Ģēniju slimība - šizofrēnija. Mīti un patiesība

Kāpēc kļuvāt par psihiatru?

Pieredze psihiatrijā man ir aptuveni 20 gadi, kopš 2002. gada strādāju Tvaika ielā psihiatrijas un narkoloģijas centrā. Esmu ļoti vienkāršs cilvēks! Sapnis bērnībā bija kļūt par advokātu, bet bija "padomju laiki", vecāki bijuši izsūtījumā, tāpēc ģimenes apspriedē tika nolemts, ka tas nederēšot. Tā manī dzima aicinājums uz medicīnu! Mani vienmēr interesējusi filozofija, reliģija, politika, ģeogrāfija, psiholoģija, vēsture, taču, kā šīs intereses sakaņot ar medicīnu, tā arī nesapratu! Bija "epopeja" politikā. Esmu īpaši pateicīgs liktenim, ka tā beidzās ar pilnīgu krahu un izgāšanos. Ziniet, tas ir no sērijas "lielās kļūdas"! Īsti, kas ir psihiatrija, sapratu, strādājot Londonā. Bija iespēja paskatīties, kā tad darbojas psihiatrija "brīvajā pasaulē"! Nezinu, sakritība vai zvaigžņu stāvoklis, taču tieši Londonā psihiatrija "paķēra"! Iemīlējos, saderinājos un salaulājos ar psihiatriju! Par kopdzīvi varu teikt - sarežģīta, taču ar katru minūti mīlu arvien vairāk! Mīlu un izbaudu! 

Kāpēc rodas šizofrēnija? 

Pareizāk jāsāk ar jautājumu - vai šizofrēnija vispār eksistē!? Interesants, drošs, pilns izaicinājuma vaicājums - labi, ka nav manis izdomāts. Citādi nelaistu no darba (psihiatriskā slimnīca, akūta vīriešu nodaļa) mājās! Ir tāda pasaules organizācija  „Šizofrēnijas izpētes sabiedrība”, un, apmeklējot 2013. gadā šīs organizācijas rīkotu kongresu Itālijā Florencē, bija ļoti interesants priekšlasījums ar sekojošu „paneļa debati” par augšminēto jautājumu. Tā ka nav viss tik vienkārši kā Vikipēdijā! Šodien zinātne jau sāk saprast kā darbojas smadzenes, tas savukārt paver ceļu izpratnei par vārdu ŠIZOFRĒNIJA! Skaidrs ir viens, ka ar lingvistisku terminu šizofrēnija nosauc dažādus pēc savas būtības un izcelsmes fenomenus. Man personīgi nepatīk vārds šizofrēnija - pārāk vulgarizēts un cilvēka cieņu aizvainojošs, un iegājis sabiedrības apziņā kā izslēgtība, nošķiršana, traģēdija, un tā tālāk…, tas ir, ļoti, ļoti negatīvā veidā. Smalkā valodā pa smuko šo negatīvo šizofrēnijas jēdziena iedarbību uz sabiedrību sauc interesantā skanīgā vārdā STIGMATIZĀCIJA (Paskaidrojums. Stigmatizācija - cilvēka apzīmēšana par sociāli nepieņemamu būtni.).
 

Es šizofrēnijas vārda vietā izmantoju tādu vārdu virknējumu kā - neirotransmiteru disfunkcijas (disbalansa) rezultātā izraisītu eksistenciālu apziņas fenomenu - vismaz kaut kāda saistība ar medicīnu, zinātni, ikdienu. Vismaz neizsauc cilvēkā šoku. 

Augsti attīstītās sabiedrībās pret cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem ir īpaša attieksme. Piemēram, Apvienotajā Karalistē attieksme pret cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem ir vienkārši apbrīnas vērta. 

Psihisku traucējumu fenomeni, kurus mēs ieraugām „šizofrēnijas vārda grozā” rodas cilvēka smadzeņu evolūcijas procesa rezultātā. Jo attīstītāka un vairāk evolucinējoša personība, jo vairāk var „noiet kas greizi”, jo vairāk būs „šizofrēnijas”! Vienkāršiem vārdiem pārfrāzējot, jo gudrāks indivīds, jo teorētiski iespējams vairāk „šizofrēnijas”. Jo augstāk attīstīta sabiedrība, jo vairāk būs dažāda spektra psihisku traucējumu.  Personīgi izjūtu šo cilvēka smadzeņu evolucionārās attīstības nevienmērīgumu tā - ka viena vai vairākas smadzeņu daļas attīstās ātrāk kā pārējās, un tad cilvēkam (smadzenēm) rodas problēmas ar dažādu smadzeņu lauku savstarpējo sadarbību. Kā rezultātā cieš dažādi smadzeņu darbības procesi: piemēram - asociāciju veidošana, informācijas procesēšana (spēja veidot secīgus, loģiski korektus slēdzienus) un saglabāšana (korekta atmiņas darbība) un daudzi citi. Kā viens no piemēriem klīnikā varētu būt klasiskā ataktiskā domāšana (Paskaidrojums. Ataktiskā domāšana - to raksturo pacienta runā esošo jēdzienu nekoordinējamība un tas, ka starp šiem jēdzieniem nav nekāda sakara “normālā izpratnē”), kas veidojas kā ataktisko asociāciju veidošanas process. Tas savukārt klasiski raksturo šizofrēnijas skarto smadzeņu darbību! Ja jāiet skaidrojumos sīkāk, tad jau sanāk monogrāfija par šizofrēnijas tēmu!  Manuprāt šajā sarunas ietvarā tas ir pārāk specifiski un nogurdinoši!

Vai šizofrēnija iedzimst?

Daļa fenomenu no „šizofrēnijas vārda groza” iedzimst, taču pamatā jārunā par ģenētisku predispozīciju jeb iespējamību iedzimt! Piemēram, ar to Spice (paskaidrojums: narkotikas) lietošanu, jo gudrāks inteliģentāks indivīds, jo lielāka varbūtība, ka Spice lietošana „palaidīs” šizofrēnijas saslimšanu, jo mazāk attīstīts indivīds, jo mazāk izmaiņu! Vēlreiz gribu uzsvērt, ka  šizofrēnija ir gudru, augsti attīstītu smadzeņu pataloģija! Jā, slimības rezultātā šīs smadzenes „sadeg”, tas ir, aiziet bojā, un tikai tad mēs redzam smagu ainu, kas izpaužas kā dažāda veida šizofrēnijas rakstura personības defekti. Taču pirms saslimšanas cilvēks bieži ir īpaši attīstīts un apdāvināts! Ja sākumā ātri atpazīst šos psihiskos traucējumus un iejaucas ar medikamentiem un citām ārstniecības tehnikām, tad „defektu var padarīt par efektu"! Kultūras, mākslas un citu jomu slavenības un intelektuāļi, zinātnieki ar „īpatnībām” arī ir šīs smadzeņu evolūcijas procesa „produkti”! Šīs „attīstības īpatnības” grūti raksturot parastā situācijā kā normu! Piemēram, pasaules slavenais zinātnieks Einšteins aizgāja uz pieņemšanu pie karalienes kurpēs bez zeķēm! Visi klātesoši ievēroja šo faktu, izņemot pašu zinātnieku. Taču zinātnieks savā zinātniskajā darbībā ievēroja ko tādu, ko daudzi apkārtējie pat iedomāties nespēja! Tā lūk ir ar šim ģēnijiem! Par visu ir jāmaksā, arī par ģenialitāti!

Visi šie sabiedrības radītie aizliegumi un ierobežojumi priekš cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem atainoti tā, lai aizsargātu pašus pacietus … nu, piemēram, ka cilvēks, kurš slimo ar epilepsiju nevar vadīt automašīnu, vai strādāt augstceltnēs, vai ar kustīgiem mehānismiem. 

Kādā vecumā konstatē šizofrēniju? 

Tā kā ar šizofrēniju es vairāk saprotu smadzeņu attīstības traucējumus, tad faktiski vecums var būt jebkurš! Ir tikai viena īpatnība, jo mazāk attīstās smadzenes, jo samazinās varbūtība saslimt ar šizofrēniju! Tāpēc pēc 50 gadiem strauji samazinās varbūtība, ka Jūs saslimsiet ar šizofrēniju. Vai šī slimība ir arī bērniem? Protams! Papildināt gribu ar vienu īpatnību - jo agrāk šizofrēnija sākas, jo diemžēl sliktāka prognoze!

Kā jārīkojas, ja vecākiem ir aizdomas, ka bērnam varētu būt šizofrēnija? Kādi var būt simptomi bērniem?

Konsultācija pie psihiatra un novērošana! Es negribu stāstīt par simptomiem. Parasti tad cilvēki sāk diagnosticēt šizofrēniju gan saviem, gan radu un paziņu bērniem! Atstāsim simptomus un to izvērtēšanu profesionāļiem! Vienu lietu gan gribu atgādināt, ka vislabākie „diagnosti” ir skolas vienaudži. Ja rodas problēmas skolā – nepieciešama konsultācija pie speciālista. Aicinājums skolas psihologiem – atcerieties, ka mežā dzīvo arī tādi zvēri kā PSIHIATRI! Neuzņematies uz saviem pleciem nepanesamu nastu! Un vēl … ja tikai slimi bērni būtu problēma, tad tā būtu pusbēda! Ir gadījumi, kad vecāki atstāj vēl slimāka cilvēka iespaidu kā bērni… kā saka, bez komentāriem. 

Vai sievietes un vīrieši vienādi saslimst ar šo slimību?

Jā! Ir nedaudz ārējās izpausmes īpatnības - murgu fabulā un tā tālāk, taču kopumā - vismaz vienā jomā ir pilnīga dzimumu vienlīdzība!

Cik Latvijā ir cilvēku, kuriem konstatēta šī slimība?

Parasti tie ir līdz 2% no iedzīvotāju skaita. Taču kā jau minēju diagnostika vienmēr sevī iekļauj relativitāti, un tas savukārt ietekmē statistiku. Svarīgi, ko mēs ņemam par atskaites punktu normai! Īpatnība ir tā, ka starp „psihiski normālu” un „psihiski nenormālu” cilvēku krasas nodalījuma robežas nemaz nav! Pat vienas dienas laikā cilvēks kā pludiņš var 10 reizes būt nenormāls un 11 reizes atgriezties normā…

Kā pret šizofrēnijas pacientu jāizturas viņa radiniekiem un draugiem? 

Pirmkārt, kā pret slimu cilvēku! Neviens tak reanimācijā gulošu cilvēku nelamā par to, ka viņš ir sliņķis un nepārmet viņam, ka viņš nevar saņemties! 

Kādi ir galvenie šizofrēnijas simptomi? 

Šo slimību raksturo tas, ka pamatā tiek skartas smadzeņu šūnas - neironi. Un ja traucēta neironu darbība, tad traucēta ir domāšana! Tātad pamata simptomātika ir dažāda rakstura domāšanas spektra traucējumi. Otrkārt, kādam nosacīti noteiktam psihiska rakstura traucējumam kā tādam nav specifiska tikai viņam raksturīga simptoma, kas citiem psihiska rakstura traucējumiem nevarētu būt. Ja salīdzinām ar parasto medicīnu, tad analoģija būtu šāda: simptomi, kas ļauj diagnosticēt konkrētu psihisku traucējumu jāsaprot kā, piemēram, temperatūra, ka var būt pie dažādām somatiskām saslimšanām (infekcijas, iekaisumi, intoksikācijas, audzēji un tā tālāk). Kā saka viens man pazīstams psihiatrs - kokam parasti ir 6 gali…! Tas precīzi atspoguļo psihiska rakstura traucējumu diagnostikas procesu! 

Kādas ir iespējas mūsdienās ārstēt šo slimību? Vai ārstēšanā var palīdzēt psihoterapija?

Ārstēšana gan ir aizgājusi ļoti tālu un pozitīvā virzienā! Diemžēl Latvijā „pamata sabiedrība” nav informēta par ārstēšanas iespējām. Joprojām uzskata ka šī psihiatrijas slimība nav ārstējama un tikai postu un kaunu nesoša! Par laimi tā nav - ja sākta ārstēt savlaicīgi (jo ātrāk, jo labāk), izārstēšanās fenomens ir 40 - 60 % (tas nozīmē, vispār vairāk pat nav jālieto medikamenti), līdz 40% ir jālieto uzturošā medikamentozā terapija, taču dzīves kvalitāte ir kā pilnīgi psihiski veselam indivīdam, kas nelieto medikamentus, bieži pat augstāka ! Izcelt psihoterapiju atsevišķi nevēlos. Tā ir laba metode, un tā jāizmanto kopā ar citām metodēm, tad rezultāts ir garantēts.

Šizofrēnijas pacientiem visu mūžu esot jādzerot medikamenti. Vai tas atbilst patiesībai?

Jā, ja slimība ir ielaista un nav savlaicīgi ārstēta, vai ja ir medikamentozi rezistenta (ļaundabīga šizofrēnijas forma), tad medikamenti jālieto visu atlikušo mūžu! Taču labā ziņā ir tāda - jo vecāks paliek indivīds, jo labāka prognoze!

Vai šizofrēniju var pilnībā izārstēt? Maija sākumā Rīgā lekciju par šizofrēniju lasīja psiholoģe no Norvēģijas Arnhilda Lauvenga, kura pati esot uzveikusi šo slimību. 

Vai nāvi var pilnīgi izārstēt?! Nu tas tā… Es minēju, ka vārds „šizofrēnija” ir tikai vārds, un tajā kā tādā grozā ir salikti vairāki psihisku traucējumu fenomeni! Jā, viena daļa psihiska rakstura traucējumu fenomenu, ko šodien redzam tā saucamajā „šizofrēnijas diagnozes grozā” var tikt pilnīgi izārstēti! Pat apbrīnojami viegli un tepat Latvijā! Ja sāk ārstēt savlaicīgi un profesionāli - šodien var pilnīgi izārstēt 60% gadījumu - tie ir manas pieredzas dati - pasaulē sastopami dati, ka var izārstēt līdz pat 80% ! Tas atkarīgs no tā, kā pieiet „šizofrēnijas” diagnostikas procesam! 

Ko domā un jūt šizofrēnijas pacients? Vai pašam cilvēkam ir grūti sadzīvot ar šo slimību? 

Tā ir viena neizsakāmi drausmīga parādība… lai ko mēs darām, vienalga ko - viss beigās reducējās informatīvā procesā smadzenēs. Tāpēc visas psihisku traucējumu radītas šausmas pacienti pārdzīvo reāli - tas ir tā kā normāls cilvēks pārdzīvo nu zobu vai auss sāpes… psihiski traucējumi ir vārdos neizsakāms ciešanu fenomens… aprakstīt tāpēc nav iespējams… Bez komentāriem – ŠĪS CIEŠANAS IR REĀLAS! … Tāpēc augsti attīstītās sabiedrībās pret cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem ir īpaša attieksme. Piemēram, Apvienotajā Karalistē attieksme pret cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem ir vienkārši apbrīnas vērta. Rūpējas visa sabiedrība, īpaši sabiedrības elite, īpaši Karaliskās ģimenes paspārnē! Jo psihiski veselāka sabiedrība, jo augstāka spēja just līdzi vājākajam, slimākajam… tas arī nosaka attiecīgi attieksmi, rīcību un palīdzības apjomu…

Viduslaikos šizofrēnijas slimniekus esot saukuši par burvjiem un dedzināja, mūsdienās atklāta sakarība, ka šī slimība bieži piemeklē ģeniālus cilvēkus. Vai tas tā ir? 

Jā tā bija. Par slimību un ģenialitāti jau izteicos. Šodien diskriminējoša attieksme pret šiem cilvēkiem saglabājas mazattīstītās pasaules daļās! Komunistiskajā Krievijā un hitleriskajā Vācijā arī vajāja cilvēkus ar psihiska rakstura traucējumiem. Diemžēl lielākā daļa tā laika psihiatru tā vai citādi piedalījās šajā procesā vai akceptēja šādu notikumu gaitu. Tāpēc nav brīnums, ka mūsu sabiedrība, kas pārcietusi šīs abas okupācijas vienkārši fiziski baidās no psihiatriem. Par laimi mēs visi attīstāmies - i sabiedrība, i zinātne i psihiatri. Šodien Latvijā psihiatriskās palīdzības dienesti strādā tieši tāpat kā pārējā Eiropas Savienībā. Un ES standarti ir ļoti augsti. Tā ka ir pamats lepoties! 

Mūsu sabiedrībā ir daudz aizspriedumu un stigmu. Viena no tām, ka šizofrēnijas pacienti ir bīstami sabiedrībai. Vai tas atbilst patiesībai ? Kādi vispār ir biežāk sastopamie aizspriedumi un mīti? 

Jā, manis augšminētie fakti arī izskaidro, kādi notikumi sekmēja šo stigmas jēdziena rašanos un pastāvēšanu sabiedrībā. Ar to „bīstamību sabiedrībai” jābūt ļoti uzmanīgam. Sabiedrībai arī var būt paranoja. „Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens…”. Manuprāt šie dziesmas vārdi ļoti trāpīgi raksturo mūsu aizskartā jautājuma būtību. Visi šie sabiedrības radītie aizliegumi un ierobežojumi priekš cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem atainoti tā, lai aizsargātu pašus pacietus … nu, piemēram, ka cilvēks, kurš slimo ar epilepsiju nevar vadīt automašīnu, vai strādāt augstceltnēs, vai ar kustīgiem mehānismiem. Mums tas viss sabiedrībā tiek izprasts pavisam savādāk. Mums sabiedrība cenšas dzīvot tā it kā psihiska rakstura traucējumu vispār nebūtu. Tas ir kā - padomju laikos nebija seksa! Tad dakters Zālītis savā slavenajā grāmatā „Mīlestības vārdā” pēkšņi atklāja visiem patiesību - „zeme taču griežas” - sekss, taču ir. Nu kaut kā tā tagad notiek ar psihiska rakstura traucējumu pieņemšanu … protams ar seksu gāja vieglāk, galu galā tas ir patīkami!

Kā pret šizofrēnijas pacientu jāizturas viņa radiniekiem un draugiem? 

Pirmkārt, kā pret slimu cilvēku! Neviens tak reanimācijā gulošu cilvēku nelamā par to, ka viņš ir sliņķis un nepārmet viņam, ka viņš nevar saņemties! Visgrūtāk piederīgajiem ir akceptēt faktu, ka viņu tuviniekam, piederīgajam ir psihiska rakstura traucējumi- tā ir pati lielākā problēma (vismaz manā praksē). Kad tiek "norīts pats krupis", ka tādi psihiska rakstura traucējumi eksistē, un ka tā ir vienkārša slimība, kā visas citas organisma saslimšanas, tad otrais "krupis", ka tas ir noticis ar tuvu cilvēku, jau "rijās" daudz vieglāk!

Kāda veida palīdzību var saņemt šizofrēnijas pacients un viņa tuvinieki Latvijā? 

Latvijā pieejama pilnīgi visa veida pasaulē akceptēta palīdzība, gan medikamenti, gan psihoterapija un dažāda līmeņa atbalsta pasākumi! Līdzīgi var uzdot jautājumu, kāda līmeņa augļi ir pieejami Latvijā! Manuprāt visi, kas ir pieejami uz planētas Zeme, taču paliek jautājums par kvalitāti, pakalpojuma sniedzēju un apjoma paketi! No savas puses tikai varu teikt, ka profesionāla, zinoša, varoša, pieredzējuša psihiatra konsultācija sākas vismaz no 50 Eiro stundā. Taču no otras puses negribu noniecināt valsts piedāvātos pakalpojumus, kas ir bezmaksas. Un pagaidām Latvijā valsts apmaksātā psihiatriskās palīdzības dienestā strādā profesionāli un pieredzējuši psihiatri. Cik ilgi tas būs pieejams, tas ir cits jautājums… 

Raksts tapis sadarbībā ar garīgās veselības atbalsta biedrību “Saules zīmes”.