Ziedputekšņu alerģiju ABC. To ignorēt nedrīkst!

Tā kā šai slimībai – alerģiskajam rinītam, ko var izraisīt arī dažādu augu ziedputekšņi, ir tendence skart arvien vairāk pacientu, vecākiem ir īpaši svarīgi zināt gan slimības izpausmes gan to, kā to ārstēt. Pie tam jāņem vērā, ka dažādu augu ziedēšanas laiks var būt no pat februāra līdz septembrim – tātad tā var nebūt tikai aktuāla problēma pavasarī.

Alerģija pret ziedputekšņiem visbiežāk izpaužas kā alerģiskais rinīts jeb deguna dobuma gļotādas iekaisums

Parastas vai alerģiskās iesnas?

Alerģija pret ziedputekšņiem visbiežāk izpaužas kā alerģiskais rinīts jeb deguna dobuma gļotādas iekaisums. Tā ir visbiežāk sastopamā hroniskā slimība pasaulē un skar 10-40% populācijas. Tipiskākie alerģiskā rinīta simptomi ir deguna nieze, tecēšana, šķaudīšana un deguna aizlikums. Bieži pievienojas arī acu simptomi – acu nieze, asarošana un apsārtums – to dēvē par alerģisko rinokonjunktivītu. Šo reakciju pret ziedputekšņiem – gan izpausmes deguna dobumā, gan acīs – var nosaukt vienā vārdā – polinoze. Smagākos gadījumos slimībai var būt astmas uzliesmojums.
 

Kas vainīgs?

Cilvēkiem, kas līdz šim nav sekojuši līdzi augu ziedēšanas kalendāram, varētu būt grūti pamanīt, kas varētu būt pie vainas alerģiskajām izpausmēm. Dr. D. Gaidule-Logina stāsta, ka alerģija var būt pret visai plašu augu klāstu putekšņiem – koku, graudzāļu un nezāļu ziedputekšņiem. Tiem ir atšķirīgi ziedēšanas laiki, tādēļ arī simptomi izpaudīsies dažādos laikos. Koku ziedēšanas laiks Latvijā ir no februāra beigām līdz jūnija vidum, un galvenais koku alergēns ir bērza ziedputekšņi. Graudzāļu ziedēšana laiks ir no jūnija līdz jūlija vidum. Galvenais graudzāļu alergēns ir timotiņa ziedputekšņi. Savukārt nezāles zied no jūlija beigām līdz septembra sākumam un to galvenais alergēns ir vērmele un vībotne.

Ja pacientam ir tikai alerģija pret konkrēto augu, tad alerģijas izpausmes būs tikai šī auga ziedēšanas laikā

Jāņem vērā – ja pacientam ir tikai alerģija pret konkrēto augu, tad alerģijas izpausmes būs tikai šī auga ziedēšanas laikā. Ja alerģija būs uz vairākiem ziedputekšņiem, simptomi parādīsies ilgākā laika posmā – laikā, kad zied visi augi, uz kuru putekšņiem ir alerģija.

Visbiežāk – skolas vecuma bērniem

Alerģija var sākties jebkurā vecumā, tomēr novērots, ka alerģiskais rinīts vai alerģiskā astma parasti sākas nedaudz vēlāk, skolas vecumā, bet var sākties arī bērnudārza vecumā. 80% alerģiskā rinīta pacientu simptomi attīstās līdz 20 gadu vecumam. Tomēr jāņem vērā, ka jebkura veida alerģija var sākties jebkurā vecumā, arī alerģija pret ziedputekšņiem var sākties tikai pusaudža un pieaugušā vecumā. 

Jāņem vērā – ja cilvēkam ir alerģija pret noteiktiem ziedputekšņiem, tad tā izpaužas katru reizi, saskaroties ar konkrēto ziedputeksni tā ziedēšanas laikā. Simptomu smagums katru gadu var atšķirties, jo to ietekmēs arī ziedputekšņu koncentrācija gaisā.
 

Vai to var ārstēt?

Eksperte stāsta, ka ziedputekšņu alerģijas izraisītu simptomu ārstēšanai ir trīs terapijas stūrakmeņi:

• Izvairīšanās no alergēna – tas samazinās organisma reakciju un atvieglos pacienta ikdienu.
• Medikamentozā terapija, kas pamatā sastāv no antihistamīniem jeb pretalerģijas medikamentiem (tie var būt iekšķīgi lietojami un lokāli degunā lietojami) un degunā pūšamajiem kortikosteroīdiem – tie palīdzēs mazināt un novērst alerģijas radīto simptomu izpausmes, ja tas nav devis vēlamo rezultātu, tad iespējama alergēnu imūnterapija – ārstēšanas metode, kuras mērķis ir mazināt cilvēka jutīgumu pret attiecīgo alergēnu. Imūnterapijas ilgums parasti ir 3-5 gadi.
• Izvērtējot pacienta stāvokli, pareizo un piemērotāko terapiju izvēlēsies alergologs.

Ja alerģiskā rinīta simptomi netiek ārstēti, tas ietekmē dzīves kvalitāti. Pacients jūtas aizkaitināts, hroniski ir noguris un neizgulējies

Varbūt likties mierā?

Nereti vecākiem var šķist, ka alerģiskās iesnas ir nieks un tam nav jāpievērš pārāk liela uzmanība – uznāk, un pāriet. Tomēr kā jau iepriekš minēts, dažādu alergēnu ziedputekšņu veidā izplatība notiek ilgu laika posmu un, ja cilvēks ir ļoti jutīgs, tas apgrūtina ikdienu.

Ja alerģiskā rinīta simptomi netiek ārstēti, tas ietekmē dzīves kvalitāti. Pacients jūtas aizkaitināts, hroniski ir noguris un neizgulējies. Tiek negatīvi ietekmētas sekmes skolā, darbaspējas un kognitīvā funkcija. Kā arī, ja netiek ārstēti augšējie elpceļi (deguna gļotāda), tas ietekmē arī dziļos elpceļus (bronhus). Neārstētai ziedputekšņu alerģijai pastāv astmas attīstības risks, jo augšējos un dziļos elpceļus vieno līdzīga struktūra. Savukārt, ja astmu neārstē, var būt biežāki slimības uzliesmojumi ar smagāku, ilgstošāku gaitu. Ar laiku var veidoties elpceļu deformācija jeb neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos. Pasliktinās plaušu funkcija un ir ierobežotas sportiskās un fiziskās aktivitātes. Tāpēc, protams, arī ziedputekšņu alerģijas ir jāārstē.

Pacienta stāvokli ir iespējams atvieglot

Lai pacientam liktu justies labāk, svarīgi ir izvairīšanās no alergēna. Ievērojot dažus vienkāršus principus, iespējams pašsajūtu ievērojami uzlabot:

• Alerģisko augu ziedēšanas laikā vēlams turēt logus aizvērtus, lai pēc iespējas mazinātu ziedputekšņu nokļūšanu istabā,
• Ziedēšanas sezonā nevajadzētu veļu žāvēt ārā,
• Sausā un vējainā laikā parasti ziedputekšņu koncentrācija ir augstāka, tādēļ tajā laikā vēlams uzturēties telpās,
• Ejot ārā var palīdzēt, ja tiek uzlikta cepure un saulesbrilles,
• Atgriežoties mājās jānomaina apģērbs un ārā vilkto apģērbu nedrīkst ienest guļamistabā,
• Pirms iešanas gulēt vēlams nomazgāties un mazgāt arī matus, jo tas pasargā no ziedputekšņu nonākšanas gultā un turpmākās saskares ar tiem,
• Pētījumos minēta arī deguna skalošana ar izotonisko sālsūdeni, jo tādā veidā tiek samazināta alergēna koncentrācija uz gļotādām.