Vai C hepatīts ārstēšanas vienīgā iespēja ir emigrācija?
Inetai ir 34 gadi. Jau 2 gadus Ineta ir brīva no C hepatīta un bezmaksas terapiju Latvijā viņa saņēma, pateicoties trūcīgā statusam. Tagad sieviete strādā pašvaldības iestādē par vadītājas palīgu. Darbs saistīts ar iesniegumu pieņemšanu, lēmumu rakstīšanu, arhivēšanu, atbildēšanu uz telefona zvaniem.
„C hepatītu man atklāja 2003. gadā. Tas bija pilnīgs šoks,
jo tajā laikā informācija par šo slimību nebija pieejama
vispār. Internets nebija tik izplatīts, kā tas ir tagad. Avīzes
un televīzija par to nerunāja vispār. Tobrīd domāju, ka C
hepatīts ir kāda venēriska slimība, vai slimība, kas ir viegli
ārstējama, bet man diemžēl nebija taisnība,” pārdomās dalās
Ineta.
Kad pārņem nogurums
Inetai ļoti patīk gatavot kūkas, ēdienu, patīk ceļot, braukt ar
sniega dēli, viņa cenšos reizi gadā aizbraukt uz „lielajiem
kalniem” - Itālijā, Andorā vai Slovākijā. „Kopš septembra reizi
nedēļā spēlēju badmintonu. Uzskatu sevi par sportisku, bet C
hepatīta dēļ pēdējā gadā ir ļoti liels un patstāvīgs nogurums
it sevišķi vakaros. Nepietiek spēka, lai izvestu suni
kārtīgā pastaigā,” stāsta Ineta.
Ziedo asinis un uzzina par C hepatītu
C hepatītu Inetai atklāja 23 gadu vecumā, kad viņa gāja atkārtoti
kā donors nodot asinis. „Gribēju darīt labu sabiedrībai un kā
brīvprātīgais katru gadu gāju nodot donoru centrā asinis.
Vienā no reizēm mani informēja, ka esmu inficēta, un ieteica
vērsties Latvijas Infektoloģijas centrā uz atkārtotu
izmeklēšanu.”
Kad Inetai atklāja C hepatītu, viņas rezultāti visu laiku bija
normāli, katru reizi viņai pārbaudīja Alatu, Asatu (aknu
rādītāji) dažreiz pārbaudīja arī vairogdziedzera darbību un
veica pilnu asins ainu. Divreiz gadā viņa gāja atrādīties
hepatalogam Latvijas Infektoloģijas centrā. „Pēc maniem
uzstājīgiem lūgumiem, pēc aknu punkcijas, kas ir obligāta, lai
veiktu ārstēšanas uzsākšanu, pēc 8 gadiem – ilgām pārrunām ar
ārstiem - 2011.gada 7.jūlijā man sāka C hepatīta ārstēšanu.”
Maksa par dzīvību
Inetai tobrīd bija iespēja nokārtot trūcīgā statusu, jo viņas
ienākumi uz to laiku bija ļoti nelieli, viņa dzīvoju viena. C
hepatīta ārstēšana viņas gadījumā tika apmaksāta no valsts,
jo trūcīgā statusa ieguvējiem tā ir bez maksas. „Man bija jāpērk
katru mēnesi vitamīni „Haizivs aknas”, kas manā gadījumā
izmaksāja 50 eiro mēnesī, kopā tātad 550 eiro (11 mēneši x 50
eiro). Ja man nebūtu bezmaksas ārstēšana, tad tajā laikā izmaksas
bija no 250-300 eiro mēnesī, cena atkarīga no cilvēka svara,
manā gadījumā terapijas izmaksa būtu 2750 eiro (11 mēneši x
250 eiro). Ārstēšanas terapija ilga 48 nedēļas, jo man ir
pirmais genotips.
Ārstēšana jākompensē 100% apmērā visiem
„Ceru, ka šī 2015. gada budžetā tiks atvēlēti līdzekļi,
lai kompensētu C hepatīta ārstēšanu 100% apmērā. Visur citur
Eiropā valsts kompensē šīs ārstēšanas izmaksas. Mēs –
domubiedri un „C hepatīta biedrība” - savācām vairāk nekā 13
000 balsis un iesniedzām priekšlikumu valdībai pirms diviem
gadiem. Valdība vēl nav devusi atbildi uz mūsu iesniegto
grozījumu, tas ir bezprecedenta gadījums, kad cilvēku balsis vispār
neskaitās, kur tad mēs dzīvojam ja mūs vispār neņem vērā? Ļoti
gaidām 1.janvāri - ar cerību, ka mainīs sistēmu.
Ir jābūt bezmaksas ārstēšanai, jo C hepatīts ir infekcijas
slimība, kuru var iegūt jebkur - pie nekvalitatīva zobārsta
vai manikīra kabinetā. Un ļoti daudzi cilvēki vispār nezina, ka
ir inficēti un ja uzzina, lielai daļai diemžēl nav iespējas
ārstēties dārgo izmaksu dēļ. Galvenais, lai būtu mīļie
cilvēki, kas var samīļot un atbalstīt Ineta smagi pārdzīvoja
ārstēšanas laiku. Īpaši smagi tas bija emocionāli. „Biju
nomākta, depresīva, aizkaitināta. Labi, ka tajā laikā bija
pieejami bezmaksas speciālisti-psihoterapeiti „Dialogs” centrā. Šis
centrs paredzēts AIDS slimnieku atbalstam, taču mani kā C
hepatīta slimnieku neatraidīja un ļāva apmeklēt terapeitu, kas man
ļoti palīdzēja. Vēl ļoti bieži zvanīju uz „C hepatīta
biedrības telefonu” tur ir ļoti jauka vadītāja Olita
Mengote tālr. 67572075.
Terapija bija smaga, bet personīgi zinu cilvēkus, kam nav bijusi
tāda reakcija, kas ļoti viegli pārdzīvoja blaknes un arī uz
slimnīcu nebija jābrauc. Galvenais, lai būtu mīļie cilvēki,
kas var samīļot un atbalstīt.
Vienīgais risinājums – emigrēt?
Bieži vien C hepatīta slimnieki vēršas Hepatīta biedrībā, sakot, ka
nevar atļauties ārstēšanās terapiju un lūdz biedrības
atbalstu. Diemžēl biedrība nevar finansiāli atbalstīt šos
cilvēkus un vienīgais ieteikums, ko biedrība var ieteikt ir emigrēt
uz valstīm, kur C hepatīta ārstēšana ir bezmaksas, jo mūsu
valstī ārstēšanās terapijas kompensācija 100% apmērā ir cīņa
ar vējdzirnavām. „Neviens neko nedzird, neredz, un nevienam
neko nevajag, kamēr tas neskar viņu pašu,” nosaka Ineta.