Bērniem raksturīgā slimība – skarlatīna jeb šarlaks

Skarlatīnas ierosinātājs izraisa arī citas slimības, piemēram, sāpošu kaklu (faringītu), ādas sastrutošanu (piodermiju), vidusauss iekaisumu, sepsi u.c. Slimībai raksturīga sezonalitāte – rudens un ziemas periods, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija. 

Visuzņēmīgākie pret skarlatīnu ir bērni 3-10 gadu vecumā, bet var slimot arī pieaugušie. Līdz 6 mēnešu vecumam bērni ar skarlatīnu slimo reti, jo viņu organismā vēl ir no mātes saņemtās antivielas. 

Ierosinātāji
Skarlatīnu ierosina A grupas ß – hemolītiskais streptokoks, kas ir baktērija. Infekcijas avots ir slimnieks vai baktērijas nēsātājs, un tā izplatās gaisa – pilienu ceļā. Inkubācijas periods ir vidēji 2-7 dienas, bet var būt arī īsāks. Visvairāk skarlatīna izplatās rudenī un ziemā sakarā ar meteoroloģiskiem faktoriem, organisma pretestības samazināšanos, vitamīnu nepietiekamību, biežiem elpošanas orgānu iekaisumiem.

 Izsitumi ir izteiktāki ķermeņa dabīgajās ieloku virsmās: padusēs, cirkšņos, elkoņu ieloku virsmā. Uz sejas atsevišķus izsitumus neredz, bet vaigi ir intensīvi sārti, ap muti un degunu āda bāla.

Simptomi
Slimība sākas akūti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un sāpēm kaklā. Nereti ir vemšana (vienu vai vairākas reizes). Pēc kāda laika (no dažām stundām līdz 2 – 3 dienām) parādās izsitumi, kas ātri izplatās pa seju, kaklu, ķermeni un ekstremitātēm. Izsitumi ir izteiktāki ķermeņa dabīgajās ieloku virsmās: padusēs, cirkšņos, elkoņu ieloku virsmā. Uz sejas atsevišķus izsitumus neredz, bet vaigi ir intensīvi sārti, ap muti un degunu āda bāla.

Pirmajās 2-3 slimības dienās mēle pārklāta ar baltu aplikumu, sākot ar trešo dienu, tā notīrās, mēles kārpiņas ir stipri izteiktas, mēle iegūst spilgtu aveņsārtu nokrāsu (tipisks skarlatīnas simptoms). Pēc izsitumu pazušanas (parasti bez pigmentācijas) slimības 3. – 7. dienā sākās ādas lobīšanās (parasti lielu lēveru veidā). Raksturīga skarlatīnas izpausme ir angīna (žāvas un mandeļu loku apsārtums), kas progresējot, iesaista procesā arī apkārtējos audus - novēro limfmezglu palielināšanos). Parasti slimība noris vieglā formā pie nosacīti normālas ķermeņa temperatūras un vieglas intoksikācijas.

Ārstēšana
Pašreiz pārsvarā ir vieglas skarlatīnas formas - t° paaugstināta īslaicīgi un nedaudz, izsitumi un angīna vāji izteikti. Smaga skarlatīnas norise ir retos gadījumos, kad jau pašā slimības sākumā vērojama stipra intoksikācija, augsta t°, atkārtota vemšana, sirdsdarbības traucējumi, dažreiz arī bezsamaņa un krampji. Pie smagām formām pieder septiskā skarlatīnas forma, ar ko slimo galvenokārt novājināti bērni agrā vecumā. Šajos gadījumos jau pirmajās slimības dienās rodas dažādas komplikācijas - nekrotiskā angīna, strutains limfmezglu, kā arī vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisums.
Skarlatīnu ir iespējams ārstēt mājās (vieglu formu gadījumā), nodrošinot slimnieka izolēšanu atsevišķā istabā. Smagu formu gadījumā ir nepieciešama hospitalizācija. Ārstēšanā izmanto antibiotiku preparātus, kurus izvēlas ārsts.
Pēc atkārtotas saslimšanas gadījuma, būtu vēlams pārbaudīt sirds funkciju (EHO kardioskopija) un nieru funkciju (USG nierēm, urīna analīzes), sakarā ar iespējamu komplikāciju risku.

Profilakse
Nozīme ir profilaktiskiem pasākumiem - nomainīt zobu birsti jau 2 dienas pēc antibakteriālas terapijas uzsākšanas, slimnieka traukiem un ēšanas piederumiem vajadzētu stāvēt atsevišķi no citiem, vajadzētu būt arī atsevišķam dvielītim.
Specifiska skarlatīnas profilakse nepastāv. Svarīgi agrīni atklāt un ārstēt skarlatīnas infekcijas avotus. Pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs saslimšanas gadījumā karantīna 7 dienas, ar skarlatīnas slimnieku saskarē bijušos bērnus medicīniski novēro un nekavējoties izolē visus, par kuriem ir aizdomas, ka viņi saslimuši.