Depresija ir līdzīga dāmai melnā Jeb Laikmeta slimība
Depresija pēdējos gados ir kļuvusi gandrīz vai par tautas slimību. Neviens cits dvēseles dzīves traucējums nav tik plaši sastopams kā depresija, kura ir aptvērusi pilnīgi visus socialos slāņus un vecuma grupas (jā, arī bērnus!) un kura skar tiklab vīriešus, kā sievietes. Ne velti tā kļuvusi par ”laikmeta slimību.”
"Depresija ir līdzīga dāmai melnā. Ja tā parādās, nedzen
to prom, bet paaicini pie galda un paklausies,
ko tā vēlas pastāstīt."
/teiciens piedēvēts K.Jungam/
Paliekošu vērtību, tradīciju un ģimenes sabrukums, reliģisko saišu
zudums, patiesi apmierinošu cilvēcisko attiecību samazināšanās,
šķiršanās procentuāls pieaugums, tas, ka plašas iedzīvotāju masas
ir pazaudējušas savas saknes, un tas, ka jaunatnei trūkst
perspektīvas sakarā ar ekonomisko krīzi un pārapdzīvotību, kā arī
bezdarba pieaugums — tas viss vainojams pie tā, ka cilvēki aizvien
biežāk saslimst ar depresiju.
Depresīvais jūtas skumju nomākts, viņš vairs nespēj priecāties, nav
spējīgs cerēt, nespēj noticēt tādai nākotnei, kurā viņam būtu vērts
dzīvot. Pasaule viņam ir zaudējusi valdzinājumu, viss ir kļuvis
pelēks. Daži slimnieki izjūt sevi kā mirušus un pārakmeņojušos, un
sūdzas par nejūtību, viņi neprot pat raudāt. Visbiežākais pavadonis
ir bailes no dzīves un tās uzliktajiem pienākumiem. Pacienti jūtas
gurdi, bez spēka un bez enerģijas.
Depresijas sindroms
* Pazemināts garastāvoklis
* Pesimistiska, gausa domāšana
* Aizkavētība gribas un kustību sfērā (reti — uzbudinājums)
* Simptomi vismaz 2 nedēļas
Pirmās grupas simptomi:
* Depresīvs garastāvoklis
* Interešu trūkums, nespēja priecāties
* Pazemināta enerģija un aktivitāte, slābums
Otrās grupas simptomi:
* Pazeminātas koncentrēšanās un uzmanības spējas
* Pazemināta pašcieņa
* Vainīguma un nevērtīguma idejas
* Pesimistisks skats uz nākotni
* Pašnāvības vai sevis traumēšanas domas, mēģinājumi
* Traucēts miegs
* Pazemināta apetīte
Trešās grupas — t.s. somatiskie
simptomi:
* Anhedonija — nav emocionālu reakciju uz priecīgu
notikumu
* Rītos mostas 2 stundas par agru
* Vissliktāk no rīta
* Aizkavētība vai ažitācija (objektīvi)
* Apetītes trūkums
* Svara zudums (vismaz 5% pēdējā mēnesī)
* Libido trūkums
Depresijas īpatnības bērniem jaunākiem par 7
gadiem:
* Astēnija, emocionāla labilitāte, “garlaicība”
* Somatoformi traucējumi (sirds klauves, reiboņi, dažāda veida
sāpes)
* Sagurums, rotaļu aktivitātes zudums
* Monotona čīkstēšana, raudāšana, klusa balss
* Ēstgribas trūkums
* Miega traucējumi
* Iespaids par somatisku saslimšanu
* Paaugstināts jūtīgums
* Grib, lai tuvumā būtu māte
* “Vainas vektors” vērsts uz āru(pie visa vaino apkārtējos)
Depresijas īpatnības bērniem,kas vecāki par 7
gadiem:
* Grūtības apgūt mācību vielu
* Skumjas un “tukšums” dvēselē
* Sūdzības par “garlaicību”
* Nervozitāte
* Kaitināmība, eksplozivitāte
* Tranzitoras pašapsūdzības, vainas idejas
* Suicīdas domas, mēģinājumi (nav bīstami dzīvībai)
* Zems pašnovērtējums
Depresijas īpatnības bērniem, kas vecaki par 10
gadiem:
* Pašnāvības nodomi, mēģinājumi
* Kognitīvo procesu gausums
* Sekmju pazemināšanās
* Somatoformi traucējumi
* Bēguļošana, klaiņošana
* Depresīvi uzvedības traucējumi
* Alkohola un narkotiku lietošana
Depresīvi uzvedības traucējumi:
* Nomāktība, vienaldzība, skumjas
* Kognitīvo procesu gausums
* Sekmju pasliktināšanās
* Noslēgšanās sevī, pašapsūdzības, vainas idejas
* Bēguļošana, klaiņošana vienatnē
* Depresīvs bērns kā vardarbībā cietušais
Depresijas netiešās diagnosticēšanas pazīmes
bērniem:
* Aizkaitināmība, agresija
* Gausums, savrupāks, vienaldzīgāks
* Mazāk ēd, sliktāk guļ, izvēlīgāks ēdienā
* Nav fizioloģiskais masas pieaugums
* Sliktākas sekmes skolā
* Rakstura izmaiņas — kļūst infantīlāks, vērojami “regresa”
simptomi, primitīvākas rotaļas
* Tendence lietot alkoholu, narkotiskās vielas
Depresiju veidi:
* Somatizētā depresija
* Depresija ar skumjām
* Trauksmainā depresija
* Depresija ar bažām
* Disforiskā depresija
* Anaklītiskā depresija
* Anhedoniskā (unlust) depresija
* Adinamiskā depresija
* Asarainā depresija
* Stupīdā depresija
* Substuporozā depresija
Izplatība
* 2% no pirmspubertātes bērniem
* 5% no pusaudžiem
* 5%-9% sieviešu
* 2%-4% vīriešu
Iemesli:
* Ja vienam no vecākiem ir depresīvas tendences — saslimšanas
risks bērnam ir 27%
* Ja abiem vecākiem ir depresīvas tendences — bērniem risks saslimt
=> no 50 – 70%
/Adoptētiem bērniem — saslimšanas risks tāds pats/
* Vecāku zaudējums, nāve
* Zema pašvērtība, pašcieņa
* Intrauterīna, perinatāla patoloģija
* Galvas smadzeņu traumas
* Neiroinfekcijas
* Agresijas apspiešana
* Konflikti ģimenē, bērnudārzā vai skolā
* Paaugstināts kortizola līmenis
* Pazemināts seratonīna līmenis
Ar ko kombinējas:
* Trauksme
* OKT (uzmācīgas domas un darbības)
* Panika
* Sociālās fobijas
* Depresīvi uzvedības traucējumi
Ārstēšanas principi:
* Izolēšana no psihotraumējošas vides
Psihofarmakoterapija:
* antidepresanti,
* neiroleptiķi,
* antikonvulsanti,
* trankvilizatori,
* nootropi,
* vitamīni
Pedagoģiska, sociāla palīdzība
Psihoterapeitiskās metodes:
* Smilšu terapija
* Spēļu terapija
* Biheiviorāli kognitīvā psihoterapija
* Psihodrāma
* Psihodinamiskā psihoterapija
* Bērnu psihoanalīze
* Ģimenes terapija
Papildus ārstnieciskie pasākumi:
* Ārstnieciskā vingrošana
* Impulsu strāvas terapija
* Hidroterapija
* Masāža
* Lāzerterapija
* Ārstē vai mazina simptomus
Piemērota antidepresanta īpašības:
* Nodrošina efektivitāti visiem pacientiem
* Nodrošina ātru klīnisko iedarbību
* Nodrošina prognozējamās devas un efektivitātes sakarības
* Terapija ir ilgstoša: 4-6 mēneši un ilgāk
Labas prognozes priekšnosacījumi:
* Psiholoģiskās, pedagoģiskās un sociālās palīdzības
nodrošināšana
* Jaunu interešu, jaunas motivācijas veidošana
* Valsts un sabiedrības lomas palielināšana bērnu mentālās
veselības aprūpē
Autors: Gunārs Trimda, bērnu psihiatrs, Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīca Gaiļezers