Kas ir psoriāze un kā sevi pasargāt no ādas slimībām

Dermatozes ir slimību grupa, kurai ir raksturīgi izsitumi un subjektīvi traucējumi ādā. Dermatozēm ir dažādi rašanās faktori un klīniskās izpausmes, kā arī tām tiek piemērotas atšķirīgas ārstēšanas taktikas. Šo slimību cēloņi var būt gan ārēji (eksogēni), piemēram, ādas traumas, siltuma un aukstuma iedarbība uz ādu, jonizējošais, ultravioletais starojums, gan arī iekšēji (endogēni) kā, piemēram, baktērijas, vīrusi, kukaiņu kodieni, nesabalansēts uzturs, vielmaiņas traucējumi un citi. 

Viens no zināmākajiem dermatozes veidiem ir psoriāze jeb zvīņēde. Tā ir hroniska ādas slimība, ko raksturo ādas, nagu un locītavu bojājumi. Psoriāze biežāk izpaužas gan sievietēm, gan vīriešiem vecumā no 15 līdz 40 gadiem, bet tā var attīstīties jebkurā vecumā. Slimības cēlonis joprojām nav skaidrs, bet liela nozīme ir iedzimtības faktoriem, stresam, vielmaiņas traucējumiem un autoimūnajiem procesiem. Ja rodas aizdomas par psoriāzi un manāt tai līdzīgus simptomus, noteikti jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai dermatologu, lai veiktu nepieciešamās analīzes un uzstādītu precīzu diagnozi. Lai arī psoriāzi nevar izārstēt, ir iespējams mazināt tās izpausmes. Pateicoties mūsdienu medicīnai un terapijas iespējām, var sasniegt ilgstošu slimības remisiju, līdz ar to paaugstinot slimnieka dzīves kvalitāti.

Ārstējot psoriāzi, dažreiz izmēģina vairākus medikamentus, lai atrastu vispiemērotākos. Psoriāzes ārstēšanā pielieto gan vietējo terapiju (darvu saturošus medikamentus, D vitamīna lokālos preparātus, kortikosteroīdu, retinoīdu un salicilskābes medikamentus), gan sistēmisko terapiju (pielieto plašas psoriāzes ārstēšanā), gan arī bioloģisko medikamentu terapiju. Lai ikdienā mazinātu slimības radīto diskomfortu un atbrīvotu ādu no liekajām zvīņām, palīdzēs siltas ūdens peldes ar eļļām, darvas šķīdumiem, jūras sāli, dūņām. Ādas mitrināšana un mīkstināšana ar ādas emolientiem (ādas mīkstinātājiem), novērsīs tās plaisāšanu un sāpes. Saules gaisma parasti palīdz izsitumiem sadzīt, bet tad noteikti jālieto saules aizsargkrēmi, lai neveicinātu ādas priekšlaicīgu novecošanos un samazinātu ādas vēža veidošanās risku. 

Ādu nevajadzētu berzt un kasīt, kā arī jāizvairās no mehāniskas ādas traumēšanas un jāatturas no smēķēšanas un alkohola lietošanas, lai mazinātos slimības simptomi.
Lai sevi pasargātu no ādas saslimšanām, nepieciešams nodrošināt veselīgu, pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, kā arī ikdienā uzņemt pietiekami daudz ūdens. Papildus uztura pilnveidei, jādod priekšroka veselīgam dzīvesveidam, izslēdzot kaitīgos ieradumus, piemēram, alkohola un cigarešu lietošanu. Ādas veselību ietekmē arī stress, tādēļ jānovērtē arī tas un tā cēloņi, kā arī jārūpējas par savu vispārējo veselību, it īpaši hronisku slimību ārstēšanu un slimību profilaksi. Ievērojams priekšnosacījums ādas veselības nodrošināšanai ir personīgā higiēna – jārūpējas par ķermeņa, kā arī apģērba tīrību, regulāri jāmaina gultas veļa. Jāsargā sevi no saules staru iedarbības, lietojot saules aizsargkrēmus ar UVA un UVF staru aizsargfiltriem un ādas tonim atbilstošu SPF skaitli (saules aizsardzības faktoru). Pareiza ādas kopšana spēlē svarīgu lomu tās veselības nodrošināšanā, tādēļ ādai jāpiemēro kopšana, kas atbilst konkrētās ādas tipam (sausai, taukainai vai normālai ādai). Jebkuram ādas tipam mazāk vai vairāk ir jāsniedz nepieciešamā mitrināšana, kā arī ieteicams lietot saudzējošas ziepes, kas saglabā ādas dabīgo pH līmeni un nerada kairinājumu. Papildus visām ikdienas aktivitātēm, kas var palīdzēt pasargāt sevi no ādas slimībām, nepieciešams arī reizi gadā profilakses nolūkos vai pie pirmajiem simptomiem (piemēram, ādas nieze, izsitumi, ādas un nagu krāsas, formas izmaiņas, matu izkrišana un bojājumi) apmeklēt dermatologu.

Ādas stāvoklim ir ļoti liela nozīme vispārējā ķermeņa veselībā, tādēļ arī, nodrošinot pareizas rūpes par to, ir iespējams pasargāt sevi no dažādām ādas slimībām, kā arī mazināt diskomfortu un nodrošināt slimības remisiju jau uzstādītai diagnozei. Ja ir aizdomas un bažas par ādas veselību, nepieciešams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai dermatologu.