Koronavīrusa jeb "Covid-19" pazīmes. Jāzina katram iedzīvotājam
Veselības ministre Ilze Viņķele atgādina: "Valsts apmaksā Covid-19 analīzes un aicinu iedzīvotājus aktīvi izmantot šo iespēju. Un lietot aplikāciju "Apturi Covid"."
Koronavīrusi ir lielas vīrusu dzimtes pārstāvji, kas var
izraisīt dažāda smaguma pakāpes slimības, sākot no vieglas
saaukstēšanās līdz smagam akūtam respiratoriskajam sindromam. Ar
šiem vīrusiem slimojam ikdienā saakstējoties vēsajā
sezonā.
Saslimšanas pazīmes
Saslimstot ar jauno koronavīrusu, slimības pazīmes ir tādas pašas
kā gripai, un infektologi apstiprinājuši, ka slimība lielākoties
norit vieglā formā. Smagākie gadījumi (arī tie, kas beidzas
letāli), mēdz būt vecākiem cilvēkiem, kuriem ir vēl kādas citas
hroniskas slimības vai novājināta imūnsistēma – līdzīgi kā tas
notiek ar gripu.
Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība, tostarp smaga pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms, sepse un septisks šoks.
Šai slimībai nav īpašas ārstēšanas, tāpēc klīniskā pieeja ir
simptomātiska, pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli. Turklāt
ļoti efektīva var būt uzturošā aprūpe (piemēram, uzturošā terapija
un uzraudzība – skābekļa terapija, šķidruma vadīšana, pretvīrusu
līdzekļi) inficētām personām.
Vai saslimušie izārstējas no koronavīrusa?
Tāpat kā no citām elpceļu slimībām, infekciju ārstējot, cilvēks
pilnībā atveseļojas. Tas gan ne vienmēr attiecas uz riska grupas
pacientiem (gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar novājinātu
imunitāti, cilvēkiem ar hroniskās slimībām utt.), jo šajā gadījumā
slimības simptomi var būt netipiski un sekas nopietnākas un pat
izraisīt pacienta nāvi. Pneimoniju gadījumos ārstēšanas process un
atveseļošanās laiks vienmēr ir garāks. Pašlaik nav vakcīnas un
specifiskas ārstēšanas. Ārstēšana ir atbalstoša un atkarīga no
pacienta klīniskā stāvokļa.
Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas maskas, tās nepasargā no iespējamā inficēšanās riska.
Vai rodas imunitāte pret šo vīrusu?
Elpceļu infekciju gadījumos, kurus izraisa dažādi sezonālie
respiratorie vīrusi, t.sk. dažādi koronavīrusi, imunitāte
lielākoties nav noturīga vīrusu daudzveidības un to mainīguma
dēļ. Informācija par jauno koronavīrusu šobrīd nav pilnīga.
Lai novērtētu imunitātes noturīgumu pret šo vīrusu, nepieciešami
seroloģiski pētījumi, kas ietver saslimušo pacientu slimības gaitas
analīzi un virkni analīžu veikšanu. Šādi pētījumi noteikti tiek
veikti, taču šobrīd nav pieejamas publikācijas par imunitātes
izveidi un tās noturīgumu pret šo vīrusu.
IZLASI ARĪ: Vai ir jēga veikt Covid-19 antivielu testu?
Kā sevi pasargāt no saslimšanas?
Pašlaik nav vakcīnas pret koronavīrusiem.
COVID-19 profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo
elpceļu infekcijām: bieži mazgājiet rokas, īpaši pēc kontakta
ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, klepojot un šķaudot,
izmantot vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgāt
rokas.
Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas maskas, tās nepasargā no iespējamā inficēšanās riska. Masku lietošana var palīdzēt mazināt vīrusa izplatīšanu tiem cilvēkiem, kuri jau ir slimi – klepo, šķauda utml. –, un kuriem jāpārvietojas sabiedriskās vietās.