2. tipa cukura diabēts. Vai to ir iespējams novērst?

Klīnikas Premium Medical endokrinoloģe Kristīne Geldnere uzsver, ka cilvēks ar 2. tipa cukura diabētu var arī nesaslimt un izvairīties no antidiabētisko medikamentu lietošanas, ja savlaicīgi tiek apzināti un koriģēti diabēta riska faktori. Lielākā daļa 2. tipa cukura diabēta pacientu slimības sākumā nekādus simptomus neizjūt. Pat ja simptomi parādās, tie ir pavisam nespecifiski – biežāks nogurums, vājuma sajūta, biežāka urinēšana – īpaši naktī. Ja cilvēkam ir stipras slāpes, ļoti bieža urinēšana, ja bez zināma iemesla krītas svars, mainās redzes asums, tad, visticamāk, glikozes līmenis asinīs ir izteikti augsts, bet slimība ilgāku laiku nav bijusi diagnosticēta. Ārste norāda, ka endokrinoloģisko slimību risku agrīnā atklāšanā neatsverama nozīme ir profilaktiskajām pārbaudēm, un vismaz reizi gadā nodot asins analīzes var katrs. 

Kas ir 2. tipa diabēts?

Ar 2. tipa diabētu saprot vielmaiņas slimību, kam raksturīgs pārāk augsts cukura līmenis asinīs. Agrāk šī tipa diabētu sauca par insulīna neatkarīgo jeb vecuma diabētu, jo parasti ar to saslima gados vecāki cilvēki. Pēdējā laikā ar šī tipa diabētu arvien biežāk slimo arī jauni cilvēki un pat pusaudži, īpaši, ja viņiem ir pārlieku liels liekais svars. 

2.tipa diabēts parasti sākas nemanāmi, un to bieži atklāj pārāk vēlu, tādēļ tā sekas var būt ļoti nopietnas – paaugstinātā cukura līmeņa asinīs izraisītas sirds asinsvadu slimības kā infarkts, insults u.c. Ir paaugstināts risks iedzīvoties komplikācijās, ko izraisa diabēts - zaudēt redzi, saslimt ar nieru nepietiekamību vai var nākties amputēt kājas. Tomēr visas šīs komplikācijas, atbilstoši ārstējot, var novērst. 

Galvenie riska faktori saslimšanai ar 2. diabēta tipu līdzās ģenētiskajai sliecībai ir liekais svars, īpaši ja tauku uzkrājums koncentrējas uz vēdera. Parasti tam pievienojas paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts lipīdu jeb tauku sastāvs asinīs. Visus šos riskus kopā dēvē par metabolo sindromu. 

Endokrinoloģe Kristīne Geldnere uzsver, ka diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, tomēr, mainot ikdienas paradumus, ievērojot ārsta rekomendācijas un lietojot antidiabētiskos medikamentus, ir iespējams sasniegt labu cukura līmeni asinīs un tādējādi nepieļaut vai aizkavēt diabēta komplikāciju attīstību, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. 

Kā rodas 2. tipa diabēts? 

Muskuļiem un tauku šūnām ir nepieciešams insulīns, ar kura palīdzību tie no asinsrites uzņem cukuru. Šūnas cukuru izmanto enerģijas ieguvei un pārvērš to par glikogēnu. Ja cukuru no šūnām pietiekošā daudzumā nevar saņemt un pārstrādāt to par glikogēnu, tad tiek runāts par insulīna rezistenci jeb insulīna nejūtīgumu. Tas visbiežāk ir liekā svara ar izteiktu tauku uzkrājumu uz vēdera rezultāts. 

Lai pārvarētu šo insulīna rezistenci, aizkuņģa dziedzerim ir jāsaražo lielāks daudzums hormona – insulīna. Hormonu produkcija organismā ir atkarīga no lietotās pārtikas, vecuma un ģenētiskajiem faktoriem. Jo mēs vairāk ēdam, jo vairāk insulīna organisms saražo, taču kādā brīdī aizkuņģa dziedzeris var atteikties no šīs pārslodzes. 

Noteicošie faktori šajos gadījumos ir cilvēka dzīvesveids, piemēram, ēšanas ieradumi un fizisko aktivitāšu režīms.

Vai diagnoze „diabēts” var būt atgriezeniska?

Endokrinoloģe Kristīne Geldnere uzsver, ka diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, tomēr, mainot ikdienas paradumus, ievērojot ārsta rekomendācijas un lietojot antidiabētiskos medikamentus, ir iespējams sasniegt labu cukura līmeni asinīs un tādējādi nepieļaut vai aizkavēt diabēta komplikāciju attīstību, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. 

2. tipa diabēta gadījumos ļoti liela nozīme ir uzturam un ikdienas ritmam. Endokrinoloģe stāsta, ka praksē ir gadījumi, kad cilvēks, uzzinot par saslimšanas risku un nedaudz paaugstināto cukura saturu asinīs, krasi izmaina savus ikdienas ieradumus, un mēneša laikā rādītāji uzlabojas tā, ka tos var saukt par normāliem. Reizēm atliek tikai lielo treknas gaļas un piena izstrādājumu patēriņu nomainīt pret dārzeņiem un augļiem un uzsākt fiziskas aktivitātes, lai rādītāji īsā laikā uzlabotos. Tomēr ārste iesaka: ja cukura diabēta vēl nav, bet cukura sastāvs asinīs ir bijis paaugstināts kaut vienu reizi, kontroles analīzes būtu jāveic vismaz 2 reizes gadā. 

„Jo ilgāku laiku diabēts pastāv, jo lielāks ir diabēta komplikāciju risks, tādēļ vēlreiz un vēlreiz atkārtoju – agrīnai diagnostikai ir būtiska nozīme, un tā var būt izšķiroša cilvēka turpmākās dzīves kvalitātes noteicēja”, uzsver endokrinoloģe Kristīne Geldnere. 

Kā zināt, vai ir risks saslimt ar 2. tipa diabētu?

Ir daudz tādu cilvēku, kuriem jau ir 2. tipa diabēts, bet viņi par to vēl nezina. Daudz vairāk ir tādu, kuriem pastāv risks ar diabētu saslimt. Tas lielā mērā ir atkarīgs no:

* dzīvesveida un ēšanas ieradumiem (uzturam jābūt tādam, kas nodrošina visu nepieciešamo uzturvielu un minerālvielu uzņemšanu, ir veselīgs, bet kas neveicina kilogramu uzkrāšanos. Uzturam noteikti jābūt sabalansētam, un katru dienu jāapēd vismaz 500 g. dārzeņu, kā arī 200 g. augļu, jāizvairās no treknas un liela daudzuma gaļas patēriņa, kūkām, smalkmaizītēm, šokolādes un citiem saldumiem, jādzer vismaz 2 litri ūdens dienā);

* vecuma (pēc 45 gadu vecuma risks palielinās);

* liekā svara (ja ķermeņa masas indekss ir lielāks par 27 kg/m2, tas nozīmē, ka ķermeņa svars ir 120% no normālā svara)

* fiziskajām aktivitātēm ikdienā (īpaši svarīgas tiem, kuriem ir darbs birojos, kas jāpavada pārsvarā sēžot. Būs jau daudz darīts veselības labā, ja regulāri iesiet garākās pastaigās – 30- 60 min., ja 20 minūtes veltīsiet vingrojumiem vai dejosiet deju zālē u.c. Svarīgi, lai fiziskās aktivitātes, lai arī kādas, būtu katru dienu);

* smēķēšanas (smēķēšana izraisa asinsvadu bojājumus - tie ar laiku zaudē elastību, sašaurinās, pārkaļķojas, to sieniņās rodas nogulsnējumi, pieaug arteriālais spiediens);

* holesterīna līmeņa asinīs (augsts holesterīna līmenis asinīs savstarpēji mijiedarbojas ar citiem riska faktoriem, paaugstinot saslimšanas risku)

* vai sievietēm grūtniecības laikā ir bijis paaugstināts cukura līmenis asinīs (bieži, ja bērna svars piedzimstot ir lielāks par 4,1 kg.);

* vai kādam no 1. pakāpes radiniekiem ir 2. tipa diabēts (ja kādam no vecākiem ir cukura diabēts, 25-50% gadījumu ar šo slimību saslims arī bērni);

* vai ir paaugstināts asinsspiediens (lielāks nekā 140/90 mm Hg st. Atcerieties, ka optimāls asinsspiediens  ir 120/80 mmHg, un tas attiecas uz visu vecumu cilvēkiem, jo agrāk pieņemto uzskatu, ka vecumā paaugstināts spiediens ir normāla parādība, mediķi neatzīst).

„Ja vismaz 2 – 3 aspekti jums liek aizdomāties un jūs saprotat, ka gluži optimāli nav, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, kurš nozīmēs veikt asins analīzes un varēs pateikt, vai jums pastāv risks saslimt ar diabētu un nepieciešamības gadījumā ieteiks apmeklēt endokrinologu. Un atcerieties – jo ātrāk ārsts varēs noteikt diagnozi, jo veiksmīgāka būs ārstēšana un pastāvēs mazāks komplikāciju risks”, uzsver Kristīne Geldnere. 

Informāciju sniedza: klīnikas Premium Medical endokrinoloģe Kristīne Geldnere