Onkoloģisko slimnieku veiksme - piedalīties klīniskos pētījumos vai lūgt ziedojumus

Olnīcu vēzis visā pasaulē ir smaga diagnoze. Šis audzējs tik ļoti prot slēpties, ka to atklāj tikai trešajā vai ceturtajā stadijā, jo pirmajās divās ir absolūti nemanāms. To iespējams konstatēt sonogrāfijā un ar citām sarežģītām izmeklējumu metodēm.
 

Sievietēm, ko šis vēzis izvēlējies, prognozes ir skumjas: arī pēc operācijas un ārstēšanas 85% saslimušo vēzis atgriežas – dzīvei tiek solīti vairs tikai pieci seši gadi. “Kad saslimu, man bija 51 gads. Līdz tam katru gadu biju divreiz gājusi pie ginekoloģes un neko aizdomīgu nemanīja. Bet tad man sāka sāpēt mugura. Aizgāju pie ārsta. Izrādījās – olnīcu audzējs vienā no pēdējām stadijām. Man tik ļoti gribējās dzīvot! Gāju ārstēties. Rīgā daktere piedāvāja piedalīties klīniskajā pētījumā, es piekritu, tādēļ man bija iespēja ārstēties ar tādiem medikamentiem, ko Latvijas valsts neapmaksā. Man vienkārši paveicās! Ir pagājuši seši gadi, regulāri pārbaudu veselību un ikreiz tiek secināts: vēzis nav atgriezies: varu strādāt, varu mazbērnus redzēt. Es nekad nebūtu varējusi par šīm zālēm samaksāt pati. Ja ne pētījums, es jau būtu mirusi,” saka Irina.
 

Onkoloģijā jaunākās paaudzes medikamentu pamatā ir mērķterapija, kas iedarbojas gudrāk: zāles iznīcina vēža šūnas, bloķējot to augšanu. Kombinētās shēmas ir daudz efektīgāks, tāpēc onkoloģiskie pacienti, kas saņem mūsdienīgu terapiju, var dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk. Bet ne visiem ir pieejama šāda ārstēšanās…

Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte atceras Irinu un priecājas, ka viņai klājas labi: “Vienmēr izmantojam katru iespēju piedalīties klīniskajos pētījumos, jo tie dod iespēju izglābt kāda cilvēka dzīvību. Irinas stāsts ir veiksmes stāsts: viņa ir viens no pierādījumiem, ka ar atbilstošiem medikamentiem arī vēlīnā audzēja stadijā cilvēku var izglābt.”

Tu neziedosi – viņš nedzīvos
Latvijas valsts joprojām neapmaksā efektīvos vēža ārstniecības medikamentus, kādus jau gadiem un pat gadu desmitiem zina un izmanto pasaulē, Eiropā un tepat kaimiņvalstīs. Latvijā vēža pacientiem valsts nenodrošina Eiropas vēža ārstēšanas vadlīnijās ieteiktās efektīvākās terapijas shēmas. Tas nozīmē: diemžēl cilvēkam ir jāmirst tikai tāpēc, ka viņš ir Latvijas pilsonis.

Paveicas tiem cilvēkiem, kam ir iespēja ārstēties kāda klīniskā pētījuma ietvaros. Tomēr pārsvarā valsts onkoloģisko pacientu ārstēšanas atbildību ir pārlikusi un sabiedrības pleciem: ja jūs neziedosiet, cilvēki nomirs. Ko dara tie, kas saprot, ka neizdosies izārstēties ar medikamentiem, ko apmaksā valsts? Saņem ārstu konsīlija atzinumu, ka ārstēšanai vajadzīgs medikaments, ko valsts neapmaksā. Dodas ar iesniegumu uz Nacionālo veselības dienestu un saņem tur atteikumu. Onkologi bieži redz raudošus cilvēkus, kas saprot: valsts viņiem nepalīdzēs. Ja pašiem naudas nav, ir tikai viena iespēja: meklēt ziedotājus. Savulaik cilvēku, kas ar savu vārdu un uzvārdu atklāti lūdza naudu, bija salīdzinoši maz. Tagad, redzot, kā ziedojumus saņem un izārstējas citi, cilvēki pārvar savu vēlmi noslēpt slimību un arī atklāti lūdz ziedojumus.

Dzīvībai nav atpakaļceļa
Irinas stāsts ir pierādījums tam, ka īstās zāles var palīdzēt pat šķietami bezcerīgos gadījumos. Cerība ir. Saeimā iesniegta onkoloģisko pacientu organizāciju alianses iniciatīva "Lai vēzis būtu ārstējama slimība" par kuru portālā manabalss.lv parakstījās vairāk nekā 10 500 Latvijas iedzīvotāju. Nu deputātiem būs jālemj par papildus 10 miljonu eiro piešķiršanu ik gadu onkoloģijas jomai. Alianse uzskata, ka valstij jāatrod iespēja nodrošināt onkoloģiskiem pacientiem diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ar moderniem un efektīviem līdzekļiem. Alianse ir pārliecināta, ka papildu budžeta piešķiršana palīdzēs samazināt mirstību un nodrošinās pacientu tiesības uz pilnvērtīgu ārstēšanos un uz kvalitatīvu dzīvi.
 

Diemžēl, mūsdienās saslimstība un mirstība no vēža kļūst par aizvien aktuālāku jautājumu, tādēļ jo īpaši būtiski, ka reģionos uz vietas ir pieejams savs onkologs, kā arī vēža skrīninga izmeklējumi. Tā piemēram, Ventspilī strādā onkoloģe Agnese Šepte, un, aptuveni nedēļas laikā ir pieejami valsts apmaksāti vēža skrīninga izmeklējumi, piemēram, mamogrāfija.

Lai vēža ārstēšana Latvijā līdzinātos tam, kā tas notiek Eiropā, valsts budžetā ik gadu vajadzētu papildus 10-14 miljonus eiro. “Ir cilvēki, kas domā: kāpēc tik liela nauda jātērē cilvēkiem, kas pēc dažiem gadiem vienalga nomirs? Manuprāt, vajadzīga globāla sabiedrības viedokļa maiņa. Būsim godīgi – mēs visi reiz nomirsim, bet jāpazinās, ka cilvēks ir vērtība. Četri, pieci, seši dzīves gadi – tie nav novērtējami nekādā naudā. Citur pasaulē cīnās par to, lai cilvēks nodzīvotu divus mēnešus, jo dzīvībai nav atpakaļceļa ne par kādu naudu,” saka daktere Signe Plāte.