Kas ir osteopātija? Jeb "maigo roku pieskāriena" dziedējošais efekts

Osteopātija pamatojas uz cilvēka organismu kā vienotu veselumu, kur struktūra (anatomija) un funkcija (fizioloģija) savstarpēji ir saistītas. Osteopātiskā terapija savā būtībā ir triju noteicošo principu sintēze: ķermenis-gars-dvēsele, pašārstējošo spēju aktivizācija un audu struktūras un funkcijas nesaraujamā vienotā saikne. Tādējādi, osteopātija ārstē nevis slimību, bet cilvēku, cīnās nevis ar simptomiem, bet meklē pataloģiju un novērš to.

Tradicionāli ir pieņemts, ka osteopātisko ārstēšanu izmanto pie mugurkaulāja saslimšanām, dažādu etioloģiju galvas sāpēm, taču šī sfēra ir daudz plašāka.

Osteopātiskā medicīna palīdz jebkurā vecumā no apaugļotas olšūnas stadijas un bērna piedzimšanas, līdz pat sirmam vecumam. Tradicionāli ir pieņemts, ka osteopātisko ārstēšanu izmanto pie mugurkaulāja saslimšanām, dažādu etioloģiju galvas sāpēm, taču šī sfēra ir daudz plašāka. To plaši pielieto neiroloģijā, ortopēdijā un traumatoloģijā, sporta medicīnā, dzemdniecībā un  ginekoloģijā, neonatoloģijā, pediatrijā, iekšķīgo slimību ārstēšanā u.c., kā arī kā alternatīvu hormonterapijai un pie ķirurģiska rakstura problēmām. Osteopātija un tradicionālā medicīna papildina viena otru. Pie efektīvas metodikas tā palīdz noņemt  gan akūtas, gan hroniskas sāpes, pacientam ir iespējams samazināt ārstniecisko preparātu devas vai pat neizmantot tos.

Osteopātijā tiek pielietotas "maigo roku" pieskārienu tehnikas un ļoti viegla, bieži pat maz ievērojama audu kustība.

Osteopātiskai medicīnai  ir arī ļoti nozīmīga loma slimību profilaksē.
Osteopāta pamatinstruments – "jūtošie, domājošie, redzošie" pirksti, kas kopā ar anatomijas, biomehānikas, fizioloģijas un citu zinātnisko disciplīnu dziļām zināšanām palīdz sameklēt  zaudēto veselību, noteikt slēptos sākotnējos saslimšanas iemeslus un, minimāli iedarbojoties, pateikt organismam priekšā savu iekšējo resursu efektīvas realizēšanas ceļus. Osteopātijā tiek pielietotas "maigo roku" pieskārienu tehnikas un ļoti viegla, bieži pat maz ievērojama audu kustība. Osteopātiskā terapija  ir droša, jo osteopāts izmanto tehnikas, kas ir fizioloģisko barjeru robežās, tādējādi izslēdzot jebkādu agresīvu darbību.

Osteopātijas priekšrocības:
• vispusēja pieeja organismam,
• nenotiek ķirurģiska iejaukšanās,
• drošība,
• zāļu lietošanas samazināšanās,
• saīsinās ārstēšanas laiks,
• ilgstošs ārstēšanas efekts.

 Osteopātija labi saistās ar homeopātiju, adatu terapiju. Svarīgs osteopātijas turpinājums ir ārstnieciskā vingrošana, fizioterapijas  nodarbības. Lai uzturētu organismu veselu, ir ieteicams veselīgs dzīvesveids, jāseko ārsta rekomendācijām, kā arī reizi pusgadā jāapmeklē ārsts-osteopāts.