Kā kopt roku ādu pandēmijas apstākļos

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar SIA "Swixx Biopharma". Papildu informāciju var skatīt arī Mustela Latvija Facebook.com un Instagram.com kontos. 

Vēl nesenā pagātnē par dezinfekcijas līdzekļiem ikdienā pat neiedomājāmies, taču nu jau vairākus gadus to lietošana kļuvusi tikpat ierasta kā elpot – atnākot mājās, uzreiz beržam rokas ar ziepēm, veikalos, ofisos un citās iestādēs dezinficējam tās ar tur pieejamajiem līdzekļiem, kas nereti ir pat ļoti spirtoti, un pa vidu vēl arī pamanāmies noslaucīt rokas kādās pašu sagādātajās, uz spirta bāzes mitrajās salvetēs. Un tas viss, lai pasargātu sevi no Covid-19 infekcijas. Taču ko par to saka roku āda? Un īpaši, ja tā jau pirms pandēmijas prasījusi saudzīgu aprūpi kādas problēmas dēļ? 

Ekzēma, alerģisks vai atopisks dermatīts, psoriāze un citas kaites ir tās, kas liek par sevi manīt jo īpaši. 

“Saistībā ar pastiprinātu roku higiēnu, rodas divas galvenās ādas reakcijas: pirmā, biežākā, ietver dažādas smaguma pakāpes ādas kairinājumu – sausumu, niezi, apsārtumu, plaisāšanu, pat asiņošanu. To dēvē par kairinājuma kontaktdermatītu. Un
otrā, kas ir retāka, – kad rodas alerģiska reakcija no kādām rokas higiēnas līdzekļos esošām sastāvdaļām. To dēvē par alerģisku dermatītu,” uzskaita Kristīne Salaka. Viņa norāda, ka dezinfekcijas līdzekļi ir ķīmiskas vielas, kas iznīcina baktērijas, vīrusus un sēnītes. “Šie līdzekļi satur dažādas agresīvas vielas, bieži to sastāvā ir etanols jeb alkohols augstā koncentrācijā, kas izteikti sausina roku ādu,” piebilst dermatoloģe. 

To pašu paveic ziepes un ūdens. Tie labi notīra ādu no netīrumiem un mikroorganismiem, taču arī samazina tās dabisko aizsargslāni, kā rezultātā āda pastiprināti izžūst un kļūst sausa. 

“Kombinācijā ar dezinfekcijas līdzekļiem roku āda paliek vēl sausāka un kairinātāka. Parādās plaisas, sūrstēšana, diskomforts, nieze. Caur mikroplaisām ādā var iekļūt mikrobi un izraisīt infekciju. Turklāt, kā jau minēju,  papildus šiem faktoriem higiēnas līdzekļos esošās ķīmiskās vielas var izraisīt alerģisku reakciju. Rodas ūdeņaini, pūslīšveida izsitumi, nieze, apsārtums, sausums, lobīšanās un plaisāšana. Un šāda reakcija var izplatīties pat pa visu ķermeni,” brīdina speciāliste.

Ko darīt?

• Joprojām vislabākais un arī lētākais aizsardzības līdzeklis ir rūpīga, regulāra roku mazgāšana ar ziepēm un siltu ūdeni. Tas jādara vismaz 20 sekundes un tad kārtīgi jānoskalo rokas. Dezinfekcijas līdzekļi ieteicami tikai tad, ja nav iespējams tās kārtīgi nomazgāt.
• Lielākā daļa ziepju ir sārmainas un paaugstina ādas pH līmeni, kā rezultātā tiek pastiprināti noārdīts ādu aizsargājošais lipīdu slānis. Izmantojot ziepes, tieši virsējais ādas raga slāņa bojājums kombinācijā ar ādas pH līmeņa izmaiņām ir galvenie faktori, kas rada ādas kairinājumu, sausumu un niezi.

Tāpēc vēlams izmantot roku mazgāšanas līdzekli ar pH 5,5 vai tuvu tam, bet pēc roku nomazgāšanas tās ir svarīgi saudzīgi noslaucīt – neberzējot un nekairinot.

• Pēc roku mazgāšanas svarīgi izmantot rokām paredzētus krēmus, ziedes. Īpaši, ja roku āda jau ir cietusi un ir sausa, kairināta. Iespējams, ierastais roku krēms, kas lietots līdz šim, vairs nederēs, jo pēc pastiprinātās roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu lietošanas ādai ar to būs par maz. Aptiekās šobrīd ir pieejams plašs roku kopšanas līdzekļu piedāvājums.

Ja roku āda jau ir sausa, raupja, ar plaisām, jāizvēlas biezāks krēms vai ziede. 

Gadījumos, kad dienas laikā tādu nav iespējams lietot, jo traucē veikt darbu vai smērē apģērbu, priekšmetus, tad roku āda jāpalutina nakts laikā, uzklājot krēmu vai ziedi pirms gulētiešanas. Vēl labāks efekts būs, ja tiks uzvilkti kokvilnas cimdi. Jāpibilst, ka roku krēmi un ziedes būs efektīvāki par ķermeņa losjoniem, jo ir barojošāki. 
Atceries!

Problemātiskai ādai nebūtu ieteicami krēmi, kuru sastāvā ir kairinātāji – pretnovecošanās serumi, retinols, smaržvielas u.c.  Priekšroka dodama krēmiem, kur pievienotas ādas dzīšanu veicinošas sastāvdaļas: keramīdi, E, B3 vitamīni u.c.

Svarīgi roku dezinfekcijai izmantot tikai līdzekļus, kas domāti ķermeņa ādas dezinfekcijai, bet neizmantot tos, kas paredzēti dažādām virsmām. 

• Izvēloties dezinfekcijas līdzekli, ir jābūt skaidrībai, kā to lietot. Ir līdzekļi, kas pēc uzklāšanas nav jānoskalo, bet ir tādi, kuri jāpatur uz ādas noteiktu laiku un tad tomēr jānoskalo.
• Dezinficējot virsmas vai priekšmetus, tas jādara ar gumijas cimdiem rokās, lai aizsargātu ādu no kaitīgās iedarbības. Tos ieteicams lietot arī ikdienā mājsaimniecības darbos, kas saistīti ar tīrīšanas līdzekļiem – trauku mazgāšana, mājas uzkopšana u.c., lai aizsargātu roku ādu no ķīmiskām vielām un ūdens.
• Iespēju robežās vajadzētu lietot dezinfekcijas līdzekli, kura sastāvā nav alkohola vai ar samazinātu tā daudzumu. Un pavisam labi, ja līdzeklim pievienotas roku ādu mīkstinošas un mitrinošas vielas – alveja, glicerīns, E vitamīns u.c. Arī mitrās salvetes vēlams izvēlēties bez spirta.
• Jāatceras, ka roku kopšana ir atkarīga arī no gadalaika un laikapstākļiem – vasarā roku krēmi būtu jāizvēlas ar saules aizsargfaktoru, bet rudenī un ziemā, kad āda papildus cieš no aukstuma, vēja, sniega un mitruma, jāatceras valkāt cimdus un atbilstošu apģērbu.
• Ja radušās izteiktas ādas problēmas – apsārtums, nedzīstošas plaisas, niezoši izsitumi –, nevajadzētu vilcināties apmeklēt dermatologu, lai konsultētos par atbilstošāko terapiju un kopšanu.