Cukura diabēts un acis – var beigties pat ar aklumu

Diabētiskā retinopātija
“Paaugstināts cukura līmenis asinīs ietekmē visu veidu asinsvadus, arī pavisam smalkos, kas apasiņo mūsu acis,” stāsta Latvijas Diabēta federācijas prezidente, medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe Indra Štelmane. Viņa piebilst, ka šī iemesla dēļ tieši kardiologi un acu ārsti ir tie, kuri nereti pirmie atklāj cilvēkam saslimšanu ar cukura diabētu. Arī statistikas dati apliecina, ka diabēta pacienti četras reizes biežāk nekā citi saskaras ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. 

“Protams, asinsrites traucējumi, tostarp kājās, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, infarkts, stenokardija kā komplikācija visbiežāk skar gados vecākus cilvēkus, taču neārstēts cukura diabēts vai, ja izvēlēta neprecīza terapija un pacientam ir biežas hipoglikēmijas, atstāj sekas arī uz jaunu cilvēku veselību,” norāda daktere Indra Štelmane: “Ja runājam par sīko asinsvadu bojājumiem, tad kā pirmā parasti cieš acs tīklene – retīna, un to sauc par diabētisko retinopātiju. Ja problēma  netiek atklāta un savlaicīgi ārstēta, tā ir samērā bīstama, jo cilvēkam var ievērojami pasliktināties redze vai pat iestāties aklums.”

“Mūsu valstī ir pietiekoši daudz cilvēku, kuriem diabētiskās retinopātijas dēļ piešķirta 1. grupas invaliditāte, turklāt ielaistus redzes traucējumus noteikti vajadzēs ārstēt ilgāk un izmaksas būs lielākas nekā tad, ja to dara savlaicīgi,” saka Indra Štelmane. 

Novērtē savus riska faktorus
Jāteic, daļai cilvēku arī diabētu diagnosticē ilgi pēc tam, kad slimība iemājojusi organismā un nereti jau attīstījušās dažādas komplikācijas un sarežģījumi. Cukura diabēts ilgus gadus var noritēt bez simptomiem – cukura līmenis asinīs ir paaugstināts, bet nekādu subjektīvu sajūtu cilvēkam nav. Ja viņš vismaz reizi gadā nedodas pie sava ģimenes ārsta un neveic profilaktiskas pārbaudes, tostarp asinsanalīzes, tad tiek palaists garām svarīgais slimības sākuma brīdis. Īpaši, ja runa ir par gados jaunākiem cilvēkiem. 

LASI ARĪ: Grūtniecība un cukura diabēts

2. tipa cukura diabēts. Vai to ir iespējams novērst?

Kā zināt, vai tev nav cukura diabēts?

Vai diagnoze "cukura diabēts" nozīmē, ka nevarēšu palikt stāvoklī?

Cukura diabēta pacientu drauds – zems glikozes līmenis

“Katram vajadzētu paskatīties uz sevi no malas un pavērtēt, vai es neietilpstu to cilvēku kategorijā, kas pakļauti cukurslimības riska faktoriem,” uzsver Latvijas Diabēta federācijas prezidente. 
Riska faktori iedalāmi divās lielās grupās – tajos, kurus nevaram, un tajos, kurus varam ietekmēt. Pie pirmajiem noteikti pieder iedzimtība. “Ja ģimenē pirmās pakāpes radinieks slimo ar 2. tipa diabētu, pastāv liela varbūtība, ka ar laiku tas attīstīsies vēl kādam tuviniekam. Īpaši, ja iedzimtības faktors kombinēsies ar vēl kādu riska faktoru,” saka Indra Štelmane. 

Ietekmēt nevaram arī savu vecumu, taču noteikti varam koriģēt gan savu dzīvesveidu, gan arī medicīniskus līdzekļus, kas nepieciešami. Liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, lieli holesterīna rādītāji, ēdienkarte – to visu iespējams koriģēt, un liela uzmanība šiem faktoriem jāpievērš tiem cilvēkiem, kuriem iedzimtības dēļ pastāv risks saslimt ar cukura diabētu. Arī tad, ja pašlaik esi jauns, nav liekā svara, taču diendienā ēd saldumus. Pēc gadiem tas viss var rezultēties ar nepatīkamu diagnozi. 

Latvijā pieejami jaunākās paaudzes preparāti, kas veic fizioloģisku beta šūnu stimulēšanu – tiklīdz cukura līmenis paaugstinās asinīs, beta šūnas to fiksē un atbild ar insulīna izsviešanu asinsritē.

“Uzskatu, ka reizi gadā katram būtu profilaktiski jāapmeklē ģimenes ārsts, jāveic analīzes, iekļaujot tajās cukura līmeņa rādījumu asinīs. Turklāt to var pārbaudīt jebkurā diennakts laikā. Tas nav obligāti jādara tikai no rīta tukšā dūšā, jo mums ir zināms algoritms, kādam cukura līmenim asinīs jābūt no rīta, un kāds tas drīkst būt dienas laikā,” norāda daktere.

Novērš hipoglikēmijas
Kā jau iepriekš minēts, liela nozīme ir cukura diabēta pareizai ārstēšanai. Īpaši, ja runa ir par hipoglikēmijas risku un asinsvadiem, kurs nelabvēlīgi ietekmē straujās cukura svārstības asinīs. Galvenais uzdevums, ko vajadzētu panākt – normalizēt insulīna ražošanas procesus organismā un uzlabot insulīna izmantošanu. Ir vairāku grupu preparāti, kas šo funkciju veic. Vecākie no tiem ir tā sauktie sulfonilurīnvielas grupas preparāti, kuri darbojas tieši uz beta šūnām, piespiežot tās ražot vairāk insulīna. Mīnus ir tāds, ka šūnu stimulācija notiek nepārtraukti, ja cilvēks iedzēris tableti – neatkarīgi no tā, vai cukura līmenis asinīs ir augsts, vai uz pazemināts. Citiem vārdiem sakot, cilvēks lieto attiecīgo preparātu, insulīns izdalās vairāk, pēc ēšanas tiek panākta cukura līmeņa pazemināšanās, bet, kad insulīnu vairs nevajag, tas tik un tā turpina izdalīties. Tas bieži noved pie hipoglikēmijām, turklāt cilvēkam rodas liela apetīte. Viņš turpina ēst arī starp noteiktajām ēdienreizēm, bet tas savukārt veicina svara pieaugumu. Tāpēc šīs grupas preparāti ir jālieto uzmanīgi un zinoši. 

Par laimi, zinātnieki nesnauž, un arī Latvijā pieejami jaunākās paaudzes preparāti, kas veic fizioloģisku beta šūnu stimulēšanu – tiklīdz cukura līmenis paaugstinās asinīs, beta šūnas to fiksē un atbild ar insulīna izsviešanu asinsritē. Turklāt insulīna ražošana notiek tikai tad, kad ir paaugstināts cukura līmenis asinīs. Līdz ar to šie preparāti nepalielina hipoglikēmijas risku, pacientam nav pastiprinātas apetītes starp ēdienreizēm un nav palielināta svara. 
Pētījumos pierādīts, ka jaunākie medikamenti ne tikai ļauj cilvēkam veiksmīgi sadzīvot ar cukura diabētu, bet arī uzlabo sirds un asinsvadu stāvokli un nedaudz samazina asinsspiedienu, kas vairumam cukura diabēta pacientu ir paaugstināts, daži no tiem palīdz samazināt lieko svaru. Diemžēl šie preparāti ir samērā dārgi, un valsts tos kompensē pie zināmiem noteikumiem. Ja citi medikamenti nelīdz, tikai tad ārsts drīkst izrakstīt pacientam šos preparātus. 

Četri pamati stabilitātei
Protams, cukura diabēta ārstēšana ir komplicēta un, kā saka daktere Indra Štelmane, tas ir kā galds vai krēsls, kura stabilitātei nepieciešamas četras kājas. Pirmkārt, tas ir veselīgs uzturs un uztura izmantošana diabēta ārstēšanā, otrkārt, fiziskās aktivitātes, treškārt, cukura līmeņa paškontrole. Tas nozīmē ne tikai ckurua līmeņa kontroli asinīs ar glikometru, bet arī zināšanas, kā pareizi novērtēt esošo situāciju un ko darīt, kad rezultāts nav tāds, kādam tam vajadzētu būt. Visbeidzot ceturtkārt, un tie ir medikamenti. “Ja visi šie četri bloki ir balansā, tad galds vai krēsls būs stabili. Ja runājam par medikamentiem, ir tādi, par kuriem pacientam jāpiemaksā ap 30 eiro mēnesī, un ir medikamenti, kuri pilnībā iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Svarīgi katram pacientam atrast individuāli piemērotāko preparātu, ņemot vērā viņa dzīvesveidu, darba režīmu, arī diabēta radītās problēmas. Lielākoties visiem jaunākajiem medikamentiem blaknes nav nozīmīgas, līdz ar to nav arī hipoglikēmijas riska,” uzskaita daktere. 

Viņa vēlreiz uzsver, ka straujās cukura svārstības asinīs ļoti ietekmē tieši sīko asinsvadu veselību gan smadzenēs, gan acīs: “Un tas var novest pie nopietnām veselības problēmām – pie akūta infarkta, pie insulta vai asinsrites traucējumiem, asinsizplūdumiem, pie redzes pasliktināšanās. Tāpēc tādiem preparātiem, kuriem šis hipoglikēmijas risks ir mazs, ir ļoti liela nozīme. Tie ir drošāk izmantojami. Īpaši, ja ņemam vērā, ka ar 2. tipa cukura diabētu vairāk slimo gados vecāki cilvēki, kuri šīs cukura svārstības asinīs tik ļoti nejūt. Sevišķi bīstama hipoglikēmija ir nakts laikā, kad cilvēks guļ. Ne tik reti tieši miegā diabēta pacients piedzīvo infarktu, insultu vai viņam rodas kādi citi asinsrites traucējumi. Tāpēc gados vecākiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi lietot drošus preparātus.”