Vasaras raibumi, saules plankumi, melasma jeb hiperpigmentācija. Vai ir iespējams no tās izvairīties?

Par hiperpigmentāciju tiek saukts stāvoklis, kad uz ādas novēro plankumus, kas ir tumšāki par indivīda ādas toni. Tā attīstās pastiprinātas melanīna (pigments, kas piešķir ādai krāsu) produkcijas rezultātā. Hiperpigmentāciju var izraisīt dažādi faktori – ultravioletais starojums (saule, solārijs), hormonālas izmaiņas (grūtniecība, hormonālās kontracepcijas lietošana), noteiktu medikamentu lietošana, ādas iekaisums, bojājums, iekšķīga slimība, skaidro dermatoloģe E. Sālījuma.

Kā biežāk sastopamie hiperpigmentācijas veidi tiek minēti: 

• Vasaras raibumi  ir ģenētiski noteikti un pastiprinās saules ietekmē, taču ziemā var kļūt gaišāki.
• Saules plankumi (solārie lentigo) ir ultravioletā starojuma izraisītā bojājuma sekas, kas nemēdz izzust ziemā. Tos parasti novēro saulei pakļautās zonās – visbiežāk uz sejas, dekoltē, plaukstu virspuses. 
• Pēciekaisuma hiperpigmentācija rodas, jo pastiprināta melanīna sintēze ir kā atbilde uz iekaisumu, ievainojumu (piemēram pēc aknes, apdeguma, iegriezuma, dermatīta). 
• Melasma ir simetriski tumšāki plankumi sejas zonā (vaigi, piere, augšlūpa, zods), kas saistīti ar hormonālām izmaiņām (grūtniecība, hormonālās kontracepcijas lietošana). 

Hiperpigmentācijas attīstībā noteiktu lomu spēlē ģenētiski, endokrīni un metaboli faktori, uzsver speciāliste. Cilvēki ar tumšāku ādas fototipu ir vairāk pakļauti melasmai, pēciekaisuma hiperpigmentācijas riskam, taču solārie lentigo biežāk attīstās cilvēkiem ar gaišāku ādu. Turklāt liela nozīme ir arī dzīvesveidam: ja āda ilgstoši tiek pakļauta ultravioletā starojuma ietekmei, risks hiperpigmentācijas attīstībai ir augstāks. 

Kā pasargāt ādu no hiperpigmentācijas?

Hiperpigmentācijas profilaksei būtiski ir izvairīties no faktoriem, kas var provocēt melanīna sintēzi. 

• Izvairies no ultravioletā starojuma! Ieteicams sekot līdzi ultravioletā faktora indeksam un plānot savas dienas gaitas tā, lai laika posmā no desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā neuzturētos tiešos saules staros. Būtiski ir nēsāt nosedzošu apģērbu, saules cepuri, saulesbrilles. Zonas, ko nesedz apģērbs, ieteicams noklāt ar saules aizsargkrēmu. Aizsargkrēms (ieteicams augstas aizsardzības – SPF 50) jāuzklāj pietiekošā daudzumā, 20 minūtes pirms došanās ārā, arī mākoņainās dienās, ik pēc 2 stundām tas jāatjauno. Pašlaik pieejami saules aizsargkrēmi, kas ne vien sargā no ultravioletā starojumu, bet satur vielas, kas bloķē melanīna sintēzi. Jāņem vērā, ka neviens saules aizsargkrēms nepasargā pilnībā. Jāizvairās arī no solārija apmeklēšanas. 

• Izturies pret ādu saudzīgi! Neizmanto agresīvus skrubjus, kuri var izraisīt kairinājumu un iekaisumu, kam var sekot pēciekaisuma hiperpigmentācija.
• Savlaicīgi ārstē ādas problēmas! Ja ir kāda ādas problēma, piemēram, akne vai ekzēma, tā savlaicīgi jāārstē, lai mazinātu iekaisumu un tam sekojošu hiperpigmentācijas risku. 
• Konsultējies ar ārstu par citām saslimšanām! Par iekšķīgām slimībām, hormonālām izmaiņām, medikamentu lietošanu konsultējies ar ārstu. 

Ieteikumi hiperpigmentācijas plankumu mazināšanai

Dermatoloģe skaidro, ka hiperpigmentācijas ārstēšana atkarīga no tās veida un smaguma pakāpes. Mājās iespējams lietot dažādus līdzekļus, kas mazina pigmentāciju. To sastāvā var būt A vitamīns (retinoīdi, retinols), taču pirms tā lietošanas ieteicams konsultēties ar dermatologu, C vitamīns, niacinamīds (B3 vitamīns), tiamidols, azelīnskābe, glikolskābe, kojskābe, arbutīns. Jāatceras, ka labāko efektu sniegs kompleksa pieeja, kas apvieno piemērotu līdzekļu lietošanu mājas apstākļos un procedūras pie kosmētiķa vai dermatologa – ķīmiskie pīlinigi, intensīvi pulsējošas gaismas terapija (IPL), lāzerterapija. 

Saules aizsardzība ir kritiski svarīga gan hiperpigmentācijas profilaksei, gan ārstēšanai, bez tās neviens krēms vai procedūra nebūs risinājums, uzsver speciāliste. Ultravioletais starojums stimulē ādas aizsargreakciju pret saules apdegumu, melanīna produkciju, līdz ar to hiperpigmentācija var attīstīties vai pastiprināties. Ikdienā ikvienam būtu jāizvēlas plaša spektra saules aizsargkrēms, kas pasargā pret UVB un UVA stariem. Arī redzamās gaismas iedarbība var provocēt hiperpigmentāciju, tādēļ var pievērst uzmanību tam, vai aizsargkrēms satur fizikālos filtrus (titāna dioksīds, cinka oksīds), kas no tās pasargā. 

Jāņem vērā, ka līdzekļi, kas vērsti uz hiperpigmentācijas mazināšanu, var saturēt skābes, kas ādu padara jutīgāku pret saules stariem. 

Tomēr, novērojot jaunus tumšākus plankumus, speciāliste neietiktu uzreiz tos balināt mājas apstākļos, bet vispirms konsultēties ar dermatologu un veikt dermatoskopijas izmeklējumu, lai precizētu diagnozi. Nevainīgs saules plankums var izrādīties arī ādas vēža – melanomas variants (lentigo maligna, lentigo maligna melanoma), tādēļ vienmēr vērīgi jāizturas pret ādas izmaiņām. 

Ieteikumi ikdienas sejas ādas kopšanai

Dermatoloģe uzsver, ka nav vienas ideālās sejas ādas kopšanas rutīnas, kas būtu piemērota visiem. Tā jāpielāgo konkrētam ādas tipam un pigmentācijas veidam,   taču vienmēr jāiekļauj saudzīgu ādas attīrīšanu, serumu, mitrinošu krēmu un rūpīgu saules aizsardzību. Speciāliste ieteiktu iekļaut vakara rutīnā ķīmiskos eksfoliantus (piemēram, glikolskābi), lai paātrinātu šūnu nomaiņu un laika gaitā padarītu ādas toni vienmērīgāku. 

Jāatceras, ka skābes saturošus līdzekļus jāuzsāk lietot pakāpeniski. C vitamīnu saturošus līdzekļus ieteiktu pievienot rīta rutīnai, lai padarītu ādas toni vienmērīgāku. Vērtīgi ir pielietot saules aizsargkrēmu, kas papildus satur vielas, piemēram, tiamidolu, kura cīnās ar pigmentāciju.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa stāsta, ka ādas aizsardzība no saules staru negatīvās ietekmes ir vissvarīgākais ādas kopšanas rutīnas posms, kas jāveic katru dienu. Turklāt tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pasargāt ādu no kaitīgā UV starojuma un novecošanas. Ādas aizsarglīdzekļiem ar SPF jābūt daļai no mūsu ikdienas ādas kopšanas rituāla, tāpat kā attīrīšanai, mitrināšanai un tonizēšanai. 

Padomi pareizai saules aizsargkosmētikas lietošanai:

1. Saules aizsarglīdzekli uzklāj pēc kopjošā krēma un pirms kosmētikas uzklāšanas.
2. Līdzeklis saules aizsardzībai ir jāuzklāj aptuveni 20 minūtes  pirms došanās ārā.
3. Ilgstoši atrodoties saulē, saules krēms būtu jāatjauno katras 2–3 stundas. 
4. Saules aizsarglīdzeklis ir jāatjauno arī pēc peldes vai intensīvas svīšanas, jo, lai arī līdzeklis var būt ūdensnoturīgs, tomēr ar laiku tas noskalojas un tā iedarbība mazinās.
5. Uzklājot saules aizsarglīdzekli, neaizmirstiet arī par tā uzklāšanu ausīm.
6. UV stari tiek cauri arī mākoņiem, tāpēc arī mākoņainās dienās ir jālieto saules aizsarglīdzekļi.

Turklāt svarīgi atcerēties – jo augstāks SPF, jo lielāka aizsardzība. SPF 15 saules aizsarglīdzekļi filtrē aptuveni 93 % UVB staru, SPF 30 – aptuveni 97 %, SPF 50  – aptuveni 98 %, SPF 100 – aptuveni 99 %.