Astma - zināma, bet nepietiekami diagnosticēta saslimšanas Latvijā
Pasaules astmas dienā ārsti pneimonologi un Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Latvijas iedzīvotājus pievērst vairāk uzmanības savai elpceļu veselībai un aizdomu vai noteiktu simptomu gadījumā noteikti doties pie ārsta, informē biedrības priekšsēdētāja Rita Paeglīte.
FOTO: Shutterstock.com
Daudzi cilvēki joprojām savu diagnozi nezina - astmu uzskata par alerģijām, par vecuma aizdusu un tamlīdzīgi
Pēc viņas paustā, kaut arī astma mūsdienās ir ļoti zināma slimība, daudziem cilvēkiem tā tomēr nav diagnosticēta un netiek ārstēta, tādējādi būtiski pasliktinot viņu dzīves kvalitāti.
Lasītākais
Kā uzsvēra pneimonoloģe Iveta Kroiča, astma ir hroniska plaušu slimība, ko nevar izārstēt, bet var ļoti labi ārstēt. "Nosakot pareizo diagnozi, izvēloties pareizās zāles un lietojot tās atbilstoši norādījumiem, astmas slimnieks var dzīvot normālu ikdienas dzīvi. Viņš var strādāt, mācīties un pat sportot bez ierobežojumiem, un viņam nevajadzētu cīnīties ar elpas trūkumu un klepu," sacīja ārste.
Astma ir hroniska plaušu slimība, ko nevar izārstēt, bet var ļoti labi ārstēt
Biedrībā norāda, ka saskaņā ar aplēsēm Latvijā ar astmu slimo 5% iedzīvotāju, kas ir aptuveni 100 000 cilvēku, turklāt tās izplatība turpinot izplatīties, īpaši bērnu vidū. Paeglīte sacīja, ka daudzi cilvēki joprojām savu diagnozi nezina - astmu uzskata par alerģijām, par vecuma aizdusu un tamlīdzīgi.
Vienlaikus Paeglīte uzsvēra, ka iedzīvotājiem arī nevajadzētu uzstādīt sev diagnozi un pirkt zāles pašiem, bet gan doties pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista pārbaudīt plaušu veselību. Astmas zālēm valsts kompensē 75% no cenas, tādējādi finansiāli atvieglojot zāļu iegādi, piebilda biedrības vadītāja.
Viņa arī atgādina, ka sākotnēji kompensācijas apjoms astmas zālēm bija lielāks jeb 90%, taču krīzes laikā, pirms desmit gadiem, tas tika samazināts un joprojām nav atjaunots. Biedrība uzskata, ka kompensācijas apjoma atjaunošana būtu nozīmīgs atbalsts astmas pacientiem un palīdzētu labāk kontrolēt šo slimību.
Ārsti aicina iedzīvotājus vērsties pie ārsta gadījumos, kad tiek novērots regulārs klepus, īpaši naktīs, spiedoša sajūta krūškurvī, krūtīs dzirdama čīkstēšanai vai svilpošanai līdzīgas skaņas, trūkst gaisa, rodas smakšanas sajūta, ir grūti ar pilnu krūti ieelpot vai izelpot, kā arī gadījumos, kad klepus pastiprinās, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm.
Tāpat ārsti uzsver, ka precīzas diagnozes noteikšanai noteikti jāapmeklē ārsts, jo simptomi mēdz būt dažādi un tie ne vienmēr liecina tieši par astmu.
