Vēdera vīrusi - biežie viesi
Katrs kaut reizi mūžā ir slimojis ar kādu vēdera vīrusu. Dažs tik vieglā formā, ka vienu steidzīgāku gājienu uz labierīcībām nav uztvēris kā slimību, kamēr citi – vai, dieniņ! – nenovēlētu to pat ienaidniekam. Imunitāte pēc vienreiz pārslimota vēdera vīrusa nesaglabājas, tāpēc jāzina, kā efektīvi tikt uz kājām, ja gadās saslimt vēlreiz.
„Saslimšana ar vēdera vīrusu tāds štrunts vien ir!” sarunas sākumā saka infektologs Māris Liepiņš, aši piebilstot, ka nopietnāk jāattiecas pret situācijām, ja caureja ieilgst nedēļu vai divas. „Tad gan žigli jādodas pie ārsta, jo var gadīties, ka tas, ko noturam par vēdera vīrusu, patiesībā ir sākums nopietnākai problēmai, piemēram, zarnu iekaisīgajai slimībai.”
Kas vienam ir nieks, citam – elles mokas
Lielākoties no vēdera vīrusiem ārstējamies mājās pašu spēkiem. Tā
ir pašlimitējoša slimība – pati sākas, „paplosās” un pāriet. Vienam
būs paaugstināta temperatūra, vemšana, caureja, tik grūti, ka visu
dienu nākas pavadīt tualetē, bet cits piedzīvos vienu izmainītu
vēdera izejas epizodi, ko pat īsti nevar saukt par slimošanu.
Imunitātes spēlītes! „Tas tāpēc, ka gremošanas sistēma nav
primitīvs maiss,” atšķirīgo reakciju skaidro gastroenteroloģe Irita
Roderte. „Gremošanas traktā zem gļotādas atrodas muskulatūras
slānis, nervgaļi, kas nosaka šīs atšķirīgās reakcijas vienā un tajā
pašā situācijā. To, kā organisms panesīs slimošanu ar vēdera
vīrusu, nosaka vēl citi faktori – vai cilvēks lieto kādus
medikamentus, vai viņam ir blakusslimības, hronisks iekaisīgs
process, kādas ir viņa nervu sistēmas funkcionēšanas spējas.”
To, kā organisms panesīs slimošanu ar vēdera vīrusu, nosaka vēl citi faktori – vai cilvēks lieto kādus medikamentus, vai viņam ir blakusslimības, hronisks iekaisīgs process, kādas ir viņa nervu sistēmas funkcionēšanas spējas.
Slimnīcā vēdera vīrusa dēļ visbiežāk nonāk zīdaiņi vai gados vecāki
cilvēki, kuri dzīvo vieni, kuriem grūti sevi aprūpēt un kuri
turklāt slimo ar sirds, nieru, aknu vai citām slimībām. Tās ir
situācijas, kad papildus saķerts šķietami nevainīgs vēdera vīruss
kļūst par nopietnu problēmu. „Cilvēkam, kuram slima sirds un sākas
pamatīga caureja, ir liels infarkta risks,” piebilst infektologs
Māris Liepiņš. Ģimenes ārsts Iļja Meniss skaidro, kāpēc tā ir:
„Hronisku slimību dēļ cilvēka organismā šķidruma sadalīšana notiek
citādi. Ar gadiem nieres sliktāk filtrē šķidrumu, aknas vairs
nefunkcionē tik labi, tāpēc saslimšana ar vēdera vīrusu norit
smagāk. Turklāt bieži vien senioram ik dienu jālieto zāles, kas
vemšanas un caurejas dēļ netiek uzsūktas un nepilda savu uzdevumu.
Tas nelabvēlīgi var ietekmēt hipertensijas, cukura diabēta vai citu
hronisku slimību ārstēšanas gaitu, radot paasinājumu. Seniori,
tāpat kā mazi bērni, vēdera vīrusu gadījumā stingri jāuzrauga, lai
nesāktos nieru nepietiekamība vai asinsspiediena svārstības.”
Svarīgi sievietēm!
Kontracepcijas tabletes var pievilt...
Sievietēm, kuras lieto perorālos kontracepcijas līdzekļus, jāņem
vērā, ka tie var zaudēt efektivitāti, ja caureja ilgst vairāk nekā
diennakti. Šādos gadījumos līdz cikla beigām ieteicams turpināt
tablešu lietošanu, bet papildus vajadzētu izmantot arī citus
izsargāšanās līdzekļus.
Ja saslimšana neieilgst, nenorit īpaši smagi, ja saslimis nav zīdainis, kuram sākusies organisma atūdeņošanās, ārsts diagnozi parasti nosaka pēc klīniskām pazīmēm, bet analīzes neveic, lai identificētu, kura vīrusa nopelns ir šī cilvēka saslimšana.
Vīruss „trako” tievajā zarnā
Akūtu situāciju, kad ir slikta dūša, vemšana, diskomforta sajūta
vēdera augšējā daļā, izmainīta vēdera izeja, dēvē par
gastroenterītu. Tieši to visbiežāk šie vīrusi izraisa. „Vēdera
vīrusi vairāk bojā tievās zarnas, radot gremošanas sistēmas iekšējā
slāņa jeb gļotādas bojājumu. Zarnu virsmu klāj epitēlija šūnas jeb
enterocīti, kas palīdz uzsūkties uzturvielām. Tievo zarnu gļotāda
nav gluda, bet klāta bārkstiņām. Diemžēl vīrusi bojā šo epitēlija
slāni, tiek deformētas bārkstiņas, veidojas iekaisums, tiek bojāta
arī telpa starp bārkstiņām jeb kriptas. Enterocīti un bārkstiņas
vairs nepilda savu funkciju, nepiedalās uzņemtā uztura sašķelšanā
un uzsūkšanā, tāpēc, spazmējoties gludajai muskulatūrai, viss tiek
izvadīts ārā un izpaužas kā caureja, vēdera sāpes. Ja vīruss skāris
gremošanas trakta sākuma daļas līmeni, var būt arī vemšana. Tiklīdz
organisms no vīrusa ticis vaļā, bojātā gļotāda pakāpeniski
atjaunojas,” stāsta gastroenteroloģe Irita Roderte, skaidrojot, ka
enterokolītu – sindromu, kad dominē caureja, bet nav vemšanas,
vīrusi izraisa reti. „Ja sācies enterokolīts, drīzāk jādomā, ka
bojājums radies resnajā zarnā, ko izraisa baktērijas, parazīti.
Enterokolīta gadījumā var novērot arī asins piejaukumu fēcēm.”
Nav vērts meklēt vainīgo
Ja saslimšana neieilgst, nenorit īpaši smagi, ja saslimis nav
zīdainis, kuram sākusies organisma atūdeņošanās, ārsts diagnozi
parasti nosaka pēc klīniskām pazīmēm, bet analīzes neveic, lai
identificētu, kura vīrusa nopelns ir šī cilvēka saslimšana. „Tas
nav būtiski, jo pacientus jebkura vēdera vīrusa gadījumā ārstē
vienādi. Galvenais – jāpanāk, lai organisms atgūst zaudēto ūdeni.
Lielākās problēmas, slimojot ar vēdera vīrusiem, rodas tad, ja
sākas atūdeņošanās. Tad ir krampji, ģīboņi, bezsamaņa, kas
attīstās, jo organisms zaudējis nepieciešamās minerālvielas –
kāliju, nātriju,” piebilst infektologs Māris Liepiņš.
„Arī pēc pazīmēm un slimības gaitas ar šiem vīrusiem slimo visai
līdzīgi, bet ir divi varianti – šie vīrusi izpaužas kā jebkuri citi
vīrusi ar vispārējiem nespecifiskiem simptomiem, piemēram, sliktu
pašsajūtu, nespēku, galvassāpēm, drebuļiem, paaugstinātu
temperatūru, bet var būt arī tā, ka pēkšņi sākas slikta dūša,
vemšana, sāpes vēderā vai caureja. Ja sācies vīrusu ierosināts
gastroenterīts, vemšana parasti nav ilgāk par trim dienām, caureja
beidzas 10 dienu laikā, pamazām organisms atsāk funkcionēt, smagu
sarežģījumu un seku nav,” stāsta ģimenes ārsts Iļja Meniss.
Cits stāsts par enterovīrusu
Arī enterovīruss tiek pieskaitīts vēdera vīrusu saimei, bet tikai
tā iemesla dēļ, ka tas cilvēka organismā nokļūst caur kuņģa un
zarnu traktu. „Enterovīrusi ir līdzīgi poliomielīta vīrusiem –
visplašāk sastopamie ir echo un Koksaki vīruss. Visvairāk ar
enterovīrusiem slimo bērni un jaunieši, turklāt tieši vasaras
beigās un rudens sezonā pēc ceļojumiem pa Vidusjūras reģionu, kur
šie vīrusi ir visai izplatīti. Inficēties var, gan kontaktējoties
ar slimu pacientu, gan ar pārtiku, gan ūdeni. Arī saslimstot ar
enterovīrusu, slimības gaita var noritēt dažādi. Sākumā simptomi
var būt tik nespecifiski, ka slimību pat nepamana, bet, ja vīruss
caur kuņģa un zarnu traktu nonāk tālāk, tas var bojāt arī citus
orgānus. Visbiežāk attīstās plaukstu, pēdu un mutes slimība, rodas
sāpīgi izsitumi, čūliņas ap muti, uz plaukstām, pēdām, smaganām. Šī
nav smaga saslimšana, šāda ir vīrusa ierosinātas slimības gaita,
kas sekas parasti neatstāj. Tomēr, ja vīruss būs nonācis asinīs,
tas var izraisīt gan meningītu, gan sirds bojājumu, plaušu karsoni,
bojāt kaulus, muskuļus, ietekmēt aknas. Tāpēc enterovīrusu mēdz
salīdzināt ar poliomielītu – slimību, kam var būt smagas sekas. Lai
gan vīrusu ierosinātas slimības ar antibiotikām neārstē, varētu būt
situācija, ka pie smagas saslimšanas, kad organisms netiek galā ar
vīrusu, var aktivizēties jebkura cita slēpta infekcija – kariess,
urīnceļu infekcija, sākties pneimonija, ko nepieciešams ārstēt ar
antibiotikām.”
Raksta turpinājumu lasi žurnālā “Veselība” augusta
numurā, kā arī uzzini, kādas 3 būtiskas atšķirības, ja bērns slimo
ar vēdera vīrusu.
Numura tēma: VĒDERA VĪRUSS
Pērc žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā vai abonē
www.ekiosks.lv