus šajās zonās.

Apmatojuma pieņemšana
2008. gadā Arizonas štata universitātes sieviešu un dzimumu līdztiesības pētījumu profesore Brianna Fahsa sievietēm studentēm uzdeva pētījumu - ļaut savam ķermeņa apmatojumam augt un atspoguļot savu pieredzi publiski. Vēlāk profesore paplašināja šo uzdevumu kursa studentiem - vīriešiem - uzdodot kāju skūšanu. Šis projekts joprojām tiek turpināts.

‘’Šis uzdevums ir izcēlis gaismā sieviešu atbrīvošanās no matiņiem kultūras neizbēgamību,’’ teic profesore Fahsa. ‘’Tie, kas gadu gaitā ir piedalījušies šajā uzdevumā, ir dalījušies diezgan konsekventos jautājumos: dziļa kauna izjūta, cīņa ar pašpārliecinātību, pat sociāls ostrakisms. ‘’

‘’Ir bijuši arī heteroseksisma un homofobijas gadījumi - ideja, ka atauguši kāju matiņi automātiski nozīmē, ka tu esi dīvains, vai arī to noskūšana nozīmē, ka esi gejs.’’

Profesore novēroja arī dumpinieciskuma un dusmu plūdus projekta dēļ. ‘’Īpaši pēdējos divos gados, pēc vēlēšanām un kustības #MeToo, ir bijusi dziļāka izpratne par ierobežojumiem, kas attiecināti uz sieviešu ķermeņiem, par feminismu, dzimumu un seksualitāti, kā arī vēlmi tam stāties pretī, vai vismaz izlauzties no komforta zonas,’’ viņa stāsta.

Taču tie nav tikai Fahsas studenti
Daudz jaunu sieviešu izrāda savu ķermeņa apmatojumu, publicējot bildes Instagram. Šis fenomens apskatāms arī dažādos žurnālos. Aktrise Emīlija Ratajkovski, youtube blogere Ingrida Nilsena, dziedātāja Helsija (Halsey) ir publiski atrādījuši savu ķermeņa apmatojumu. Arī jaunizveidotie skūšanās zīmoli veicina pozitīvas diskusijas par un ap šo tēmu.

Skūšanās zīmoli slavina ķermeņa apmatojumu
Nesen izveidotais skūšanās zīmols Billie (2017.)  ir vēl viens uzņēmums, kas atbalsta šo tēmu.  Tā vietā, lai rādītu perfekti gludas modeles, kas ir tipiski sieviešu skūšanās zīmolu reklāmās, šajās kampaņas tika attēlotas dažādas sievietes, kuras skujas, ķemmējot savus padušu lokainos matus, vai, guļot pludmalē bikini ar pilnīgu apmatojumu.

‘’Reklāma kādu laiku ir pastiprinājusi tabu ap šo tēmu,’’ telefonintervijā sacīja Billie līdzdibinātāja Džordžīna Gūlija. ‘’Mēs vēlējāmies atzīt to, ka sievietēm ir ķermeņa apmatojums, parādīt to un pateikt, ka skūšanās ir izvēle. Ja vēlaties saglabāt savus ķermeņa matiņus, mēs to svinam. Taču, ja vēlaties no tiem atbrīvoties - arī tas ir lieliski.’’

Ideja, ka skūšanās varētu nebūt izvēle, var nešķist revolucionāra, kad runa ir par ķermeņa apmatojuma normalizēšanu. ‘’Es domāju, ka daudzas sievietes saprot, ka ķermeņa apmatojums ir dziļi saistīts ar dzimumu un varu,’’ teic Fahsa. ‘’Emocionālajai dabai, ko ķermeņa apmatojums izsauc cilvēkos, ir milzīgs potenciāls kā aktīvisma un sociālo pārmaiņu rīkam.’’

No: http://cnn.com