Kas tev jāzina par cukura diabētu un tā ārstēšanu

Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja docente Ilze Konrāde norāda, ka Latvijā ir liela daļa cilvēku ar cukura diabēta riska faktoriem, kuri laikus nedodas pie speciālistiem, tāpēc slimnieku skaits noteikti ir lielāks. Tāpat aizvien ir aktuāli jautājumi par medikamentu izrakstīšanas kārtību, speciālistu pieejamību un pacientu apmācību.

Doc. I. Konrāde stāsta, ka cukura diabēta pacientu skaits Latvijā pēdējos gados strauji nav audzis, jo, pirmkārt, daudzi cilvēki šo slimību neapzinās, otrkārt, daļa slimnieku, iespējams, ir emigrējuši no valsts, un, treškārt, cukura diabēta skrīniga stratēģija nestrādā pilnvērtīgi.
 

Cilvēki nepievērš uzmanību, jo nav agrīnu simptomu
Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja doc. I. Konrāde stāsta, ka 2. tipa cukura diabētam nav agrīnu simptomu, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka Latvijā šādi pacienti ir nepietiekami diagnosticēti.

Klasiskie slimības simptomi, piemēram, bieža urinēšana, slāpes, nemotivēta svara samazināšanās parādās tikai tad, ja glikoze asinīs pārsniedz 10 – 12 milimolus litrā (mmol/l), tomēr par slimību var liecināt jau glikozes līmenis asinīs ≥7 (mmol/l). Intervālā starp 7 un 10 mmol/lnav raksturīgo cukura 2. tipa cukura diabēta attīstības pamatā ir ģenētika un ārējās vides faktoru ietekme, piemēram, liekais ķermeņa svars, pastāvīgs stress un nepietiekama fiziskā aktivitāte, kas rada vielmaiņas traucējumus.

Visā pasaulē otrā tipa diabēts veido apmēram 93% no visiem cukura diabēta veidiem.2. tipa cukura diabēta attīstības risks palielinās cilvēkiem vecumā pēc 45 gadiem, tāpēc, ja ir riska faktori, piemēram, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna rādītāji, vai slikta cukura diabēta ģimenes anamnēze, glikozes līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā.

 

Plašs medikamentu klāsts slimības ārstēšanai, bet ne visiem pieejams
Latvijā pieejamo medikamentu klāsts cukura diabēta pacientu ārstēšanai ir plašs, jo varam izmantot gandrīz tās pašas medikamentu grupas, kādas ir citviet pasaulē, atzīmē doc. I. Konrāde, tomēr, uzsverot, ka visbiežāk aspekts, kas tiek ņemts vērā, izvēloties medikamentu, ir izmaksas, aiz sevis atstājot tādus faktorus kā efektivitāti un drošību. „Valstī šobrīd vairāk skatāmies uz paša medikamenta izmaksām, tāpēc tiek dota priekšroka vecākās paaudzes medikamentiem, bet tiem ir vairāk blakusparādību, piemēram, pēkšņa cukura līmeņa pazemināšanās asinīs, ko medicīniski sauc par hipoglikēmiju. Lielākā daļa speciālistu noteikti gribētu saviem pacientiem terapijā izmantot drošākos jaunās paaudzes medikamentus, kuri neizraisītu tādu blakusparādību kā hipoglikēmija, tomēr šādi medikamenti valstij izmaksā 3 reizes vairāk.”

Pie endokrinologa vai ģimenes ārsta?
Kā stāsta doc. I. Konrāde, cukura diabēta pacientam ik pēc trīs mēnešiem ir jāatnāk uz kontroli pie ģimenes ārsta vai speciālista, kas varētu kompetenti novērtēt terapijas efektu. To var darīt ģimenes ārsts, ja pacientam ir labi kontrolējams 2. tipa cukura diabēts un nav audzēju, neiroloģisku slimību u.tml. Šādos gadījumos pie endokrinologa būtu jāiet vienu reizi gadā. Taču brīdī, kad pacienta slimības kontrole pasliktinās vai parādās aknu, nieru funkcijas traucējumi vai citi stāvokļi, kas ierobežo terapijas lietošanas iespējas, pacientam ir jābūt endokrinologa uzraudzībā.
 

Diemžēl Latvijā ir daudz lauku rajonu, kur endokrinologu ir ļoti maz vai tie nav pieejami vispār, tādējādi pieejamība ir salīdzinoši slikta. Ir nepieciešami vairāk speciālisti gan lauku rajonos, gan arī Rīgā, jo pieraksti pie speciālistiem ir lieli. Vidēji rindas pie endokrinologa ir 3 – 4 mēneši gandrīz jebkurā praksē.
 

Cukura diabēta pacientu apmācības
„Endokrīnās diagnozesveido apmēram 20% no visa kompensējamo medikamentu budžeta. Mēs izlietojam ļoti daudz līdzekļu, tomēr viens no svarīgākajiem uzdevumiem būtu motivēt cilvēku izmainīt kādu no neveselīgajiem paradumiem, aizstājot to ar veselīgāku alternatīvu, lai cukura diabēta pacients varētu sev palīdzēt racionāli izmantojot zāles un paškontroles līdzekļus, dažos gadījumos pat iztiekot bez medikamentiem.

Latvijas Endokrinologu asociācija uzskata, ka Latvijā ir nepieciešama cukura diabēta pacientu apmācība, jo, lai cilvēks izmainītu savus ieradumus, viņš ir jāizglīto par slimību un jāmotivē rūpēties par savu veselību. Veselīga uztura nozīmi nevar pateikt dažos teikumos, tas prasa vismaz 30-45 minūtes. Pacientam ir jāiemācās pareizi veikt glikozes līmeņa paškontroli un tas jāveic mērķtiecīgi, tāpat ir jāsaprot, ka asinsspiediena kontrolei ir ļoti liela nozīme- asinsspiediena samazināšana par 10 mmHg samazina nāvi no sirds asinsvadu slimībām par 20-40%.

Cilvēkam ar cukura diabētu ir jābūt ļoti zinošam, un tikai tādā gadījumā viņš būs motivētsievērot norādījumus un regulāri lietot ieteiktos medikamentus. Diemžēl šobrīd cukura diabēta pacientu apmācība valstī tikpat kā netiek apmaksāta.

Vienīgā vieta Latvijā ir Bērnu Klīniskās universitātes slimnīca, kur šāda apmācība tiek nodrošināta bērniem ar 1. tipa cukura diabētu.

Šādas cukura diabēta apmācības varētu aizkavēt slimības komplikāciju attīstību,radīt pacientos drošības sajūtu, kas ļautu apmācībai šodien iztērētos līdzekļus ar uzviju atgūt nākotnē,” par Latvijas Endokrinologu asociācijas iniciatīvu ilgtspējīgas stratēģijas veidošanā stāsta doc. I. Konrāde.

Plašāk par cukura diabētu, tā diagnostiku un ārstēšanu var lasīt www.msdpacientiem.lv.