Trausli kauli viegli lūst. Poraino kaulu slimība - osteoporoze

„Trauslo kaulu slimība” – tā mēdz dēvēt osteoporozi, ņemot vērā tās attīstību un izpausmi. Tā ir hroniska slimība, kam raksturīga samazināta kaulu masa un izmaiņas to struktūrā. Osteoporozes attīstības procesā kauls pastiprināti zaudē kalciju un fosforu, paliek porains, tā struktūrā parādās dobumi, tas kļūst trausls un viegli lūst. Bieži lūzumi notiek krītot. Ja osteoporoze paguvusi veikt nopietnus posta darbus, kauls var pārlūzt gluži ikdienišķās darbībās – ģērbjoties, pildot ikdienas darbus, pat ieverot adatā diegu. 

Slimība vai dabīga novecošanās?
Osteoporoze ir kaite, kas par sevi liek manīt cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, sievietēm – ātrāk, vīriešiem – pārdesmit gadu vēlāk. Jauniem cilvēkiem kaulu šūnu mijiedarbība ir līdzsvarā, savukārt dzīves otrajā pusē šūnas, kas kaulu noārda darbojas aktīvāk, savukārt tās, kas atjauno, kļūst mazāk aktīvas. Vietā ir jautājums, vai osteoporozi var uzskatīt par slimību vai tomēr problēmu, kas rodas, organismam dabīgi novecojot. Daktere Ingrīda Kaže skaidro: „Gan, gan. Tomēr es vairāk nosveros slimības virzienā. Osteoporoze ir kaulu vielmaiņas slimība, kuras rezultātā samazinās kaulu masa un izmainās arī kaulu iekšējā arhetktonika. Tas noved pie tā, ka sākas kaulu lūzumi, un tie nekādi nevar būt normāla novecošanās procesa sastāvdaļa.” Tas gan, ka šī slimība izplatītāka visā pasaulē kļūst tieši šī iemesla dēļ, ka cilvēki dzīvo ilgāk un palielinās gados vecāku cilvēku īpatsvars populācijā. 

No 40 gadu vecuma cilvēkam pakāpeniski kaulu masa samazinās, 80 gados jau ir palikusi tikai puse no tās, tāpēc cilvēks augumā sarūk.

No 40 gadu vecuma cilvēkam pakāpeniski kaulu masa samazinās, 80 gados jau ir palikusi tikai puse no tās, tāpēc cilvēks augumā sarūk. Šajā vecumā praktiski visiem cilvēkiem ir osteoporoze, un to var uzskatīt par dabīgu organisma novecošanās procesu, bet, ja tas iestājas priekšlaikus, to ir jāsāk ietekmēt. 
Pēdējos gados osteoporoze, līdzīgi kā daudzas citas saslimšanas, satopamas arvien jaunākiem cilvēkiem. Ja pēc pasaulē izstrādātajām vadlīnijām par osteoporozi būtu jāinteresējas sievietēm pēc 65 gadu vecuma, vīriešiem – pēc 70, speciālistu pieredze rāda, ka vērīgiem attiecībā pret šo slimību ir jābūt jau pēc 50 gadu vecuma. 

Lūzums nav norma
Osteoporoze pati par sevi nesāp, ja vienīgi noticis lūzums, kas bieži ir pirmais slimības simptoms. Tas diemžēl nozīmē, ka osteoporozes diagnostika ir novēlota. Tāpēc ir svarīgi jau laikus apzināties riska faktorus un iespēju dzīves laikā attīstīties osteoporozei. Ja kaula lūzumu gūst gados jaunāks cilvēks, jāskatās, kas varētu būt par problēmu. Osteoporozei tipiski ir gūžas kakliņa kaula, mugurkaula skriemeļu, spieķa kaula (tipiski delnas locītavas rajonā), pleca kaula ķirurģiskā kakliņa lūzumi. „Bieži pacientes, kas guvušas kādu lūzumu, nāk un saka – es ar visu švunku nokritu uz ledus, uzkritu uz rokas, un nu kauls ir pušu. Kā es varēju nesalauzt? Nē, tas tā nav. Kaula lūzums nav norma. Diemžēl Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca ir ļoti noslogota ar kaulu lūzumiem, un pārsvarā tās ir sievietes pēc 50 gadu vecuma. Bija laiks, kad traumatologi to neatzina, tad sāka pētīt, kāpēc vairāk lūzumu ir šajā vecumā, nevis kādā citā, un atrada, ka vainīga ir kaula nepietiekami labā kvalitāte,” atzīst Ingrīda Kaže. 

Raksta turpinājumu lasi žurnālā “Veselība” jūlija numurā.
Numura tēma: OSTEOPOROZE
Pērc žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā vai abonē www.ekiosks.lv