Sausās acs sindroms. Vai tas ir nopietni?

Un parasti tas nozīmē vienu - nepietiekamu acs mitrināšanu jeb sauso aci. Visbiežāk to diagnosticē cilvēkiem, kuri daudz strādā ar datoru un apdzīvo t.s. modernos birojus ar gaisa kondicionētājiem, kā arī kontaktlēcu valkātājiem. Sausā acs parasti problēmas sāk sagādāt pēc četrdesmit, taču nav retums arī daudz jaunāku cilvēku vidū. Acs sausumu veicina arī hormonālās izmaiņas, tāpēc sindroms sievietēm ir novērots biežāk nekā vīriešiem. 

Medicīniski –  radzeni (acs virsējo kārtu) klāj asaru plēvīte, kurai pēc samirkšķināšanas aci vajadzētu samitrināt vismaz uz 10 sekundēm, taču liela redzes slodze, reta mirkšķināšana, sauss, kondicionēts gaiss un dažādi medikamenti to būtiski kavē. Acs virskārta vairs nav pietiekami mitra un slidīga tāpēc mirkšķināšana sāk sagādāt diskomfortu. Sausā acs ir “kompjūteristu” profesionālā kaite – skatoties datora ekrānā, īpaši, ja šī nodarbe prasa ilgstošu un nopietnu koncentrēšanos, tiek mirkšķināts divas reizes mazāk, turklāt acs virsma ir atvērta plašāk nekā, piemēram, lasot grāmatu. Ne vienmēr ir iespēja strādāt ar datoru, kam ir kvalitatīvs, redzi saudzējošs ekrāna pārklājums, turklāt visbiežāk komplektam vēl jāpievieno telpas, kuras nevar dabiski vēdināt, sauss gaiss, nepareizi novietoti gaismas ķermeņi.

Ik pēc 30 līdz 40 minūšu skatīšanās datorā pacel acis, paraugies tālumā un izskaiti līdz desmit. Ideāli, ja skatīšanās tālumā būtu iespējama pa logu, nevis atduroties pretējā sienā.

Par vides ietekmi uz acs sausumu un tās radīto diskomfortu liecina fakts, ka atliek uz pāris nedēļām doties atvaļinājumā svaigā gaisā bez datora lietošanas un automašīnas klimatkontroles iespējām, lai sūdzības būtiski mazinātos vai pat pazustu pavisam. Diemžēl lielākai daļai cilvēku jāsamierinās ar apstākļiem darbavietā, kā arī ar simbiozi ar datoru, jo to nosaka izvēlētā profesija. Tātad atliek iemācīties, kā mazināt diskomfortu, ko rada acs sausums.

* Novieto datora ekrānu tā, lai tajā nāktos raudzīties no augšas uz leju. Tas acij liek būt puspievērtai, tātad tā ilgāk būs mitra.

* Uzmanies no sausa un/vai piesārņota gaisa telpā, kurā tev jāstrādā visu dienu. Novieto tajā gaisa mitrinātāju.

* Raugies, lai tava datora ekrāns nebūtu putekļains. Novieto to tā, lai mazinātu gaismas atspulgus.

* Ik pēc 30 līdz 40 minūšu skatīšanās datorā pacel acis, paraugies tālumā un izskaiti līdz desmit. Ideāli, ja skatīšanās tālumā būtu iespējama pa logu, nevis atduroties pretējā sienā. Bet, ja birojā nav logu, no savas darba vietas iespējami tālākajā punktā novieto ko tādu, ar ko iepriecināt skatu. Taču nepietiek tikai ar īsu atpūtu – ik pēc divām stundām acīm jāļauj atpūsties ilgāk; ideāli, ja vari doties mazā pastaigā svaigā gaisā.

* No rīta izskalo acis ar aukstu ūdeni.

* Ja esi nolēmis lietot vitamīnus, izvēlies tādu kompleksu, kas paredzēts sausās ādas problēmu risināšanai.

* Lieto mākslīgās asaras – aptiekās šie dažādās konsistences medikamenti ir nopērkami bez receptēm.

Kuras mākslīgās asaras izvēlēties?

Mākslīgajām asarām ir atšķirīga konsistence – tās var būt dažādas viskozitātes šķidrums, gēls vai pat ziede. Izvēloties jāņem vērā, jo biezāks ir acu piliens, jo ilgāk turas acī un jo ilgāk iesūcas. Labs salikums: dienā lietot pilienus, uz nakti – gēlu vai ziedi. Svarīgi ir arī zināt mākslīgo asaru sastāvu – izvēloties acu pilienus, noskaidro, vai tajos ir konservanti un kādi tie ir. Viskvalitatīvākās un arī visdārgākās ir mākslīgās asaras bez konservantiem. Tam seko mākslīgās asaras ar dabīgajiem konservantiem. Visplašāk lietotās ir mākslīgās asaras ar t.s. BAK (benzaklonija hlorīda konservantiem), kas ir arī vislētākās.

Oftalmologi gan neiesaka tās lietot biežāk par 4 reizēm dienā – var toksiski ietekmēt radzenes virsmu.

Mākslīgās asaras, kas satur konservantus, nav piemērotas pacientiem, kuriem tās jālieto ilgstoši, kā arī tiem, kas lieto kontaktlēcas. Tāpat speciālisti neiesaka ilgstoši lietot pilienus, kas paredzēti acs asinsvadu sašaurināšanai, proti, sarkano acu problēmas risināšanai. Tādus var lietot, piemēram, pēc baseina, taču ne katru dienu un tie neārstē sausās acs sindromu.

Avots: žurnāls "100 labi padomi", 2011., Nr. 6.