Atopiskais dermatīts – vai mūsdienu laikmeta slimība?

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar SIA "Swixx Biopharma". Papildu informāciju var skatīt arī Mustela Latvija Facebook.com un Instagram.com kontos. 

Kas ir atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts (reizēm dēvēts arī par atopisko ekzēmu vai neirodermatītu) ir iekaisīga, hroniski recidivējoša slimība, kam raksturīga izteikti sausa, iekaisusi un niezoša āda. Saslimšana biežāk novērojama ģimenēs, kur sastop arī citas atopiskās slimības – bronhiālo astmu, alerģisko rinokonjunktivītu –, taču ne vienmēr jābūt šādām slimībām, lai cilvēkam attīstītos atopiskais dermatīts.

No kā tas rodas? Faktori, kas veicina atopiskā dermatīta attīstību: 

• ģenētiskie faktori – tiem ir ļoti liela nozīme slimības attīstībā;
• ārējās vides faktori – tieši pēdējo desmitgažu laikā ir novērojama šīs slimības izplatīšanās, ko var saistīt tieši ar ārējās vides ietekmi;
• cilvēka imūnsistēmas īpatnības;
• tas, cik daudz ir izmainīta ādas barjerfunkcija.

To, vai lielāku lomu slimības attīstībā spēlē ģenētika vai ārējās vides faktori, nekad precīzi nevar noteikt, atzīst speciāliste. “Atopiskais dermatīts ir multifaktoriāla slimība, un parasti tai par pamatu nav tikai viens iemesls. Slimība attīstās dažādu faktoru mijiedarbības rezultātā, taču liela nozīme slimības gaitā un attīstībā ir ādas un tieši tās barjerfunkcijas izmaiņām,” teic D. Gaidule-Logina.

Lasi vairāk: Faktori un situācijas, kas var izsaukt snaudošu atopisko dermatītu

Vai tā ir mūsdienu slimība?

Speciāliste atzīst, ka šāda slimība eksistē jau vairākus gadu desmitus un nav tā, ka tā ir tikai pēdējo gadu slimība. “Protams, pieaug to cilvēku skaits, kas slimo gan ar alerģiskām slimībām, gan ar atopisko dermatītu, kā arī par šo saslimšanu daudz vairāk tiek runāts, pateicoties veiktajiem pētījumiem. Saslimšanas pieaugums norāda uz to, ka eksogēnajiem jeb ārējās vides faktoriem arī ir liela nozīme,” stāsta ārste. 

Vai to izraisa arī alerģijas?

Pārtikas alerģija sastopama aptuveni vienai trešdaļai bērnu ar vidēji smagu / smagu atopisko dermatītu. Ja pacientam ir smagāks atopiskais dermatīts, traucētās ādas barjerfunkcijas un iekaisuma dēļ var veidoties sensibilizācija jeb paaugstinātā jutība un vēlāk attīstīties kāda no alerģijām – pārtikas vai inhalācijas alerģija. Tomēr saistība starp atopisko dermatītu un kādu no alerģijām ne vienmēr ir novērojama. 

Svarīga ir atopiskā dermatīta kontrole, lai pasargātu no alerģijas attīstības, nevis alerģiju testu veikšana, lai pasargātu no atopiskā dermatīta. Alergēnu sensibilizācija ir sekas, nevis iemesls atopiskajam dermatītam.
 

Atopiskais maršs

Ir gadījumi, kad tiek lietots jēdziens “atopiskais maršs”. To izmanto, lai skaidrotu atopisko slimību pāreju jeb “maršēšanu” no atopiskā dermatīta un pārtikas alerģijas zīdaiņa vecumā līdz alerģiskajam rinītam un astmai lielākā vecumā. Pie izmainītas ādas barjerfunkcijas caur ādu organisms sastopas ar ārējās vides alergēniem, un, notiekot sensibilizācijai, vēlāk var attīstīties citas alerģiskas slimības. Biežāk tas notiek gadījumos, kad ir smagāks atopiskais dermatīts, taču ne vienmēr tas tā notiek. Parādās arī pētījumi, kas šīs slimības pilnībā nošķir. Līdz ar to – ne visiem, kam ir atopiskais dermatīts, attīstīsies astma. 

Kāda ir imunitātes loma atopiskā dematīta attīstībā?

Lai arī imunitātei ir sava loma atopiskā dermatīta attīstībā, nevar apgalvot, ka – jo zemāka imunitāte, jo lielāks risks attīstīties atopiskajam dermatītam. “Šajā gadījumā imunitāte strādā virzienā, kad šūnas vairāk producē imūnglobulīnu E. Tas nenozīmē, ka imūnsistēma ir vāja vai ir imūndeficīts, tā vienkārši darbojas citādāk, ar lielāku noslieci uz atopisku saslimšanu,” skaidro speciāliste.

Vai tā ir slimība uz mūžu?

“Atopiskais dermatīts ir hroniska slimība. Tā sastopama 20 % bērnu un 2–8 % pieaugušo. Šai slimībai ir raksturīgi paasinājumi un uzlabojumi, tāpēc slimība neizpaužas visu laiku vienā intensitātē. Parasti novēro, ka slimība izteiktāka ir bērnībā un vēlāk tā aiziet remisijā,” stāsta speciāliste. Taču viņa iezīmē, ka var būt situācijas, kad slimības uzliesmojumi skar cilvēku lielākā vecumā. Bieži tas novērojams pusaudža gados, taču gadās, ka slimība pirmo reizi izpaužas tikai pieaugušā vecumā. 

Kā atšķirt sausu ādu no atopiskā dermatīta? Pirmās pazīmes, ka tas varētu būt atopiskais dermatīts: 

• izteikti sausi, niezoši elementi, kam raksturīga noteikta lokalizācija dažādos vecumos. Maziem bērniem tas ir sejas rajons, vaigi, roku un kāju atloku virsmas. Var būt skarts ķermenis. Bērnam augot lielākam, galvenā lokalizācija ir ceļu un elkoņu ielokos. Sasniedzot pusaudžu un pieaugušā vecumu, lokalizācija mainās – skartie rajoni ir seja, āda ap acīm, var būt skarts kakls, elkoņu un ceļu locītavas, pēdu un plaukstu virspuse;
• sausu ādu pavada nieze, apsārtums un iekaisums. Bērni niezes dēļ var būt nemierīgi, var būt traucēts miegs;
• uzlabojumi mijas ar paasinājumiem;
• atopiskajam dermatītam raksturīga hroniska un hroniski recidivējoša gaita.

Atopiskā dermatīta terapija un profilakse

1. Slimības ārstēšanas un profilakses pamatu pamats ir ādas mitrināšana un mīkstināšana. Turklāt ādas mitrināšana jāturpina arī tad, ja šķietami ādas stāvoklis ir uzlabojies. Mitrināšana nepieciešama vismaz divas reizes dienā, uz ādas uzklājot emolientus (mitrinošus losjonus un krēmus), mazinot ādas sausumu. Tieši emolienti nodrošina, ka āda atjauno savu aizsargslāni un spēj veikt barjerfunkciju, kas slimības gaitā ir traucēta.
2. Mazgāšanās vannā pieļaujama ne ilgāk par 5–10 minūtēm 27–30 ⁰C temperatūrā. Pēdējās divās minūtēs vannai var pievienot vannas eļļu, lai novērstu ādas dehidratāciju (jeb ūdens zudumu). Ziepju vietā jāizmanto neitrāli mazgāšanās līdzekļi (piemēram, dušas eļļa vai krēms) bez smaržvielām vai citām potenciāli sensibilizējošām un kairinošām vielām. Mazgājoties tikai ar ūdeni, tas arī sausina ādu. Uzreiz pēc vannas uz vēl mitras ādas uzklājams emolients.
3. Konsultācija pie ģimenes ārsta, kas atkarībā no pacienta stāvokļa izrakstīs atbilstošāko ārstēšanu.

Ko ārsts var izrakstīt dermatīta ārstēšanai?

• Pamata terapiju nodrošina dažādi mitrinoši krēmi, losjoni, taču arī tos vēlams izvēlēties pēc ārsta ieteikuma.
• Dermatīta paasinājuma (kad veidojas sarkana, niezoša un iekaisusi āda) ārstēšanai bieži tiek noteikta pretiekaisuma terapija jeb hormonālie krēmi vai ziedes. “Noteikti nevajag baidīties no tā, ka līdzekļu sastāvā ir hormoni. Ārsts, izvērtējot pacienta stāvokli, vecumu un iekaisuma lokalizāciju, izrakstīs piemērotāko, atbilstoša stipruma līdzekli. Ziede darbojas lokāli. Ja ārsts ir izrakstījis tādu līdzekli, to noteikti vajadzētu lietot, jo tas mazinās iekaisumu ādā. Ja iekaisums netiek ārstēts, ir izteikta nieze. Tas ne tikai pasliktina miega kvalitāti, bet, kasot ādu, var rasties vēl arī sekundāra infekcija. To var atpazīt, ja sakasītā āda sāk sulot un parādās dzeltenīga krevele. Tādā gadījumā var būt nepieciešama antibakteriālā terapija. Tāpat ļoti svarīgi ir lokālo terapiju lietot pareizi – ievērot to, cik biezā kārtā ziede jāuzklāj un cik dienas jālieto,” stāsta D. Gaidule-Logina.

Atceries!

Ļoti svarīgi ir pareizi lietot ārsta izrakstītos līdzekļus! Atkarībā no tā, cik smagi ir ādas bojājumi, kāda ir to lokalizācija un kāds ir pacienta vecums, ārsts izrakstīs atbilstošāko līdzekli un noteiks terapijas ilgumu.