Fotodermatīts jeb alerģija pret sauli – kas tā tāda?

Dermatologs Raimonds Karls skaidro, ka saules alerģija var būt divu veidu – cilvēka organismā un ādā notiek izmaiņas, kas saistītas ar ultravioletajiem (UV) stariem. Normāli ir, ja, tiem nokļūstot uz ādas, veidojas iedegums. Alerģiskas reakcijas gadījumā UV stari ādā atbrīvo īpašas bioloģiskas vielas, piemēram, histamīnu un prostaglandīnu. Rezultātā veidojas asinsvadu paplašinājums, tūska, kas ir tipiska alerģiska reakcija. Tas gan nenozīmē, ka āda neiedeg. Iedegums veidojas, bet priecāties par to traucē nepatīkamā nieze. Ādas kairinājums var būt saistīts arī ar ķīmisko vielu, medikamentu, kā arī ar seleriju sulas lietošanu – tie palielina ādas jutību pret UV stariem. Kamēr āda nenonāk saskarē ar saules stariem, reakcijas nav, bet, tiklīdz uzspīd saulīte, āda kļūst jutīga.

Pavasarī – bīstamāka

Paaugstināta jutība pret sauli var būt jebkurā gadalaikā, bet tieši pavasarī un vasaras sākumā saule ir kodīgāka, bet āda – mazāk aizsargāta, jo nav vēl izveidojusies dabiskā aizsargbarjera – iedegums. Ziemā biežāk lietojam arī medikamentus, kuri var izraisīt paaugstinātu jutību. Zāļu lietošanas instrukcijā tam ir jābūt norādītam. Kairināt ādu var arī lokāli lietojamas ziedes, piemēram, pret muguras sāpēm. Tādā gadījumā labāk tās nelietot, ja zināt, ka nevarēsiet izvairīties no saules stariem.
 

Pirms dodaties saulē

Ja jau vainīga ir saule, tad pareizākais ir izvairīties no tiešiem saules stariem, izvēloties vieglu, dabīga materiāla apģērbu, kas aiztur UV starus, un noteikti lietot saules blokatorus – krēmus ar SPF 30–60 aizsardzību (šie cipari ir norādīti uz krēma tūbiņas). Ir arī produkti, kas paredzēti tieši saules alerģijas novēršanai. Diemžēl fotoalerģiskā reakcija veidojas arī pret saules aizsargkrēmiem.

Ja alerģija rodas no UV kombinācijas ar medikamentiem, konsultējieties ar ģimenes ārstu. Iespējams, ka šos medikamentus var nomainīt pret citas grupas medikamentiem ar līdzīgu iedarbību.

Kaut arī saules alerģija parasti neizraisa smagas veselības problēmas, tomēr dermatologs iesaka konsultēties ar alergologu, imunologu vai ģimenes ārstu.

Saules alerģija nav saistīta ar UVB starojumu, ko parasti vaino ādas vēža izraisīšanā. Nosliece uz alerģisku reakciju, ko izraisa saules stari, arī nenorāda uz paaugstinātu risku saslimt ar ādas vēzi.

Arī solārijs šajā situācijā ne vienmēr ir risinājums, jo ādai var būt paaugstināta jutība tieši pret tiem UV stariem, kas ir solārijā, bet tikpat labi var arī nebūt. Te nu jāsaka – nepārbaudīsi, neuzzināsi.

Kā sevi pasargāt?

Atgādinājumi, ka saule jau sen vairs nav tikai draugs, preses slejās tiek skandināti no gada gadā. Līdz brīdim, kamēr ar ādas vēzi nesaslimst kāds tuvinieks, cilvēka dabā ir laist gar ausīm ārstu vērtīgos padomus. Tomēr saslimstība ar ādas audzējiem vēršas plašumā tāpēc, ka cilvēki nemitīgi cepinās saules staros it kā skaistuma vārdā.

Vēlreiz par to, kas jāņem vērā:

• izvairieties uzturēties saulē no pulksten 11 līdz 16, kad saules gaisma ir visintensīvākā;
• ja esat pa ziemu lietojuši antidepresantus, asinsspiedienu regulējošus līdzekļus, perorālos kontraceptīvos līdzekļus u.c. zāles, noteikti jāizlasa zāļu instrukcija, jo uz daudziem no tiem ir rakstīts, ka var būt paaugstināta jutība pret sauli;
• pirms dodaties saulē, jānoņem dekoratīvā kosmētika, ieskaitot smaržas un dezodorantus;
• ja pa ziemu uz ādas ir parādījušies jaunveidojumi – jaunas dzimumzīmes, pigmentācijas plankumi, neskaidri ādas veidojumi, iekaisumi, vēlams apmeklēt dermatologu. Jaunveidojumi var izrādīties audzēji, kurus saulei vispār nedrīkst rādīt;
• jānopērk saules aizsarglīdzeklis. Īpaši uzmanīgam jābūt, izejot pavasara saulē pirmo reizi, jo tad āda ir vismazāk aizsargāta pret UV stariem. Pamazām pierodot pie saules, ādā sāk izstrādāties melanīns – aizsarglīdzekli pret saules stariem – un rodas iedegums. Vidēji statistiskais laiks, ko Latvijas iedzīvotājs var pavadīt saulē, ja viņš iepriekš nav sauļojies, ir 30–50 minūtes. Saulē vajadzētu kustēties, nevis nekustīgi gulēt. Ūdens virsma pastiprina UV staru iedarbību, tāpēc tiem, kas ir aktīvi ūdenssporta piekritēji, jāizvēlas spēcīgāki ūdensnoturīgi aizsarglīdzekļi;
• saulē nebūtu jādodas iedzērušam, jo alkohols darbojas kā anestezējošs līdzeklis, tāpēc pirmās apdeguma pazīmes var nepamanīt;
• jūtot pirmās apdeguma pazīmes, sauļošanās jāpārtrauc, jo saules iedarbība noteikti vēl turpināsies kādu laiku pēc sauļošanās beigām. Tautā iecienītos līdzekļus, piemēram, eļļu un treknu krējumu, uz apdegušas ādas gan klāt nevajadzētu, jo tad veidojas termosa efekts – āda zem eļļas kārtas nevis atdziest, bet turpina karst. Kritiskā situācijā var līdzēt kefīrs;
• bērniem labāk izvēlēties speciālus līdzekļus, jo tie ir mazāk kairinoši;
• jābūt galvassegai, jo UV stari bojā arī matus;
• peldoties jūrā, pēc peldes vēlams sāli noskalot.

Der zināt!

• Atcerieties, ka parastais stikls laiž cauri UVA starojumu.
• Lietojiet A, C un E vitamīnu, kas ir antioksidanti (cīnās pret kaitīgām molekulām un paātrina šūnu atjaunošanos). Iekaisuma mazināšanai derēs beta karotīns un selēns.
• Saules alerģija nav vienīgā kaite, kas saistīta ar saules gaismas iedarbību. Saules iedarbība izraisa arī fotosensitīvo ekzēmu. Tās simptomi ir līdzīgi saules alerģijai, taču tā var skart arī tos ādas apvidus, kas nav bijuši pakļauti tiešai saules gaismai. Smagākos gadījumos to var izraisīt arī atrašanās mākslīgā apgaismojumā.