Paaugstināts asinsspiediens – nu un?

Starp bojājumiem, ko rada paaugstināts asinsspiediens, ir jāmin arī aklums, jo paaugstināts spiediens rada izmaiņas gan acs tīklenē, gan asinsvadu sieniņā. Tas izpaužas kā tīklenes artēriju sašaurināšanās, tīklenes tūska, asinsvadu skleroze.
Tā kā daudzi cilvēki savu paaugstinātu asinsspiedienu nekādi neizjūt, paaugstinātu asinsspiedienu dēvē arī par „kluso slepkavu”, tādēļ tā kontrolēšanā neatsverama loma ir profilaktiskajām pārbaudēm. Izteiktu asinsspiediena paaugstināšanos cilvēki visbiežāk izjūt ar galvas sāpēm, reiboņiem, nelabumu, trauksmes izjūtu, sirdsklauvēm, sāpēm sirds apvidū u.c.

Lai gan par paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu kā būtisku sirds un asinsvadu slimību riska faktoru tiek runāts un rakstīts ļoti daudz, vēl arvien sabiedrībā valda visai vieglprātīga attieksme pret šo būtisko veselības rādītāju. „Cilvēkiem ir raksturīgi veselības riska faktorus neattiecināt uz sevi tik ilgi, kamēr nav radusies kāda kritiska situācija vai krasa veselības pasliktināšanās. Diemžēl to, ka asinsspiediens ir paaugstināts, cilvēks var ilgstoši arī nejust, bet sekas bieži vien izpaužas vēlāk, sagādājot pat nopietnus draudus dzīvībai insulta un infarkta gadījumos. Un asinsspiediens tiek uzskatīts par paaugstinātu, ja tas pārsniedz 130/85 mmHG”, saka klīnikas Premium Medical interniste, aviācijas medicīnas eksperte Dace Cibule.

Izteiktu asinsspiediena paaugstināšanos cilvēki visbiežāk izjūt ar galvas sāpēm, reiboņiem, nelabumu, trauksmes izjūtu, sirdsklauvēm, sāpēm sirds apvidū u.c.

Dati liecina, ka:
•    Katram trešajam pasaules iedzīvotājam (ap 40%) ir paaugstināts asinsspiediens ar tendenci šim skaitam pieaugt;
•    Vīriešiem biežāk nekā sievietēm;
•    13% nāves gadījumu saistīti ar paaugstinātu asinsspiedienu;

Kā rodas paaugstināts asinsspiediens?
Paaugstināts arteriālais spiediens rodas, ja sašaurinās artērijas un to mazākie atzari. Artērijas ir svarīgākie ceļi, pa kuriem asinis nokļūst visos organisma audos, tādēļ, ja šie ceļi sašaurinās, bet asinīm šie sašaurinājumi jāpārvar, sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā.

Cilvēkiem ir raksturīgi veselības riska faktorus neattiecināt uz sevi tik ilgi, kamēr nav radusies kāda kritiska situācija vai krasa veselības pasliktināšanās.

Būtiskākie paaugstināta asinsspiediena izraisītāji ir:
• Liels piesātināto taukskābju sastāvs uzturā. Tās ir galvenokārt dzīvnieku tauku (sviesta, krējuma u.c.) sastāvā, kā arī kokosa taukos un palmu taukos. Nedrīkst aizmirst par tā dēvētajiem slēptajiem taukiem, ko lielā daudzumā satur desas, siers, kūkas, šokolāde, uzkodas, cepumi utt. Šie produkti vienmēr ir kalorijām bagāti, pat ja neizskatās trekni.
• Pārmērīga sāls lietošana uzturā. Daudzi produkti satur ne tikai slēptos taukus, bet arī slēpto sāli, tādēļ noteikti ir ieteicams apzināti izvēlēties produktus, ko ēst, pārsvarā iegādāties svaigus, nevis fasētus vai daļēji pagatavotus produktus utt.
Pārtikas ražotāji diemžēl nav ieinteresēti sāls patēriņa mazināšanā, jo sāls veicina atkarību un vēlmi lietot konkrētos produktus vēl un vēl, turklāt tie veicina slāpes un šķidruma uzņemšanu, tādējādi tiek pirkts vairāk atspirdzinošo dzērienu. Turklāt  daudzi jau kopš bērnības lieto  daudz vairāk sāls, nekā fizioloģiski nepieciešams (4-5grami dienā). Ja cilvēks ikdienā apzināti atteiktos no pārāk sāļiem produktiem un nepievienotu gatavam ēdienam papildu devu, viņš būtu daudz darījis savas veselības labā. Pārmēra sāls uzņemšana bojā asinsvadus (tie kļūst neelastīgi, trausli), rada strukturālas pārmaiņas artērijās, noslogo fizioloģiskās sistēmas, pirmkārt, nieres, kam jāizdala daudz sāls. Vairākās valstīs (Japānā, Somijā, Anglijā) tikusi īstenota valdības atbalstīta programma sāls lietošanas mazināšanai, un rezultāti ir pārsteidzoši – mirstība no insulta samazinājusies līdz pat 80%. Īpaši labi rezultāti asinsspiediena samazināšanā, ierobežojot sāls lietošanu, ir cilvēkiem ar ķermeņa aptaukošanos.
• Pārmērīga alkohola lietošana. Bieži maldīgi tiek uzskatīts, ka alkohols pazemina asinsspiedienu. Pavisam nelielās devās alkohols asinsspiedienu neietekmēs, bet lietots lielākā daudzumā, tas paātrina sirds darbību, savukārt arteriālais spiediens vistiešākajā veidā ir atkarīgs no asins apjoma, ko izpumpē sirds. Jo lielāks apjoms, jo augstāks spiediens. Turklāt daudzi alkoholiskie dzērieni satur bioloģiski aktīvas vielas, kas arī var nelabvēlīgi iedarboties uz asinsspiedienu.
• Maza augļu un dārzeņu (t.i. kālija) uzņemšana. Kālijs organismā darbojas kā nātrija neitralizētājs, pazeminot nātrija izraisītu asinsspiediena paaugstināšanos, tādējādi tas ir svarīgs elements normālas sirdsdarbības nodrošināšanai. Kāliju visvairāk satur augļi un dārzeņi, rieksti, žāvētas aprikozes, kartupeļi, banāni. Ar uzturu kāliju ir grūti pārdozēt, taču nav ieteicams to uzņemt ar mākslīgajām piedevām, īpaši cilvēkiem ar hronisku nieru mazspēju vai diabētu, hronisku slimību slimniekiem un pie dažu medikamentu lietošanas. Par to noteikti ieteicams konsultēties ar ārstu.
• Stress un spriedze saistībā ar mazkustīgumu. Mūsdienu darba vide ir ārkārtīgi intensīva, un cilvēkiem ir jāspēj tikt galā ar ļoti lielu darba apjomu, kā arī dažāda veida ikdienas izaicinājumiem, turklāt vairums cilvēku strādā intelektuālu darbu, tādēļ rodas garīga spriedze, kas netiek kompensēta ar fizisku aktivitāti. Arteriālā spiediena paaugstināšanās ir kā fizioloģiska reakcija uz kādu akūtu situāciju, piemēram, ja darbā radusies spriedze vai stresa situācija, sakāpinātas emocijas, bet nav iespējas no tām veselīgā veidā atbrīvoties. Lai ikdienas stress nekaitētu veselībai, katram ir jāatrod sev piemērotākais veids, kā relaksēties, atgūt emocionālo līdzsvaru pēc darba un izaicinājumiem.
• Mazkustīgs dzīves veids un liekais svars. Dati liecina, ka 68% no visiem hipertensijas slimniekiem ir palielināta ķermeņa masa. Paaugstināts ķermeņa svars liek sirdij strādāt pastiprināti, jo ir daudz lielāks apjoms, kas jāapgādā ar asinīm un skābekli, tādēļ pieaug arī asinsspiediens.
• Smēķēšana. Ja cilvēks smēķē regulāri, asinsvadi nepārtraukti ir tonusā un tie ar laiku zaudē elastību, sašaurinās, pārkaļķojas, to sieniņās rodas nogulsnējumi, un pieaug arteriālais spiediens.
• Organisma novecošanās. Fizioloģski procesi, organismam novecojot, liek, piemēram, samazināties asinsvadu elastībai. Tas var veicināt paaugstināta asinsspiediena rašanos. Par riska vecuma grupu tiek uzskatīts vecums pēc 65 gadiem.
• Citas slimības un iedzimtība. Nieru bojājumi vai endokrīnās slimības, piemēram, cukura diabēts ir savstarpēji saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu. Zinātnieki pierādījuši, ka asinsspiediena regulācijas traucējumi saistīti arī ar iedzimtu ģenētisku defektu, kā arī tie ir ģenētiski pārmantojami. Tāpēc īpaši jāuzmanās tiem cilvēkiem, kuru vecākiem vai citiem radiniekiem ģimenē ir paaugstināts asinsspiediens.

Kad nepieciešama ārstēšana?
Neatkarīgi no smaguma pakāpes paaugstināts asinsspiediens noteikti ir jāārstē, jo ilgstoši paaugstināts asinsspiediens gandrīz visos orgānos izraisa nopietnas izmaiņas. Kāda ārstēšana nepieciešama, nav atkarīgs tikai no asinsspiediena, bet arī no kopējiem riska faktoriem, piemēram, insultam vai infarktam. Īpaša uzmanība jāpievērš arī metabolajam sindromam (saistībā ar lieko svaru un vielmaiņu), kā arī 2 tipa cukura diabētam. Arī, ja asinsspiediens atbilst apzīmējumam  „augsti normāls”  (130–139/85–89 mmHg), tas jau var radīt neatgriezeniskus bojājumus, un, ja kopējie riski ir paaugstināti, ieteicams arī pie šādiem asinsspiediena rādītājiem pielietot medikamentozo ārstēšanu.

Kā vislabāk ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu?
Lai samazinātu minētos saslimšanas un orgānu bojājumu riskus, ir jāuztur normāls asinsspiediens. Būs ļoti daudz cilvēka veselības labā izdarīts, ja viņš samazinās sāls daudzumu uzturā, atmetīs smēķēšanu, uzsāks fiziskās aktivitātes, iemācīsies atpūsties un relaksēties pēc ikdienas stresa, ja ir liekais svars, sāks nopietni no tā atbrīvoties, nelietos alkoholu. Nepieciešams regulāri (vismaz reizi gadā) pārliecināties, vai asinsspiediens ir normas robežās. Šo faktoru ievērošana veiksmīgi palīdz ārstēt viegli paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī ir neatsverama arī tādos gadījumos, kad nepieciešama medikamentoza ārstēšana.
Katram nepieciešama individuāla ārstēšana, tādēļ to, vai un kādi medikamenti nepieciešami, izlemj tikai ārsts. Medikamentu asinsspiediena regulēšanai ir ļoti daudz, bet katram piemērotākos var noteikt tikai ārsts. Ja medikamenti ir nozīmēti, tie jālieto regulāri, jo lietošanas pārtraukšana var izraisīt asinsspiediena svārstības, kas ir kaitīgas veselībai. Par paaugstināta arteriālā asinsspiediena ārstēšanu vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu, internistu vai kardiologu.

Informāciju sniedza: klīnikas Premium Medical interniste, aviācijas medicīnas eksperte Dace Cibule