Neirodermatīts – mazuļa un mammas emocionālo problēmu spoguļattēls

Dermatoloģe – imunoloģe Tatjana Ļiņova uzsver, ka, atšķirībā no citiem ekzēmu veidiem, atopiskais dermatīts parasti ‘’nepāriet’’ dažās dienās vai nedēļās. Simptomi var samazināties, tomēr tie ar laiku atgriežas.

Nereti, saskaroties ar atopisku dermatītu, cilvēki vispirms cenšas atrisināt fiziskās veselības problēmu, meklējot alerģijas iemeslus, pieņemot, ka tā ir iedzimtība un ģenētiska nosliece, ka ādas stāvokli nelabvēlīgi ietekmē ārējie apstākļi. Tiesa, iedzimtībai ir liela nozīme, tomēr milzīga nozīme ir arī cilvēka psihoemocionālajam stāvoklim. 

Āda kā iekšējo sajūtu atspoguļojums

Arvien biežāk ārsti atzīst, ka āda atspoguļo pacienta – bērna vai pieaugušā – emocionālo stāvokli. Pēdējos gados pasaulē attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta, kā ādu ietekmē psihiskais un emocionālais stāvoklis. 

Ādas saslimšanas ir cilvēka psihoemocionālā stāvokļa ārējā izpausme. Emociju ietekmē organismā mainās gan hormonālais fons, gan ādas – organisma lielākā orgāna – reakcijas, 

piemēram, sviedru dziedzeru darbība, ādas apasiņošana, tauku dziedzeru darbība. 

Klīniskajā praksē dermatologi pārliecinājušies par stresa ietekmi uz ādas slimībām, tomēr zinātniski pierādītas un atzītas ir tikai dažas slimības, jo līdz galam nav izpētīti fizioloģiskie procesi, proti, kā stress ietekmē ādas pataloģiju rašanos.

Medicīniskajā literatūrā ir dati, ka līdz pat 81 % ādas saslimšanu iemesls ir stress un citas destruktīvas emocijas. Ne velti atopiskā dermatīta sinonīms ir neirodermatīts, tādējādi norādot tieši saikni starp ādu un nervu sistēmas stāvokli. Biežāk atopiskais dermatīts kā neirodermatīts jeb ādas reakcija uz stresu un spēcīgiem emocionāliem pārdzīvojumiem, izpaužas pieaugušajiem. Savukārt atopiskais dermatīts kopumā biežāk sāk izpausties tieši zīdaiņa un agrīnā bērna vecumā, kad iemesls tiešām ir alerģija. Tomēr ir gadījumi, kad pat pašiem mazākajiem zīdainīšiem atopiskā dermatīta dziļākie cēloņi ir meklējami tieši vecāku, īpaši mātes, uzvedībā un attieksmē pret sevi, bērnu un pasauli kopumā. 

Saknes meklējamas zīdaiņa un mammas attiecībās

Daudzi pētnieki uzskata, ka psihosomatiskās ādas kaites cēlonis visbiežāk meklējams agrīnā attīstībā, zīdaiņa vecuma pieredzē, traucētā saskarsmē ar māti tajā laikā, kad bērns vēl neprot runāt. Viens no izplatītākajiem cēloņiem ir ir traucēta saskarsme ar māti, piemēram, viņa ir noraidoša, bet tēvam nav bijis laika un pacietības. Tikpat bieži viens vai abi vecāki tiek raksturoti kā pārspīlēti mīloši un pārlieku maigi, stāsta psihoterapeits Valdis Briedis.

Zīdainis nesaprot vārdus – viņš apkārtējo informāciju uztver ar ādu caur glāstiem. 

Nozīme ir tam, cik bieži tie ir, vai glāsti ir silti, mierīgi vai arī vēsi un tikko jūtami. Arī mātes apmierinātība ar sevi, savu ķermeni atspoguļojas attieksmē pret bērnu. Iemesls, kāpēc nerodas vecāku un bērna emocionāla tuvība, var būt arī neapzinātas vecāku bailes, kas izpaužas nedrošībā, nespējā veidot ar bērnu emocionāli tuvas, intīmas attiecības.
 

Zīdainis neapmierinātību izpauž emocijās – raudāšanā, nemierīgās kustībās. Vai arī rodas ādas veģetatīva reakcija – ap­sārtums, svīšana vai vēsa āda. Bērns ādu izmanto kā instrumentu emociju paušanā. Tā ir ikdienišķa parādība, ka bērnībā uz stresu reaģē ar galvas un vēdera sāpēm vai niezi. Jo stiprāka ir bērna neapmierinātība ar veselīgas mīlestības trūkumu, jo smagāki slimības simptomi. Pētījumos noskaidrots, ka bērni, kas pirmajos dzīves mēnešos ar glāstiem saņem pozitīvas emocijas, izaug pašapzinīgāki un apmierinātāki ar sevi un savu ķermeni.

Ar laiku bērns emocijas sāk risināt vārdos, fantāzijās vai rotaļās. Ja ir problēmas, ko vecāki ignorē un nerisina, tās uzkrājas zemapziņā, no kurienes vēlāk izlaužas kādu ķermeņa reakciju veidā, piemēram, ādas slimības saasinājumā. Negatīvās emocijas tiek "izdzīvotas caur ādu". Tas rada neapmierinātību ar ķermeni un zemu pašnovērtējumu. 

Ja vecāki bieži skeptiski uzlūko bērnu, viņam var šķist, ka viņā ir kas nepatīkams, par ko būtu jākaunas. 

Šīs izjūtas pastiprina tāda veida izteicieni kā "labi/skaisti bērni gan tā nedara", kad bērns ir nosmērējies. Negatīvais pašnovērtējums var palikt zemapziņā un ietekmēt psihi un uzvedību vēlāk. Tam pievienojas depresija un uztraukums, problēmas tiks pārdzīvotas caur ķermeni, nelabvēlīgi ietekmējot ādas stāvokli, var parādīties ārējo izskatu ietekmējošas psihiskas problēmas. Šādā situācijā nepieciešama gan ādas ārsta, gan psihoterapeita palīdzība.

Ir pierādīts, ka hroniskā zīdaiņu ekzēma reaģē uz ārstēšanu, kad vecākus izglītoja papildu standarta terapijai, piemēram, īsa dinamiskā psihoterapija, kognitīvās uzvedības terapijas, kā arī apgūstot relaksācijas metodes, kas pazemina stresa līmeni. 
 

Rakstā izmantota informācija no žurnāla “Doctus”, žurnāla “Vesels”, bloga “Ādas akadēmija” un ārzemju materiāli.