Audzēji smadzenēs – Latvijā ir skarba situācija

Vai to var diagnosticēt un laicīgi? Vai to var izārstēt? Kāda ir statistika? Vai audzējs biežāk veidojas smadzenēs, vai tās ir metastāzes no cita audzēja? Ko šādos gadījumos vispār darīt? Par šiem un cietiem jautājumiem komentē pieredzējuši un Latvijā atzīti speciālisti – Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas un rezidentūras galvenā speciāliste un Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā, profesore Dace Baltiņa, docente Rīgas Stradiņa universitātē, neiroonkoloģe – ķīmijterapeite Daina Apškalne,  un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis.

Audzējus galvā raksturo dažādi simptomi
Audzējs galvā sabiedrībā joprojām tiek uztverts kā neārstējama slimība, taču pēdējā desmitgadē medicīnas attīstība virzījusies straujiem soļiem uz priekšu, līdz ar to arī iespējas ar tiem veiksmīgi tikt galā.
Galvas smadzeņu un centrālās nervu sistēmas audzēji ir audu jaunveidojumi, kuri var atrasties galvas vai muguras smadzenēs. Nosacīti visus šos audzējus var iedalīt divās lielās grupās – labdabīgos un ļaundabīgos, savukārt ļaundabīgos attiecīgi primāros jeb tādos, kad audzējs sākotnēji attīstās smadzenēs un sekundāros jeb metastātiskos, kad smadzenēs attīstās citu ļaundabīgu audzēju metastāzes. Atkarībā no audzēju lieluma un atrašanās vietas, tie var izraisīt vispārējus un vietējus simptomus. Vispārēji simptomi ir galvassāpes, slikta dūša, vemšana (bieži no rītiem), reibonis, pārmaiņas psihē (izmainās raksturs, psihiskie procesi kļūst lēnāki un pat vērojamas personības pārmaiņas), epileptiskie krampji, redzes traucējumi u.c. Savukārt vietējie (lokālie) simptomi ir atkarīgi no tā, kurus smadzeņu centrus audzējs ietekmē. Tie var būt locekļu vājums, jušanas traucējumi kādā ķermeņa pusē, runas un arīdzan redzes traucējumi. 

Smadzeņu audzēju gadījumā profilakses nav, jo mēs joprojām nezinām, kas tieši ierosina pārmaiņas šūnu līmenī, kam seko audzēja attīstība.

Galvas smadzeņu audzēju vispārējo un lokālo simptomu attīstība ir atkarīga no audzēja atrašanās vietas, tā lieluma un vai tas ietekmē smadzeņu šķidruma plūsmu. Smadzeņu šķidruma plūsmas nosprostošana parasti izpaužas ar vispārīgiem simptomiem. Te jāņem vērā, ka zināmu laiku nekādu sūdzību var nebūt un tikai, audzējam sasniedzot kritisko masu, simptomi strauji progresē. Savukārt, ja šķidruma plūsma netiek ietekmēta, tad dominē lokālās pazīmes. Katrā ziņa, ja kāds no minētiem simptomiem parādās bez iemesla un nepāriet, meklējiet ārsta palīdzību. Līdzīgas sūdzības var būt arī citu slimību gadījumos, un cilvēki bieži vien nepievērš tiem pienācīgu uzmanību – cenšas atpūsties, vairāk gulēt, lietot bezrecepšu medikamentus. Taču sūdzības nepāriet vai arī turpina pastiprināties. Atcerieties, ka galvā vietas ir ļoti maz, un jebkurš jaunveidojums iespaido smadzenes, smadzeņu apvalkus, šķidruma plūsmu.

Smadzeņu audzēju atklāšanu un izplatību mūsdienās ir iespējams gan kvalitatīvi diagnosticēt, gan arī ar atbilstošām metodēm efektīvi ārstēt un dažkārt arī apturēt. Ļoti daudz nozīmē laicīga un precīza diagnostika, kā arī vienlīdz svarīgi ir, vai audzējs ir ļaundabīgs vai labdabīgs. Labdabīgiem audzējiem nav tipiska tālāka strauja izplatīšanās, taču jāņem vērā, ka vietas galvaskausā ir tik, cik ir un jebkurš tilpuma process radīs nopietnus simptomus. Docente Daina Apškalne vērš uzmanību uz jēdzienu atšķirībām, runājot par smadzeņu vēzi un smadzeņu audzēju: „Visus audzējus pēc ļaundabīguma iedala četrās pakāpēs, kur ar pirmo pakāpi apzīmē pilnīgi labdabīgus audzējus, bet ar ceturto apzīmē vēzi. Runājot par primāro smadzeņu vēzi, ar šo terminu pasaulē raksturo tikai 4. ļaundabīguma pakāpei atbilstošus smadzeņu audzējus. Pārējie ir audzēji. Savukārt visus smadzeņu audzējus iedala primārajos un metastātiskajos, no kuriem metastātiskie audzēji visbiežāk būs citur lokalizēta vēža metastāzes.”

Labdabīgiem audzējiem nav tipiska tālāka strauja izplatīšanās, taču jāņem vērā, ka vietas galvaskausā ir tik, cik ir un jebkurš tilpuma process radīs nopietnus simptomus.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis stāsta, ka pēdējā laikā nācies sastapties ar to, ka viņa redzeslokā bieži nonāk pacienti ar dažādu lokalizāciju audzēju metastāzēm smadzenēs jeb sekundāriem smadzeņu audzējiem: „Pēdējā laikā primāro galvas un muguras smadzeņu audzēju skaits ir praktiski nemainīgs, bet tendence ir proporcionāli vairāk diagnosticēt audzējus, kas ir tieši metastāzes. Pacientu skaits ar metastāzēm galvas smadzenēs mums pieaug – tas ir fakts. Gandrīz katru dienu mēs sastopamies ar kādu jaunu pacientu, kuram ir metastāzes galvas smadzenēs. Visbiežāk tās ir krūts vēža metastāzes sievietēm un plaušu vēža – vīriešiem. Ir arī nieru vēža, ādas vēža – melanomas, gremošanas trakta u.c. audzēju metastāzes, taču tās ir retākas. Izpausmes būs visai līdzīgas kā galvas smadzeņu vēzim.”

Smadzeņu audzējs bieži tiek jaukts ar insultu un citām smadzeņu asinsrites saslimšanām, jo simptomi abos gadījumos var būt līdzīgi. Ārsts Egils Valeinis, daloties pieredzē, min vairākus gadījumus, kad pie viņa ir nokļuvuši pacienti ar sākotnēji noteiktu nepareizu diagnozi. Piemēram, pacientei, kurai ir bijuši neiroloģiski simptomi, ģimenes ārsts noteicis insulta diagnozi, kas patiesībā izrādījusies liela meningioma – viens no labdabīga smadzeņu audzēja veidiem. „Ģimenes ārstam nav, ko pārmest, jo visbiežāk tā arī ir, ka gados vecākiem pacientiem tiek konstatēti smadzeņu asinsrites traucējumi, insulti, kuru rezultātā rodas neiroloģiskie traucējumi. Taču visai bieži ir gadījumi, kad nevar saprast, jo daudz kas atkarīgs arī no tā, kur audzējs ir lokalizēts. Ja tas atrodas pieres daivā, pacientam nerodas kustību traucējumi, bet var rasties domāšanas un atmiņas traucējumi. Pacients kļūst jocīgs un dīvains,” tā Valeinis, minot arī piemēru par pacientu, kurš savas neadekvātās uzvedības dēļ sākotnēji ir nonācis psihiatriskajā slimnīcā – tur izmeklēšanas gaitā ir atklāts audzējs galvā.

Situācija Latvijā. Statistika ir skarba
Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā ar smadzeņu audzējiem no jauna saslimst vidēji 215 cilvēki gadā, turklāt pārstāvot visas vecuma grupas, jaunus cilvēkus ieskaitot.  2014. gada beigās uzskaitē kopumā atradās 822 pacienti (Slimību profilakses un kontroles centra dati). Aptuveni tikpat bieži Latvijā tiek diagnosticēti labdabīgi galvas smadzeņu audzēji. Agrīni un vēlīni atklāto gadījumu skaits ir līdzsvarā, taču laicīgi veikta diagnostika sniegtu labākus rezultātus ārstēšanā. 

Arī profesore Dace Baltiņa atzīst, ka Latvijas lielākā problēma ir augstais ielaisto gadījumu īpatsvars, to saistot gan ar cilvēku nezināšanu, gan arī ar trūkumiem primārajā medicīnas aprūpē: „Smadzeņu audzēju gadījumā ļoti svarīgi ir nenobīties un neatrunāties no ārsta apmeklējuma. Ja onkoloģijā mēs bieži piesaucam 3 nedēļas, ko var nogaidīt un vērot, vai sūdzības nepāriet, tad smadzeņu vēža gadījumā nogaidīšana var kļūt liktenīga. Tādēļ, ja sūdzības dažu dienu laikā nemazinās vai kļūst sliktāk, drošāk ir saukt „ātros”, nevis mēģināt rakstīties rindā pie ģimenes ārsta un tālāk uz izmeklējumiem.”

Kuriem simptomiem pievērst īpašu uzmanību? Profesore Dace Baltiņa uzskaita, tos simptomus, kuri visdrīzāk liecina par audzēja klātbūtni un kuru gadījumos ir steidzami jārīkojas:

• „Pirmkārt tie ir tā saucamie intrakraniālā jeb galvas iekšējā spiediena paaugstināšanās simptomi, ko rada audzēja masa un ap to izveidojusies tūskainība vai saasiņojumi – galvassāpes, vemšana (arī bez nelabas dūšas), acu zīlītes paplašināšanās veidojuma pusē. Līdzīgus simptomus var radīt arī mazāka izmēra audzējs, ja tas kaut kādā mērā traucē normālo smadzeņu šķidruma apriti. Palielināts intrakraniālais spiediens var radīt smadzeņu pusložu novirzi no centrālās ass un pat dzīvībai svarīgu centru nospiešanu. Ļoti maziem bērniem var vērot avotiņu izspiešanos, taču pieaugušajiem tā nemēdz būt. 
• Nākamā sūdzību grupa, kuras pamatā ir konkrētu smadzeņu daļu funkciju traucējums, ir smadzeņu audu kompresija vai cauraugšana (infiltrācija) ar audzēja audiem. Pie šīm sūdzībām der pieminēt uzvedības traucējumus, apmulsumu, atmiņas un spriestspēju traucējumus, dezorientāciju telpā, laikā un savā personā, emocionālus traucējumus, vienas ķermeņa puses pamirumu, pārmainītas sāpju sajūtas, nespēju skaidri izrunāt vārdus, dzirdes traucējumus, sejas parēzi (sašķobīšanos), redzes dubultošanos, reiboni. 
• Smagākos gadījumos vai joprojām negriežoties pēc palīdzības var attīstīties ķermeņa vienas puses paralīze un dažādi neiroloģiski traucējumi. 

Protams, šie simptomi var attīstīties arī citu iemeslu dēļ, piemēram, traumas, tādēļ vēl jo svarīgāka ir tūlītēja griešanās pie ārsta ar piebildi, ka iemesls nav zināms.

• Visbeidzot sūdzību iemesls var būt smadzeņu vielas un apvalku kairinājums – gan mehānisks, gan ķīmisks, kas var radīt patoloģisku nogurumu, nespēku, trīci, arī epilepsijas krampju lēkmēm līdzīgas izpausmes.”

Audzēja diagnosticēšanas iespējas

Galvas un muguras smadzeņu izmeklēšanā pastāv divas metodes. Viena no tām ir datortomogrāfija – rentgenizmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēli plānā slānī. Attēlus analizējot, var iegūt dažādus mērījumus, kā arī tos rekonstruēt vairākās dimensijās, kas palīdz izvērtēt orgānu, asinsvadu un citu struktūru anatomiskās īpašības, savstarpējās attiecības un patoloģisko procesu izplatību. Datortomogrāfija ir pieejamāka un sākotnēji parādīs audzēja esamību. 

Ja šī procedūra atklāj kādas veselam organismam neraksturīgas izmaiņas, tad precīzākai diagnostikai tiek veikta magnētiskā rezonanse – mūsdienīga, nekaitīga un ļoti informatīva diagnostiskā metode. Cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēli tiek iegūti ar spēcīga magnētiskā lauka radioviļņu palīdzību. Šī metode ir ļoti precīza un sniedz plašāku informāciju nekā datortomogrāfija. „Ja magnētisko rezonansi veic augsti kvalificēti speciālisti, tad pēc tās 50-70% gadījumos ir iegūstami ļoti precīzi rezultāti. Ja neskaita ķirurģisku iejaukšanos, tad magnētiskā rezonanse pagaidām ir vislabākā diagnostikas metode,” komentē docente D. Apškalne.

Taču ir ļoti svarīgi, lai neviens datortomogrāfijā pierādīts pacients ar smadzeņu audzēju uz plānveida magnētisko rezonansi negaidītu vairākus mēnešus. Šādam pacientam magnētiskā rezonanse būtu jāveic nekavējoties. Šobrīd gan rindas uz valsts apmaksāto magnētisko rezonansi ir pat pusgada garumā, tostarp arī pacientiem ar tomogrāfijā pierādītu smadzeņu audzēju.

Gadījumos, kad radioloģiskajā izmeklējumā nav radusies pārliecība par galvas smadzeņu patoloģijas veidu, tā identificēšanai tiek veikta stereotaktiska smadzeņu biopsija, kuras laikā iegūst audus histoloģiskai izmeklēšanai. Docente D. Apškalne gan piebilst, ka ar biopsiju ir jābūt uzmanīgiem: „Ja radiologs konstatē diferenciālu diagnozi un audzējs ir lokalizēts funkcionāli svarīgā zonā, kur to nav iespējams izoperēt, tad veikt biopsiju ir nozīme. Kā arī, ja audzējs ir neliels un lokalizēts funkcionāli svarīgā zonā, kur tā evakuācija var radīt lielu defektu. Šādās zonās bieži vien pat veikt pašu biopsiju ir ļoti sarežģīti - tādos gadījumos pat labāk veikt vairākas speciāli tēmētas magnētiskās rezonanses, kuras kombinē ar citām jaunākajām izmeklēšanas metodēm.”

Situācija neiroķirurģijā un neiroonkoloģijā Latvijā ir ievērojami labāka, jo rindas uz neiroonkoloģiskajām operācijām nepastāv un tās ir pilnībā valsts apmaksātas – pacients ar diagnosticētu smadzeņu audzēju var tikt operēts pāris dienu laikā. Ņemot vērā, ka smadzeņu audzēju ārstēšanā ļoti svarīgi to ir maksimāli precīzi izoperēt, Latvijā ir pieejamas augsta līmeņa tehnoloģijas – mikroskopi, neironavigācijas iekārtas, ultraskaņas sūkņi un citas iekārtas, kas palīdz veiksmīgi izoperēt pat vismazākos audzējus. Ir pieejamas arī ierīces, kuras operācijas laikā monitorē pacienta kustību impulsu pārvadi nervu sistēmā, tādā veidā mazinot iespēju iegūt neiroloģisku bojājumu operācijas laikā. Kopumā situācija neiroķirurģijā un smadzeņu audzēju diagnostikā Latvijā ir pietiekami augstā līmenī, taču negatīvi ir tas, ka liela daļa pacientu vēršas pie speciālistiem novēloti un bieži vien ar nepareizi diagnosticētām slimībām.

Smadzeņu audzējs visbiežāk tiek atklāts vēlīni
Latvijā bieži nākas sastapties ar situācijām, kad smadzenēs tiek atklātas metastāzes no vēl neatklāta audzēja kādā citā orgānā. Šādus gadījumus raksturo arī Egils Valeinis: „Diezgan bieži ir tā, ka pacientu atved ar neiroloģisku simptomātiku. Mēs veicam izmeklēšanu un atrodam metastāzes galvas smadzenēs, sākam meklēt, kur ir audzējs. Domāju, pat 50% ir tieši šādi gadījumi, kad caur metastāzēm galvas smadzenēs mēs sākam primāro diagnostiku. Tas ir šausmīgi! Primārā procesa diagnostika tomēr klibo. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad metastāzes rodas tad, kad primārais process ir ļoti mazs, piemēram, sieviete ar ļoti nelielu krūts vēzi.”

Augsto vēlīni atklāto smadzeņu audzēju īpatsvaru E. Valeinis saista gan ar speciālistu pieejamības trūkumu reģionos un grūtībām nokļūt pie tiem reģionu centros vai Rīgā, gan ar novēlotu pacientu vēršanos pie speciālistiem, pat ja tie ir pieejami. Ģimenes ārstam ir jābūt kā menedžerim, protot atrast pacienta problēmu un novirzīt pie pareizā speciālista, nevis maldīgi ārstēt neesošas slimības. „Varbūt pat labāk ir veikt kādu lieku izmeklējumu, nevis palaist garām un sākt ārstēt iedomātu slimību, neveicot diagnostiku un nezinot, kas patiesībā ir jāārstē. Ārstēt nediagnosticētus smadzeņu darbības traucējumus ar smadzeņu asinsriti uzlabojošiem preparātiem patiesībā nozīmē barot smadzeņu audzēju,” tā Valeinis.
Arī docente D. Apškalne min, ka pēdējā laikā arvien biežāk nākas saskarties ar liela izmēra audzējiem smadzenēs, šādu situāciju raksturojot ar to, ka cilvēks pats nedodas izmeklēties – vai nu aiz naudas trūkuma, vai aiz slinkuma, – kamēr var paciest, vai arī dodas, taču netiek pienācīgi izmeklēts. Docente atgādina, ka arī vispārīgi simptomi bieži vien liecina par audzēja klātesamību. Taču ar naudas trūkumu nevajadzētu aizbildināties, jo datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses iekārtas nu jau ir pieejamas daudzviet Latvijā, līdz ar to nav jātērē papildu līdzekļi, lai nokļūtu pie speciālistiem Rīgā.

Profesore Dace Baltiņa cīņā ar ļaundabīgiem audzējiem izdala divas būtiskas lietas – profilaksi un agrīnu atklāšanu: „Smadzeņu audzēju gadījumā profilakses nav, jo mēs joprojām nezinām, kas tieši ierosina pārmaiņas šūnu līmenī, kam seko audzēja attīstība. Novērots, ka viens no riska faktoriem ir smadzeņu apstarošana kaut kad iepriekš, piemēram, citas ļaundabīgas slimības sakarā. Tāpat šos audzējus biežāk novēro cilvēkiem ar pārmantotu noslieci uz ļaundabīgiem audzējiem (Lī Fromēnī un Turko sindroms). Arī zemas ļaundabības audzēji iepriekš var būt iemesls tālākai pārtapšanai īsti ļaundabīgā veidojumā. Tāpat šodien ir zināmas konkrētas mutācijas noteiktos gēnos, ko biežāk atrod pacientiem ar smadzeņu audzējiem, taču reālu profilakses piedāvājumu nav.”

Kaut arī nemitīgi tiek runāts par sabiedrības izglītošanu veselības jomā kopumā, katram cilvēkam individuāli ir jāseko līdzi savai veselībai – ja parādījušās līdz šim nemanītas veselības stāvokļa izmaiņas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu, ja nepieciešams, arī ar speciālistu, jāveic izmeklējumi. Tas palīdzēs agrīni diagnosticēt saslimšanas un veiksmīgāk ar tām cīnīties. Apzinoties savas veselības nozīmīgumu, pacientiem ir jāatceras, ka viņiem ir tiesības pieprasīt no ģimenes ārsta nosūtījumu nepieciešamajai izmeklēšanai un analīzēm.