Slimība, kas progresē lēnām un nemanāmi – taukainā hepatoze

Taukainā hepatoze piezogas nemanāmi, un tās sākuma stadijā izteikti simptomi, kas liecinātu par aknu veselības pasliktināšanos, nav jūtami.

Kas ir taukainā hepatoze?

Taukainā hepatoze jeb aknu steatoze tiek diagnosticēta gadījumā, kad tiek atklāts, ka mazāk nekā puse no aknu šūnām ir pārklātas ar taukaudiem. Tauku nogulsnēm palielinoties, var veidoties iekaisuma procesi, kuri savukārt var veicināt jau nopietnāku slimību rašanos – aknu cirozi, mazspēju, audzējus.

Kā atzīmē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja, profesore un infektoloģe Ludmila Vīksna, aknas nesāp un uzreiz nesignalizē par negatīvām izmaiņām tajās. Profilaktiski pārbaudīties un pievērst pastiprinātu uzmanību aknu veselībai būtu nepieciešams tām riska grupām, kurām ir lielāka iespēja saslimt ar taukaino hepatozi: cilvēkiem ar izteiktu lieko svaru, cukura diabēta pacientiem un alkoholiķiem.

Profilaktiski pārbaudīties un pievērst pastiprinātu uzmanību aknu veselībai būtu nepieciešams tām riska grupām, kurām ir lielāka iespēja saslimt ar taukaino hepatozi: cilvēkiem ar izteiktu lieko svaru, cukura diabēta pacientiem un alkoholiķiem.

Jāatzīmē, ka arī tie cilvēki, kuriem ir normāls svars un kuri ikdienā neaizraujas ar alkohola lietošanu, diemžēl nav pasargāti no taukainās hepatozes diagnozes. Nereti šī slimība piemeklē arī indivīdus, kuri neuzņem pietiekami daudz pārtikas un mīl badoties. 

Kādas ir taukainās hepatozes pazīmes?

Nespēks, nogurums, tūska un smaguma sajūta vēderā – šīs ir pazīmes, kas nereti piemeklē taukainās hepatozes slimnieku, bet bieži vien tiek ignorētas saspringtajā ikdienas ritumā. Tomēr kopumā slimību diagnosticēt var viegli. Profesore Ludmila Vīksna min, ka visefektīvākie veidi, kā noteikt aknu steatozes diagnozi, ir asins analīzes vai vēdera dobuma ultrasonogrāfiskos izmeklējumus. Saņemot asins analīžu rezultātus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš holesterīna un GGT (Gamma-glutamiltransferāze) rādījumiem, kas tieši varētu signalizēt par aknu aptaukošanos, bet ALAT un ASAT, kas arī ir būtiski aknu veselības rādījumi, jau norāda uz šūnu iespējamiem bojājumiem. 

Kā jau iepriekš minēts, aknu steatoze attīstās lēnām un pakāpeniski, nereti ļaujot cilvēkiem dzīvot ilgu, pilnvērtīgu dzīvi, pašiem nemaz nenojaušot par taukainās aknas diagnozi. Pat, ja tā nepāriet agresīvākās izpausmes formās, radot nopietnākus bojājumus aknām, arī sākuma stadijā esošā slimība ir spējīga atstāt negatīvu ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī aknas nevar efektīvi veikt organisma attīrīšanu no holesterīna un toksīniem.

Kā parūpēties par aknu veselību

Lai uzlabotu ķermeņa veselību, palīdzētu organismam atbrīvoties no šīs klusējošās slimības un ļautu aknām veikt pilnvērtīgu darbu, jāsāk ar dzīvesveida maiņu. 

Pirmkārt, ieteicams veikt būtiskas izmaiņas savā ēdienkartē, sākot jau ar atteikšanos no trekniem ēdieniem, kā arī alkoholisko dzērienu baudīšanas. 

Pat, ja alkoholiskie dzērieni netiek lietoti ikdienā, alkohols ir sevišķi bīstams aknu steatozes gadījumā, jo tas ļoti aktīvi veicina aknu aptaukošanos. 

Tāpat jāierobežo uzturā uzņemto saldumu un ogļhidrātu produktu, piemēram, baltmaizes, kartupeļu, miltu izstrādājumu, daudzums.

Nevajadzētu aizmirst arī par fiziskajām aktivitātēm, atvēlot vismaz 20 minūtes dienā kādai sportiskai nodarbei, piemēram, sporta zāles vai baseina apmeklējumam, raitai pastaigai svaigā gaisā vai braukšanai ar velosipēdu. Jāņem vērā, ka fiziskajām aktivitātēm un kustībām ir jābūt ar tādu slodzi, lai tās ir spējīgas sākt dedzināt tauku uzkrājumus. Tas nodrošinās aknu cīņu ar nevēlamajiem taukaudiem, laika gaitā no tiem atbrīvojoties un atkal atgriežoties pie normālas un efektīvas aknu darbības. 

Profilaktiskos nolūkos ieteicams lietot arī aknu stāvokli uzlabojošus produktus, kas veicina bojāto aknu audu reģenerāciju, piemēram, esenciālos fosfolipīdus, kas uzlabo aknu stāvokli un var palīdzēt cīņā ar nevēlamo slimību. Savukārt, ja taukainā hepatoze jau ir diagnosticēta, nepieciešams konsultēties ar ārstējošo ārstu par konkrētu slimības novēršanas plānu.