Kā atpazīt un ārstēt depresiju bērniem un pusaudžiem. Stāsta psihoterapeite Marija Ābeltiņa

Šoreiz sērijas “Vecāki jautā, eksperti atbild” intervijā kopā ar kognitīvi biheiviorālo psihoterapeiti Mariju Ābeltiņu turpinām sarunu par depresiju, kā to atpazīt un ko iesākt, lai šo saslimšanu ārstētu. 

Cilvēks sāk norobežoties, paliek apātiskāks, sāk izvairīties no kaut kādām lietām, kontakta vai aktivitātēm ar citiem.

FOTO: Shutterstock.com

Cilvēks sāk norobežoties, paliek apātiskāks, sāk izvairīties no kaut kādām lietām, kontakta vai aktivitātēm ar citiem.

Marija Ābeltiņa norāda, ka dažreiz cilvēki depresiju jauc ar vienkāršu slinkumu vai motivācijas trūkumu, noliedzot slimības pastāvēšanu.

Tāpēc ir svarīgi atpazīt simptomus, lai depresiju spētu atšķirt no parasta bēdīguma vai garastāvokļa svārstībām. Kā jebkuru saslimšanu, depresiju nevajadzētu atstāt novārtā un gaidīt, kad tā pāries pati no sevis. 

Depresijas simptomus var iedalīt vairākās grupās. Ir iespējams atpazīt vairākas emocionālās pazīmes savā vai līdzcilvēku uzvedībā, tajā, ko mēs redzam uz āru. Piemēram, kad cilvēks ilgstoši jūtas nomākts, bezspēcīgs, viņu ir pārņēmusi pastāvīga bezcerības sajūta, nespēja ikdienā saskatīt pozitīvo un priecāties.

 

Dažreiz cilvēki depresiju jauc ar vienkāršu slinkumu vai motivācijas trūkumu, noliedzot slimības pastāvēšanu.

 

Tāpat var runāt arī par emocionālajām pazīmēm, proti, tiem aspektiem, kas skar kognitīvās jeb prāta izpausmes. Cilvēks no iekšpuses tās sajūt kā domas, kas nemitīgi griežas pa galvu. Šīs domas parasti ir ļoti negatīvas: par sevi, par nākotni, par savām spējām. Bieži vien cilvēks sevi visu laiku par kaut ko vaino, saka, ka nekas neizdosies, ka nākotne ir bezcerīga. Ir grūtības koncentrēties, atcerēties vienkāršas lietas, arī pieņemt viselemetārākos lēmumus, piemēram, ko es ēdīšu, ko es vilkšu mugurā un tam līdzīgi.

Var izcelt arī vizuālās jeb ķermeniskās pazīmes. M. Ābeltiņa atzīmē, ka bērnos un pusaudžos tās spilgti parādās kā vispārējs nogurums, vājums, galvassāpes, miega traucējumi, ēšanas traucējumi, kas izpaužas gan kā pārāk liela ēstgriba, gan apetītes trūkums.

 

Pievēršoties sociālajiem kontaktiem, arī šeit var saskatīt pārmaiņas. Proti, cilvēks sāk norobežoties, paliek apātiskāks, sāk izvairīties no kaut kādām lietām, kontakta vai aktivitātēm ar citiem. Runājot par bērniem un pusaudžiem, tas visbiežāk izpaužas mācībās un sekmēs, tajā, vai bērns vispār apmeklē skolu. Protams, ka pusaudžu vecumā tas var izpausties arī caur dažādu vielu – cigarešu, alkohola, narkotiku, arī enerģijas dzērienu – lietošanu. Kā norāda psihoterapeite, tādā veidā pusaudzis cenšas sev kaut kā palīdzēt, aizmirsties vai iegūt nepieciešamo enerģiju. 

Reklāma
Reklāma

 

Bērnos un pusaudžos tās spilgti parādās kā vispārējs nogurums, vājums, galvassāpes, miega traucējumi, ēšanas traucējumi, kas izpaužas gan kā pārāk liela ēstgriba, gan apetītes trūkums.

 

M. Ābeltiņa norāda, ka depresijas pazīmes ir ļoti dažādas, taču, lai varētu konstatēt, ka tā patiešām ir depresija, pazīmēm ir jāizpaužas vairākos no minētajiem aspektiem. Tāpat ir svarīgi konstatēt, ka šīs izpausmes regulāri atkārtojas un ir noturīgas ilgāku laiku nevis tikai kā atsevišķas, īslaicīgas garastāvokļa izmaiņas vai uzvedības izpausmes. Psihoterapeite norāda, ka minimālais, par ko diskutē eksperti, ir divas nedēļas, proti, divas nedēļas nekas nemainās, nav pārmaiņu uz labu vai neitrālu garastāvokli.

Vairāk par depresijas izpausmēm un veidiem, kā saslimšanu atpazīt, ko darīt pašam un kur vērsties pēc palīdzības, lai to ārstētu, uzzini, noskatoties video.