Mazs, bet bīstams. Kā mazināt trombu veidošanās riskus?

Tas visbiežāk veidojas gados vecākiem cilvēkiem, tomēr pastāv vairāki riska faktori, kas veicina trombu veidošanos jebkurā vecumā. "Apotheka" sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un “Veselības centra 4” kardioloģe Anna Labuce skaidro, kā rodas trombi un kā rīkoties, lai izvairītos no trombu veidošanās riska.

Trombs ir asins receklis, kas veidojas, salīpot kopā trombocītiem un citām asins šūnām. Ja bijusi trauma un plīsis asinsvadiņš, trombocīti salīp viens ar otru, veidojot trombu un aizsprostojot bojājuma vietu, lai apstādinātu asiņošanu.

“Nosacīti viss ir kārtībā, kamēr trombs stāv uz vietas, kaut gan arī lokāla tromboze rada asins atteces traucējumus. Nopietnākas problēmas rodas brīdī, kad trombs atraujas, aizceļo prom un izveido nosprostojumu, piemēram, plaušu vai smadzeņu asinsvados. Šādos gadījumos sekas var būt letālas,” stāsta Krastiņa.

“Trombi var veidoties jebkurā vecumā, ja tiek veikta operācija vai noticis negadījums, kā rezultātā ir lūzumi vai citi nopietni savainojumi. Dažādu faktoru ietekmē risks palielinās līdz ar vecumu, tomēr profilakse var būtiski mazināt nosprostojumu rašanās riskus.”

Ņemot vērā potenciālo trombu iespējamo komplikāciju bīstamību (miokarda infarkta, insulta, plaušu artērijas trombembolijas), aizdomas par trombu veidošanos nedrīkst ignorēt.

“Ja radušās aizdomas par trombu, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības,” uzsver Labuce. “Simptomi atkarīgi no vietas, kur radies nosprostojums – pastāv venozās un arteriālās trombozes. Piemēram, kāju dziļo vēnu trombozes gadījumā kāja piepampst pakāpeniski, tūska būs novērojama tikai tajā kājā, kurā ir izveidojusies tromboze. Arteriālās trombozes laikā raksturīgas pēkšņas sāpes, āda kļūst vēsa un bāla.”
 

Kādi ir trombu radītie simptomi?

• Vienas kājas piepampšana, asimetriska tūska, apsārtums vai sāpes kājā, zilgani pēdas pirksti var liecināt, ka radusies kāju vēnu tromboze.
• Pēkšņs elpas trūkums, samaņas zudums, sirdsklauves vai sāpes krūtīs var būt indikācija, ka trombi izkustējušies no kājām un tikuši līdz plaušu artērijām, radot plaušu artēriju trombemboliju, kas var apdraudēt dzīvību.
• Sāpes aiz krūškaula ar izstarojumu uz kreiso plecu, roku, žokli vai kaklu var liecināt par akūtu miokarda infarktu, kura pamatā ir sirds vainagartēriju nosprostošanās.
• Pēkšņa sejas un ķermeņa asimetrija (paralizēta viena puse) var liecināt, ka trombs nonācis galvas smadzeņu artērijās.
   

Trombu veidošanās riska faktori var summēties

Augsta riska faktori: iekšēji un ārēji lūzumi, smagas operācijas, tostarp gūžu vai ceļu operācijas, ķeizargrieziena operācija, mugurkaula traumas, sirds un asinsvadu slimības, piemēram, sirds mazspēja, mirdzaritmija, miokarda infarkts. Augsts risks ir arī gulošiem pacientiem, kuriem ir ierobežotas kustības.

Vidēja riska faktori: audzēji, varikozu vēnu saslimšanas, ķirurģiskas manipulācijas, infekcijas, pneimonijas, urīnceļu infekcijas, hormonālā kontracepcija un hormonu aizstājterapija ap menopauzes vecumu, neveselīgi ieradumi: smēķēšana un alkohola lietošana.

Zema riska faktori: cukura diabēts, liekais svars un aptaukošanās, ilgstoši sēdošs darbs un sēdēšana ceļojot. Zema riska faktors ir arī grūtniecība – tuvojoties dzemdībām, ķermenis ražo vairāk trombocītu, lai sieviete dzemdībās nenoasiņotu, taču, ja grūtniecei ir paplašinātas vēnas, trombu veidošanās risks ir daudz augstāks.

Ja summējas vairāki zema riska faktori, tie kopā var radīt augstu trombu veidošanās risku.

Piemēram, ja sieviete ar lieko svaru lieto hormonālās kontracepcijas tabletes, smēķē un strādā ilgas darba stundas sēdus, tad trombozes risks ievērojami palielinās.

Pandēmijas laikā mazāk izplatīta, taču bīstama situācija ir ilgstoši pārlidojumi, kuru laikā tiek lietots alkohols.
 

Ko darīt, lai mazinātu riskus?

• Ievērot aktīvu dzīvesveidu. Staigājot un kustoties, tiek vairāk nodarbināti kāju muskuļi, kas strādājot masē vēnas, tādējādi veidojot labāku asins atplūdi no tām.
• Atmest smēķēšanu, kā arī samazināt alkohola patēriņu. Alkohols dehidratē organismu, tas nozīmē – jo biezākas asinis, jo lielāks risks, ka izveidosies trombi.
• Dzert daudz ūdens (1.5–2 litrus dienā). Ūdens patēriņš it sevišķi svarīgs ir vasarā, kad cilvēks nejūtot zaudē vairāk šķidruma. Ūdens palielina asins tilpumu un uzlabo asins cirkulāciju.
• Izvairīties no ilgstošas sēdēšanas. Strādājot birojā, vēlams regulāri piecelties un izkustēties. Ja paredzēti ilgi pārbraucieni, ik pēc 2–4 stundām ieteicams izkāpt un izlocīt kājas.
• Ārstēt sirds-asinsvadu slimības, nieru problēmas, cukura diabētu un citas hroniskas saslimšanas ārsta uzraudzībā. Nevienu no hroniskām slimībām nevar atstāt pašplūsmā.
• Grūtniecēm un cilvēkiem ar noslieci uz trombu veidošanos ieteicams valkāt vēnu kompresijas zeķes. Pieejamas terapeitiskās (stingrākas) un profilaktiskās (vaļīgākas) zeķes.
• Ja gadījušās traumas, tad ārsti nozīmē atsevišķas zāles un iesaka lietot asins šķidrinātājus, kas pasargā no trombiem.
   

“Salīdzinoši bieži novēroju trombu radītas komplikācijas, tamdēļ aicinu neatstāt novārtā hroniskas slimības un laikus vērsties pie ārsta, lai piemērotu atbilstošu terapiju,” saka kardioloģe.

Trombozes risku mazināšanai nekādā gadījumā nedrīkst pašrocīgi lietot medikamentus – zāļu izvēle jāatstāj ārsta kompetencē.