Kā kopt pēdas, lai vaļējos apavos tās izskatītos skaisti?

Biežākās pēdu ādas problēmas

• Bieza, cieta un plaisājoša āda (īpaši izteikti – uz papēžiem). Daba uz papēžiem radījusi biezāku un izturīgāku ādu, lai pasargātu tos no berzes un spiediena, līdz ar to, pakļaujot pēdu ādu papildu spiedienam un berzei, tā kļūs vēl biezāka un raupjāka. Ir arī vairāki ar vispārējo veselību un vecumposmu saistīti faktori, kas var veicināt papēžu ādas plaisāšanu, piemēram, aptaukošanās, cukura diabēts, artrīts, psoriāze, menopauze, neatbilstoši apavi, pēdu ādas traumēšana, nepareiza pēdu higiēna un kopšana, sēnīšu infekcijas (“atlēta pēda”) un pēdu pastiprināta svīšana.
• Tulznas. Pēkšņa un nepārtraukta berze, kas parasti rodas, sākot nēsāt jaunus apavus vai paaugstinātas slodzes apstākļos, aktivizē jutīgos nervu galus ar spiedienu uz augšējo ādas kārtu un liek ādai kļūt sāpīgai, sarkanai un kairinātai. Tulznas veidojas, kad ādas augšējā ādas kārta berzes ietekmē atdalās no apakšējās kārtas. Brīvā vieta starp abām kārtām piepildās ar šķidrumu.
• Varžacis. Varžacis ir viens no biežākajiem hiperkeratožu jeb sabiezējuša raga slāņa veidiem, kas rodas ilgstošas un regulāras mehāniskās berzes vai spiediena rezultātā. Tās izpaužas kā norobežota ragvielas kārta spiediena vietā, kas iespiežas ādā, tādējādi kairinot nervus un spiediena laikā izraisot sāpes. 
• Ādas un nagu sēnītes. Sēnīte parasti vairojas un dzīvo siltās un mitrās vietās, piemēram, baseinos, koplietošanas dušās, pirtīs un ūdens atrakciju parkos. Mitrums un izmirkusi āda atvieglo sēnīšu iekļūšanu ādas virsējā slānī. Arī noslēgtu apavu ilgstoša lietošana, piemēram, ejot pārgājienos, sportojot, ir vēl viens faktors, kas veicina sēnīšu infekcijas attīstību, jo pēdas atrodas siltā un mitrā vidē. 

Kā cīnīties ar tulznām?

Lai izvairītos no tulznām, jāsāk ar piemērotu apavu izvēli – jāizvēlas ērti un ne pārāk cieši apavi, tie jāienēsā pakāpeniski. 

Zeķes ir kā papildu barjera, kas pasargā ādu no apavu izraisītās berzes, taču vasaras laikā bieži vien apavi tiek vilkti uz kailām pēdām. Tādos gadījumos lieti noderēs speciālie rullīši, kas ir paredzēti, lai mazinātu berzi un tulznu rašanās iespēju. 

Ja tulzna jau ir izveidojusies, svarīgi to nepārdurt, lai pasargātu tulznas vietu no iespējamās infekcijas veidošanās. 

Ja bojātajā ādas apvidū nokļuvuši netīrumi, tos vajadzētu nomazgāt ar tīru ūdeni vai ūdeni ar ziepēm. 

Ja tulzna ir pārplīsusi un ir izveidojusies jēla vieta, tad to pēc tam vajadzētu dezinficēt. Lai parūpētos par brūces ātrāku sadzīšanu, var izmantot dzīšanu uzlabojošus gelus, krēmus un ziedes, piemēram, kas satur dekspantenolu, oktenidīnu vai hialuronskābi.

Nevajadzētu aizmirst par plāksteri, kas mazinās papildu berzi vietā, kur ir tulzna, un pasargās brūci no netīrumu iekļūšanas. Plāksteris jāuzlīmē pēc iespējas ātrāk, kopš konstatēts, ka apavi tomēr berž, jo tad ir iespēja samazināt lielāka noberzuma rašanos.

Kā rūpēties par nagiem?

Nerūpējoties par pēdu nagiem, iespējams iegūt dažādas veselības problēmas, piemēram, nagu sēnītes. Nagu neveselīgu izskatu ietekmē dažādi faktori – pārāk ciešu apavu valkāšana, infekcijas, sēnīšu slimības, nagu psoriāze un arī liekais svars. Ja kāju nagi neizskatās veseli, būtu vēlams vērsties pie podologa vai dermataloga. 

Apgriežot nagus, tos vajadzētu atstāt ne mazāk kā milimetru garus, lai tie neieaugtu un izskatītos labi. Ja nagus tikai apvīlē, labāk to veikt sausiem nagiem. Ja nagus griež, tad to var darīt gan sausiem, gan arī mitriem nagiem. 

Nagu iespējams traumēt dažādos veidos, piemēram, valkājot nepiemērotus apavus. Sekas un ārstēšana atkarībā no traumas mehānisma var atšķirties. Bojātais nags var noiet un ataugot tas ne vienmēr ir skaists un veselīgs, jo var kļūt plānāks un grubuļains, kā arī var vertikāli vai horizontāli dalīties. Laikam ejot, nags lielākoties iegūst savu sākotnējo izskatu.

Parasti skaists, veselīgs nags, pareizi to kopjot, pēdām ataug 9–12 mēnešu laikā pēc traumas. Lai ātrāk ataugtu jauns un veselīgs nags, vēlams ievērot šādas lietas: 

• jāvalkā pēc iespējas ērtāki apavi;
• rūpīgi jāievēro pēdu higiēna;
• var noderēt kolagēnu saturošu līdzekļu papildu lietošana;
• lai pasargātu traumētos nagus no papildu spiediena un berzes, var izmantot speciālās ortopēdiskās ierīces;
• uz naga var uzklāt mīkstinošās eļļas vai speciālu laku, kas paredzēta traumētu nagu kopšanai, lai izvairītos no sēnīšu infekcijas riska.

Pēdu spa mājas apstākļos

Lai parūpētos par pēdu ādu un nagiem mājas apstākļos, Liene Graudiņa iesaka veikt dažādas procedūras.

• Pēdu vannošana. To veic 37–37,5 grādus siltā ūdenī, kam pievienota dzeramā soda (uz litru ūdens tējkarote sodas) vai kāds cits līdzeklis, kas paredzēts kāju vannošanai. 
• Pēdu skrubji un maskas. Pēdu skrubjus ieteicams lietot ne biežāk kā 2 reizes nedēļā. Aptiekās atrodamas speciālās “zeķītes”, kas kalpo kā pēdu maska vai pīlings un palīdz mitrināt un pabarot ādu vai arī tikt galā ar sabiezējušo ādu. 
• Krēmi ar urea. Ikdienas pēdu kopšanai jāizvēlas krēmi, kuri satur 7–10% urea. Savukārt, ja nepieciešams parūpēties par sabiezējušu pēdu ādu, nedēļas kursam var izvēlēties krēmu ar 50% urea vai divu nedēļu kursam krēmu ar 30% urea.

Svarīgi! 

Daudzi sausas un raupjas pēdu ādas īpašnieki mēdz to vīlēt vai berzt ar pumeka sūkļiem, tomēr ar to jābūt ļoti uzmanīgiem. Viegli var panākt pretēju efektu – papildu berzes ietekmē tiek veicināta ādas dabīgā aizsargreakcija un āda krietni ātrāk kļūst tikpat bieza, ja ne pat ne vēl biezāka.