6 ieteikumi insulta profilaksei jeb Ka novērst insultu – uzklausām speciālistus

Par to visu sīkāk Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa un „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. 

Kādēļ rodas insults?

Insults ir pēkšņs galvas smadzeņu asinsrites traucējums, asinsizplūdumam vai trombam nosprostojot asinsvadu. Galvenais insulta iemesls ir ateroskleroze, kuras dēļ sašaurinās asinsvadi, mazinot asins pieplūdi galvas smadzenēm, un veicina asins receklīšu jeb trombu veidošanos, kas atraujas no asinsvada sieniņas un nosprosto dziļākos asinsvada zarus. Ateroskleroze ir viena no biežākajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kuras gaitā uz asinsvadu sieniņām izgulsnējas taukiem līdzīga viela, kas sastāv galvenokārt no holesterīna. Holesterīns ir nepieciešams audu atjaunošanās procesā – no tā tiek veidoti hormoni, kas ir svarīgi šūnu apvalka veidošanā. Taču ar gadiem audu nomaiņa noris lēnāk, samazinās arī hormonu sintēze un holesterīns vairs netiek patērēts tādā daudzumā, kā agrāk, tādēļ paliek pāri.
 

Paaugstināts asinsspiediens palielina insulta risku, jo tā ietekmē var atrauties trombs vai plīst asinsvads. Mainīgais asinsspiediens rada mikroplaisas asinsvadu iekšējā sieniņā

Bīstams ir arī paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, kad palielinās asins plūsmas spiediens uz artēriju sienām un galvas smadzenēs. Paaugstināts asinsspiediens palielina insulta risku, jo tā ietekmē var atrauties trombs vai plīst asinsvads. Mainīgais asinsspiediens rada mikroplaisas asinsvadu iekšējā sieniņā, kuras organisms pats cenšas sadziedēt, pielipinot trombocītu. Lai šo vietu nostiprinātu, pievienojas aizvien jauni trombocīti un lipīdi. Bieži vien nedaudz paaugstināts asinsspiediens nerada sūdzības, tādēļ ir svarīgi to regulāri pārbaudīt, jo ilgtermiņā tas paātrina asinsvadu novecošanu, veicinot aterosklerozes attīstību, stāsta VCA neiroloģe Dace Bērziņa.  

Par insultu var liecināt pēkšņums šādās jomās:

• pēkšņs nejutīgums, vājums vai nespēks sejā, rokā vai kājā, jo īpaši, ja tas ir vienā ķermeņa pusē; apjukums, grūtības runāt vai saprast teikto;
• problēmas ar redzi vienā vai abās acīs;
• grūtības staigāt,
• reibonis, līdzsvara un koordinācijas zudums (traucējumi);
• stipras galvassāpes bez zināma iemesla.

Tomēr dažreiz insultu ir grūti noteikt, jo īpaši, ja pazīmes nav izteiktas. Lai atvieglotu atpazīšanu, ir izstrādātas vairākas metodes, ko ārsti var izmantot, gan iztaujājot pacientu pa telefonu, gan novērtējot klātienē. Viens no visbiežāk lietotajiem testiem ir sejas-rokas-runas tests jeb angliski FAST, kas adaptēts latviešu valodā kā Ā.T.R.I tests: Atsmaidīt, Turēt (noturēt paceltas abas rokas), Runāt. Pateikt īsu teikumu, Izsaukt neatliekamo palīdzību, jo laiks ir ļoti svarīgs. 

Viens no visbiežāk lietotajiem testiem ir sejas-rokas-runas tests jeb angliski FAST, kas adaptēts latviešu valodā kā Ā.T.R.I tests: Atsmaidīt, Turēt (noturēt paceltas abas rokas), Runāt. Pateikt īsu teikumu, Izsaukt neatliekamo palīdzību, jo laiks ir ļoti svarīgs. 

 

Farmaceits par insulta profilaksi 

Ikviens var veikt preventīvas darbības, ar kuru palīdzību iespējams novērst vai samazināt insulta risku. Noderīgi paturēt prātā, ka aptieka ir ikdienā viegli sasniedzama un farmaceits – pieejamākais veselības aprūpes speciālists, pie kura var vērsties gan pēc padoma un konsultācijas, gan arī, lai veiktu pamata ekspresdiagnostiku – regulāri izmērītu asinsspiedienu, pulsu, noteiktu holesterīna līmeni, glikozes līmeni asinīs. 
 

Farmaceits var ieteikt līdzekli, kas palīdzēs atmest smēķēšanu, jo tā ir nopietns drauds veselībai, turklāt piedāvās šo līdzekli izvelēties tablešu, plākstera, košļājamās gumijas vai aerosola formā, stāsta  „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.

Insulta risks noteikti mazinās, ja asinsvadi, jo sevišķi galvas asinsvadi, ir elastīgi, brīvi no holesterīna plāksnītēm, un, ja organismā ir laba asinsrite, tāpēc profilaktiski un neliela insulta riska gadījumā ieteicams lietot preparātus, kas satur sarkano rīsu auga ekstraktu. Tas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni un normalizē to, ja līmenis ir nedaudz paaugstināts. 

Asinsvadiem būt elastīgiem un veseliem palīdz arī omega-3 taukskābes jeb zivju eļļa, lietota regulāri un pareizās devās. 

Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu miegu un mazināt ikdienas stresu, tāpēc ieteicams lietot preparātus, kas satur vilkābeles ekstraktu, māteres ekstraktu, magniju, lecitīnu, B grupas vitamīnus, melatonīnu. Preparātu piedāvājums aptiekās ir plašs un farmaceits noteikti var palīdzēs izvēlēties piemērotāko, ka arī atgādinās par to, ka insulta risku var mazināt un novērst tikai regulāri pārbaudot un uzturot savu veselību. 

Atcerieties! Ja ir aizdomas, ka tuvinieku ir skāris insults, svarīgi rīkoties ātri.

Insulta riska faktori, kurus nevar ietekmēt: vecums, dzimums (vīriešiem insulta risks ir lielāks nekā sievietēm), ģenētiska nosliece (ja ģimenē kāds jau pārcietis insultu).
 

Insulta riska faktori, kurus var ietekmēt: augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs, sirds un asinsvadu slimības (sevišķi – neritmiska sirdsdarbība), smēķēšana, mazkustība, liekais svars.

6 ieteikumi insulta profilaksei 

1. Zini savus asinsspiediena un holesterīna līmeņa rādītājus. Kopējā holesterīna normas robeža ir 5,0 mmol/l, zema blīvuma (ZBH) – 3 mmol/l, bet triglicerīdu – 1,7 mmol/l. Asinsvadu veselību īpaši nelabvēlīgi ietekmē zema blīvuma jeb sliktais holesterīns. Savukārt par optimālu arteriālo asinsspiediena rādītāju jebkurā vecumā uzskata 120/80, bet par paaugstinātu – virs 140/90 mmHg
2. Uzlabo ēšanas paradumus. Ikdienā lietojot mazāk dzīvnieku izcelsmes, bet vairāk šķiedrvielām bagātos augu valsts produktu – pākšaugus, graudaugus, augļus un dārzeņus, iespējams samazināt holesterīna uzsūkšanos un kavēt tā sintēzi aknās.
3. Samazini sāls patēriņu un seko savam svaram. Sāli vajadzētu aizstāt ar svaigiem vai kaltētiem garšaugiem un garšvielām, savukārt veikalā izvēlēties produktus ar minimālu sāls daudzumu vai bez tā. Samazinot sāls patēriņu, rūpēsies gan par aterosklerozes, gan hipertensijas profilaksi.
4. Kusties, ej āra, relaksējies. Insulta risks mazinās, pieaugot aktivitāšu apjomam, taču profilaksei vērtīgas ir arī vieglas un vidējas intensitātes vismaz 30 minūšu ilgas aktīvas nodarbes trīs četras reizes nedēļā.
5. Atmet smēķēšanu, atsakies no alkohola. Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā risks piedzīvot insultu ievērojami samazinās.
6. Apmeklē ārstu, ārstē slimības. Lai novērstu insulta riskus, ieteicams regulāri apmeklēt ārstu, veikt nepieciešamos izmeklējumus, ārstēt slimības, kas var to provocēt.