Kā pareizi kopt roku ādu un atbrīvoties no ienadžiem? Skaidro kosmētiķe

Kad nepieciešams doties pie ārsta

“Teju ikviens cilvēks dzīves laikā saskāries ar ienadžu veidošanos, un nereti cilvēku, jo īpaši bērnu, pirmā rīcība ir pēc iespējas ātrāk no tā atbrīvoties, noraujot vai nograužot to ar zobiem," saka I. Strautkalne.

Ierasti pēc šādām darbībām veidojas atvērtas rētas, asas sāpes, dažkārt asiņošana un brūces sulošanās. Iemesls šādai organisma pretreakcijai ir ienadžu atrašanās vieta. 

Ap naga sakni esošie nervi un asinsvadi ir ļoti tuvu ādas virsējam slānim, tādēļ mazas plaisas un bojājumi var radīt asas sāpes un diskomfortu, kā arī ķerties aiz apģērba, radot plašākus plīsumus. 

Regulāra ienadžu veidošanās nepieprasa vizīti pie ārsta-speciālista. Taču, ja tie ilgstoši nesadzīst un iekaisums pāriet uz nagu vai tālāk uz pirkstiem, ja nags sāk mainīt krāsu vai ir stipra asiņošana, būtu ieteicams vērsties pie dermatologa. Speciālistu vajadzētu apmeklēt arī tad, ja papildus minētajiem simptomiem cilvēkam ir diabēts. Mediķis ieteiks ārstēšanas kursu infekcijas mazināšanai un novēršanai.

7 izplatītākie ienadžu veidošanās iemesli

1. Ienadža noplēšana. Tādējādi infekcijai tiek pakļauts viss nags, radot iespēju ienadzim veidoties plašākā apvidū.
2. Saskare ar ķīmiskām vielām. Regulāra roku ādas saskare ar alkoholu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem, acetonu, trauku mazgājamiem un mājas tīrīšanas līdzekļiem, hlorētu ūdeni vai ķīmiskām vielām padara ādu sausu un raupju.
3. Kutikulu dziļa apgriešana. Kutikula ir neliels ādas valnītis pie naga saknes, kas pilda svarīgu aizsargfunkciju, neļaujot baktērijām un citiem svešķermeņiem bojāt naga sakni. Kutikulas atmirušā ādas slāņa atdalīšanās procesā valnītis var sākt plaisāt un iekaist, līdz ar to naga saknes stiprība jeb imunitāte samazinās un veidojas ienadži.
4. Nepareiza nagu kopšana. Noriežot nagu pārāk īsu, kā arī nepareizi – zāģējošām kustībām – vīlējot nagu, var tikt traumēta āda.
5. Traumas. Naga tuvumā gūtas traumas, piemēram, iegriezums ar papīru vai pirksta savainojums, var veicināt ādas plaisāšanu.
6. Folijskābes (B9) un C vitamīna trūkums organismā. Regulāra ienadžu veidošanās var liecināt par nepietiekamu vitamīnu daudzumu organismā. C vitamīns veicina kolagēna izstrādi organismā, aizkavējot ādas novecošanos, savukārt folijskābe palīdz šūnām atjaunoties.
7. Laika apstākļu ietekme. Rudenī un ziemā, tai skaitā apkures ietekmē, āda kļūst sausa un mēdz plaisāt. Ādas sausums var rasties arī straujas klimata zonas maiņas dēļ.

Kā pareizi atbrīvoties no ienadža?

Ienadžu aprūpei jāievēro rūpīga higiēna un ādas mitrināšana. Vispirms būtu jānomazgā rokas, jāsamitrina āda ar mitrinošu krēmu, lai cietā atdalījusies āda kļūtu mīksta un vieglāk apstrādājama. Ādas mīkstināšanai rokas var paturēt arī siltā vai remdenā ūdenī, kam pievienotas eļļas vai kumelīšu tēja. Tad āda jānosusina un ienadzis rūpīgi jānogriež ar tīrām nagu šķērēm vai speciālām knaiblītēm. Pēc tam jāapstrādā ar iekaisumu mazinošiem vai nomierinošiem līdzekļiem. 

Ādas mitrināšanai ap nagiem piemērotas dažādas eļļas:

• rozmarīna – samazina pietūkumu, ārstē infekcijas skarto vietu,
• lavandas – nomierina,
• naktssveces,
• kokosrieksta,
• mandeļu,
• olīvu.

No dabas augiem dziedējoša būs alveja un ehinācija, savukārt no kosmētikas klāsta var izvēlēties losjonus un krēmus, kuru sastāvā ir pantenols, “Omega-3” un “Omega-6” taukskābes, glicerīns, urīnviela un lipīdi.

Ieteikumi profilaksei

1. Mitriniet roku ādu katru dienu. Uz nakti ieteicams uzklāt biezas konsistences barojošu krēmu un kutikulu eļļu.
2. Velciet cimdus, lietojot abrazīvas un ādu kairinošas vielas.
3. Izvairieties no acetona lietošanas, noņemot nagu laku. Laikietilpīgāks process, bet ar mazāk kairinošu iedarbību ādai ap nagiem būs nagu lakas noņemšana ar ūdeņraža peroksīdu, augu eļļām vai citrona sulu.
4. Izvairieties no biežas un dziļas kutikulu griešanas.
5. Izvairieties no pārmērīgi biežas roku mazgāšanas ar abrazīviem mazgāšanas līdzekļiem.
6. Mazgājoties dušā vai vannā, izmantojiet siltu vai remdenu ūdeni. Karstais ūdens bojā un sausina ādas virsējo aizsargslāni.
7. Regulāri sekojiet līdzi gaisa mitruma stāvoklim telpās. Ja nepieciešams, mitriniet to papildus. Tikai tad, ja gaisa mitruma līmenis telpās ir 40–55%, tas palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni ādā. Bet apkures sezonā gaisa mitrums telpās bieži nepārsniedz pat 20%, tāpēc nepieciešama papildu mitrināšana.
8. Stipriniet imunitāti, uzņemot organismam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Nepieciešamības gadījumā var lietot uztura bagātinātājus, kas svarīgi ādas mitruma līdzsvara atjaunošanai – A, C, E vitamīnu, kā arī folijskābi.