Vēsu prātu, siltas apakšbikses: kas tev jāzina par cistītu

Kas ir cistīts

Sievietēm urīnpūslis iekaist biežāk nekā vīriešiem, turklāt tā vairāk ir primāra saslimšana. Savukārt vīriešiem cistīts ir sekundāra saslimšana, kas saistīta ar kādu citu slimību – priekšdziedzera iekaisumu, ļaundabīgu vai labdabīgu audzēju, kā arī urīnizvadkanāla vai ārējo dzimumorgānu slimībām.
Ar cistītu slimo visu vecuma grupu sievietes, turklāt biežāk nekā vīrieši, jo viņām urīnceli ir atvērtāki, urīnizvadkanāls daudz īsāks, tam blakus ir arī ārējie dzimumorgāni. Līdz ar to infekcijai ir vieglāk iekļūt urīnceļos.

Urīnpūšļa iekaisums, kairinājums varētu būt pēc menopauzes – tas saistīts ar hormonālām izmaiņām organismā, tai skaitā mazajā iegurnī. Sievietei novecojot, gļotādas paliek sausākas, tās vairs nav pietiekami mitras un baktērijām ir iespēja daudz vieglāk nokļūt urīna izvadceļos. Laikus nediagnosticēts un neārstēts iekaisums apakšējos urīnizvadceļos un dzimumorgānos var novest pie daudz nopietnāka iekaisuma nierēs, vispārējas organisma saindēšanās – sepses.

Gados vecākiem kungiem sūdzības par it kā esošu cistītu var izraisīt prostatas labdabīga hiperplāzija jeb prostatas adenoma, kā arī priekšdziedzera vēzis. Diemžēl prostatas vēzim agrīnā stadijā nav specifisku simptomu, tādēļ urologi iesaka visiem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma profilaktiski vienu reizi gadā apmeklēt urologu. Nereti tikai ielaistās prostatas vēža stadijās, kad parādās metastāžu izraisītās sāpes, pacienti meklē ārstu. Šādā gadījumā palīdzības iespējas ir stipri ierobežotas.

 Ļoti vēlams lieki nestresot, jo kopā ar visu organismu arī urīnpūslis var kļūt nervozs, saraujas biežāk, radot neapturamu vēlmi iet uz tualeti, reizēm pat urīna nesaturēšanu.

Vīriešiem urīnceļu infekcija parasti ir komplikācija citām uroģenitālo orgānu slimībām.
Jauniem, seksuāli aktīviem vīriešiem urīnizvadkanāla un testikuļu vai to piedēkļu iekaisuma gadījumā noteikti vispirms jāveic pārbaudes, lai izslēgtu seksuāli transmisīvu infekciju klātbūtni, kas var būt gonoreja, trihomonas, ureoplazma, mikoplazma, gardnerellas vai sēnītes. Tas noteikti jādara jebkuram vīrietim, neņemot vērā apgalvojumus par savu svētumu un jebkādu sānsoļu noliegšanu.

Par reālu urīnpūšļa iekaisumu liecina leikocītu vai baktēriju klātbūtne urīnā. Sūdzības par biežu, sāpīgu urināciju, sajūtas, ka urīnpūslis nepilnīgi iztukšojas, ka nepārtraukti gribas čurāt, var būt raksturīgas ne tikai cistītam, bet arī daudzām citām ar urīnpūsli saistītām slimībām, tādēļ pirms ārstēšanas sākuma ir obligāta urīna analīze.

Terapijas iespējas

Cistīta ārstēšanā liela nozīme ir tējām. Nepareizs ir uzskats, ka iekaisums jāārstē tikai ar antibiotikām. Vispirms veic urīna analīzes. Ja tās atbilst normai, antibiotikās nelieto. Patlaban visā pasaulē, arī Latvijā, ļoti daudz iedzīvotāju lieto antibiotikas, bet organismā esošās baktērijas pie tām pierod un kļūst arvien nejūtīgākas – rezistentākas, arvien naidīgākas – ir pat tādas baktērijas, kas pieradušas pie visām antibiotikām. Šādā gadījumā ārstēšana ir ļoti sarežģīta.

Profilaksei - vēsu prātu un siltas apakšbikses. Vajadzētu dzert daudz šķidruma, bet neaizrauties ar kafiju, kas ir kairinoša viela. 

Tādēļ ieteicams lietot antibiotikas pēc iespējas mazāk. Ja sievietēm ir primārā urīncelu infekcija jeb cistīts, var veikt vienas devas terapiju. Proti, pacientei dod vienu devu medikamentu. Jāatzīst, ka cilvēkiem nereti ir psiholoģiski grūti pieņemt tādu ārstēšanas metodi, un arī ārstiem ir grūti sarast ar domu, ka jādod tikai viena tablete.

Otrkārt, noteikti jādzer daudz tējas, šķidruma – dienā jāizdzer 2,5 līdz 3 litri. Cilvēki parasti domā, ka nav labi, ka bieži jāčurā, ka labāk mazāk dzert, lai mazāk jāstaigā uz tualeti. Bet ir tieši otrādi – urīnpūslis sāp, tiek kairināts, kad ir tukšs, jo tad iekaisušās urīnpūšļa sieniņas berzējas viena pret otru.

Ja uzņem pietiekami daudz šķidruma, urinēšana kļūst pat retāka. Palīdz arī siltuma procedūras, piemēram, pasēdēšana siltā vannā.

Ja primāro infekciju izārstē, bet tā pēc divām, trim nedēļām vai mēneša atkārtojas, pacientes urīnu nosūta uz speciālu izmeklēšanu, lai redzētu, kādas ir konkrētās infekciju izraisošās baktērijas un kāds antibakteriāls līdzeklis spējīgs tās iznīcināt. Nepieciešams arī veikt papildus ultrasonoskopiskos vai rentgenoloģiskos izmeklējumus, lai izslēgtu nierakmeņu, iedzimtu nenormālību, audzēju un citu nopietnu patoloģiju klātbūtni.

Pašu radītas problēmas

Nereti cilvēki baidās, ka akūtais iekaisums var kļūt hronisks, kas nemaz tik bieži nenotiek. Savukārt sievietes vilcinās iet pie ārsta urologa, jo viņi pārsvarā ir vīrieši – traucē psiholoģiskā barjera. Tāpat arī daudzi domā, ka, aizejot pie urologa, uzreiz būs jāveic nepatīkami izmeklējumi. Arī tā nav patiesība, jo urīnpūšļa apskati no iekšpuses – cistoskopiju jeb endoskopiju – veic ļoti reti, tikai gadījumos, ja ar visām citām neinvazīvām izmeklēšanas metodēm nav iespējams atrast slimības cēloni. Visbiežāk cistoskopiju veic gadījumos, ja urīnam ir ar aci redzams vai mikroskopisks asins piejaukums un ir aizdomas par urīnpūšļa ļaundabīgu audzēju. Visbiežākā kļūda ir tā, ka pacienti urīna krāsošanos sarkanā vai brūnā krāsā saista ar biešu un citu produktu lietošanu un savlaicīgi nemeklē palīdzību pie ārsta. Kādēļ tomēr labāk ārstēt? Ir gadījumi, kad, noskaidrojot infekcijas rašanās iemeslu, atklājas, ka cēlonis ir nierakmeņi. Par cistītu liecinošās sāpes var būt pirmie simptomi arī audzējam urīnpūslī. Sievietēm to biežāk konstatē jau ielaistā stadijā. Iemesls – viņas neiet pie ārsta un tā vietā cenšas ārstēties pašas.

Profilaksei – vēsu prātu un siltas apakšbikses. Vajadzētu dzert daudz šķidruma, bet neaizrauties ar kafiju, kas ir kairinoša viela. Noteikti silti jāģērbjas, nevajadzētu pakļauties modei un staigāt plikiem vēderiem un mugurām. Ieteicams valkāt dabisku kokvilnas veļu, nevis sintētisko. Jāpiebilst, ka gadās arī dažādas alerģijas no higiēniskajiem ieliktņiem un intīmkopšanas ķīmiskajiem līdzekļiem. Nevienam nav ieteicams īpaši aizrauties ar dažādiem ķīmiskiem līdzekļiem. Savukārt, lai izvairītos no seksuāli transmisīvām slimībām, protams, obligāts ir prezervatīvs.

Tāpat nepieciešams arī aktīvs dzīvesveids - ja ilgstoši tiek sēdēts pie rakstāmgalda, datora, mazajā iegurnī veidojas venozais sastrēgums, asinis necirkulē pareizi, no kā var rasties dažādi iekaisumi. Ļoti vēlams lieki nestresot, jo kopā ar visu organismu arī urīnpūslis var kļūt nervozs, saraujas biežāk, radot neapturamu vēlmi iet uz tualeti, reizēm pat urīna nesaturēšanu. Šādā gadījumā ārstēšana atšķiras no cistīta terapijas. Un, protams, nevajag baidīties aiziet pie ārsta.

Konsultējis P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas nodaļas vadītājs Ivars Smiltens.