Ziedputekšņu alerģiju skaits pieaug, brīdina ārsti

Katrs ceturtais alerģijas slimnieks Latvijā visvairāk izjūt alerģiskas reakcijas pavasarī (23%). Vasarā alerģijas saasinājumi ir raksturīgi 12% aptaujāto, bet rudenī – 8%. Vismazāk ar alerģijām iedzīvotāji saskaras ziemā – vien 5%. 

Līdz ar pirmajām lazdu ziedēšanas dienām sākas ziedputekšņu alerģijas laiks, kam raksturīgie simptomi ir rinīts jeb deguna tecēšana, acu asarošana un niezēšana, šķaudīšana, kā arī klepus un apgrūtināta elpošana.

FOTO: Shutterstock.com

Līdz ar pirmajām lazdu ziedēšanas dienām sākas ziedputekšņu alerģijas laiks, kam raksturīgie simptomi ir rinīts jeb deguna tecēšana, acu asarošana un niezēšana, šķaudīšana, kā arī klepus un apgrūtināta elpošana.

Mostoties dabai pavasarī, alerģiskiem iedzīvotājiem ir raksturīga polinoze jeb ziedputekšņu alerģija, ko izraisa koku un augu ziedēšana. Alergologi norāda, ka ziedputekšņi, siens un ziedoši augi ir vieni no visraksturīgākajiem alergēniem, ar ko saskaras 25% iedzīvotāju.

 

Arvien vairāk mazu bērnu pirmajos dzīves gados pēc dzimšanas saskaras ar alergēniem, kas tiem nosacīti iedzimuši no vecākiem un to paradumiem. Jo vecāki vēl ilgi pirms bērna dzimšanas lielāku uzmanību pievērsīs savas dzīvesveidam, jo vēlāk paši un bērni būs mazāk pakļauti alerģiskām izpausmēm.


Alergoloģe Dace Kārkliņa kā raksturīgāko pavasara alerģijas izpausmi nosauc iesnas: "Līdz ar pirmajām lazdu ziedēšanas dienām sākas ziedputekšņu alerģijas laiks, kam raksturīgie simptomi ir rinīts jeb deguna tecēšana, acu asarošana un niezēšana, šķaudīšana, kā arī klepus un apgrūtināta elpošana. Ikvienam jāatceras, ka alerģija ir slimība, kas prasa atbilstošu ārstēšanu un izmaiņas dzīvesveidā, veidojot to dabiskāku un pakļaujot sevi mazāk esošo un jaunu alergēnu ietekmei. Alerģijas rodas dzīves laikā kā reakcija uz mūsu dzīvesveidu, vidi, kurā dzīvojam, un produktiem uzturā un sadzīvē, ko lietojam.”
 

Reklāma
Reklāma

Parasti alerģiskas reakcijas veicina tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš, kas var tos aiznest pat simtiem kilometru attālumā. Līdz ar to noteicošais faktors nav, kādi koki aug pie mājas, bet gan koku ziedēšana Latvijā kopumā un Austrumeiropā. Izteikti biežāk alerģijas izraisa bērzi, alkšņi un lazdas. Jo lielāka būs ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas izpausmes. Alerģijas simptomi pastiprinās sausā un vējainā laikā. Pilsētā to izpausmes ir izteiktākas nekā laukos, jo savienojumā ar izplūdes gāzēm putekšņi kļūst īpaši agresīvi. Vislabākais veids, kā izvairīties no nepatīkamās organisma reakcijas uz norisēm dabā, ir neatrasties ziedēšanas epicentros.


Pārāk sterila un pārāk piesārņota apkārtējā vide
Tai pat laikā alergologi aicina domāt par savu dzīvesveidu savlaicīgi, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēkam pēkšņi parādās alerģiskas reakcijas. Mēs dzīvojam vienlaikus pārāk sterilā un pārāk piesārņotā vidē, kas izraisa alerģisku reakciju veidošanos gan pieaugušajiem, gan bērniem. Arvien vairāk mazu bērnu pirmajos dzīves gados pēc dzimšanas saskaras ar alergēniem, kas tiem nosacīti iedzimuši no vecākiem un to paradumiem. Jo vecāki vēl ilgi pirms bērna dzimšanas lielāku uzmanību pievērsīs savas dzīvesveidam, jo vēlāk paši un bērni būs mazāk pakļauti alerģiskām izpausmēm.
 

Alergologi norāda, ka parādoties alerģiskām reakcijām, svarīgi ir izslēgt kontaktu ar alergēnu, kas tās izraisa. Tai pat laikā būtiski ir mainīt arī ikdienas paradumus - lietot atbilstošus kopšanas līdzekļus ķermenim un tīrīšanas līdzekļus mājai, pārdomāti izvēlēties uzturu bez konservantiem, nesmēķēt un neuzturēties piesārņotā gaisā, tādā veidā nepakļaujot sevi smagākām alerģijas un to radīto slimību izpausmēm.