Apkures sezona ir klāt – praktiski padomi, kā mazināt sausas ādas sajūtu

Siltums telpās, nenoliedzami, ievieš mājīgumu un komfortablu sajūtu, taču apkures sezona nenāk par labu sausai, jutīgai ādai. Kāpēc par ādas komfortu ir jādomā un kā mazināt sausas ādas sajūtu, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu alergoloģe Kristina Amosova.
Ādas mitrināšanai nav tikai kosmētisks efekts – āda ir vislielākais orgāns cilvēka organismā, kuram ir nepieciešama adekvāta aprūpe un kopšana, lai pasargātu to no slimībām.

FOTO: Shutterstock.com

Ādas mitrināšanai nav tikai kosmētisks efekts – āda ir vislielākais orgāns cilvēka organismā, kuram ir nepieciešama adekvāta aprūpe un kopšana, lai pasargātu to no slimībām.

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar SIA "Swixx Biopharma". Papildu informāciju var skatīt arī Mustela Latvija Facebook.com un Instagram.com kontos. 

 

Piedzimstot bērna āda ir daudz jutīgāka un trauslāka nekā pieauguša cilvēka āda. Ir vairāki faktori, kuri mazuļa ādu var sakairināt un izraisīt tajā nevēlamas izmaiņas, piemēram, ādas kontakts ar ķīmiskām vielām no veļas pulveriem, skalošanas līdzekļiem, kairinošas sastāvdaļas ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, telpu gaisa sausums, sintētiskas vai raupja materiāla drēbes. Viena no biežākajām problēmām, ar ko saskaras vecāki, ir bērna ādas sausums. 

 

Pazīmes, ka āda ir jāmitrina

Bērna āda prasa atbilstošu aprūpi jau no dzimšanas. Lai neveidotos ādas problēmas, ieteicams jau no pirmajām dzīves dienām rūpēties par mazuļa ādas adekvātu mitrināšanu. Ja ir redzams, ka āda kļūst sausāka, sakairināta (par to bieži vien liecina apsārtums), tad to nepieciešams papildus mitrināt. 

Pazīmes, kas liecina, ka ādai ir vajadzīga papildu mitrināšana, ir ādas sausums, lobīšanās, var būt arī apsārtums. Sausa āda arī niez. 

Mazie bērni, kuri vēl nemāk sevi pakasīt, var būt raudulīgāki vai nemierīgi. Lielākie bērni kasa ādu, uz ādas paliek sakasījumi, dažreiz arī kreveles. 

 

Kāpēc ādas mitrināšana nav tikai estētikas jautājums

Svarīgi saprast, ka sausas ādas gadījumā ādai pietrūkst vajadzīgo lipīdu, veidojas ādas barjerfunkcijas traucējumi. Līdz ar to ādā daudz vieglāk iekļūst netīrumi no apkārtējās vides, baktērijas un potenciālie alergēni, kuru dēļ var rasties bakteriālā ādas infekcija. Viena no galvenajām alerģijas attīstības teorijām arī vēsta, ka potenciālie alergēni, iekļūstot organismā caur ādu, izraisa nepareizu imūnatbildi, kas var izprovocēt alerģijas attīstību. Tieši tāpēc viens no alerģiju profilakses veidiem ir ādas barjerfunkcijas saglabāšana, rūpējoties par ādas veselumu un kopjot ādu, papildinot to ar nepieciešamajiem lipīdiem, ja tā to prasa. Latvijas tirgū šobrīd ir daudz kvalitatīvas kosmētiskas produkcijas, kas paredzēta adekvātai ādas mitrināšanai pat no pirmajām dzīves dienām. 



Ādas mitrināšanai nav tikai kosmētisks efekts – āda ir vislielākais orgāns cilvēka organismā, kuram ir nepieciešama adekvāta aprūpe un kopšana, lai pasargātu to no slimībām. 

Caur ādu organismā iekļūst nevajadzīgas vielas, netīrumi, potenciālie alergēni. Rezultātā cilvēkam var veidoties ādas infekcijas, dermatīti un attīstīties alerģijas.
 

Ja apkures sezona rada diskomfortu ādai

Ja ir konstatēts, ka gaisa mitrums telpās ir nepietiekams, var izmantot gaisa mitrinātājus. Ir novērots, ka zems gaisa mitruma līmenis telpās ietekmē ādas barjerfunkciju un padara to jutīgāku (1). 

 

  • Ja gaisa mitrums telpās ir pazemināts, vienkāršākais un lētākais veids, kā mitrināt gaisu, ir mitru dvieļu likšana uz radiatoriem, bieža telpu vēdināšana un mitrā uzkopšana.
  • Ja cilvēkam ir sausa āda, jāpievērš uzmanība pietiekamam šķidruma daudzumam, ko izdzer ikdienā.
  • Vannošana un duša arī samitrina ādu, bet, ja ādā ir nepietiekams lipīdu slānis, kas pasargā to no izžūšanas, tad ūdens procedūras var arī kaitēt. Sausa āda jāmazgā vēsā vai siltā ūdenī, nedrīkst mazgāties karstā ūdenī. Ūdens procedūru laikam nevajadzētu pārsniegt 10–15 minūtes.
  • Uzreiz pēc vannošanās vajadzētu nosusināt ādu ar dvieli. Uz ķermeņa jāuzklāj mitrinošs krēms, kas ādu papildinās ar vajadzīgajām sastāvdaļām un pasargās ar ūdeni samitrinātu ādu no izžūšanas.
  • Mitrināt ādu ir nepieciešams ne tikai pēc ūdens procedūrām, bet arī dienas laikā – regulāri, kad redzams, ka āda atkal kļūst sausa. Ar ādas mitrināšanu nevar pārcensties! Kosmētiskajos krēmos, kas atbilst bērnu vecumam un ir paredzēti sausai vai atopiskai ādai, nav sastāvdaļu, kas var kaitēt bērna ādai.

 

Atceries!

Šeit nebūs nekādas jaunas ziņas – tas pats, kas bija minēts iepriekš: svarīga ir adekvāta ādas mitrināšana un apkārtējās vides sakārtošana, lai āda justos labi. 

 

Kāpēc risks tieši ziemā?

Ziemas sezonā bieži vien āda ir sausāka nekā vasarā. To var izskaidrot ar vairākiem faktoriem, piemēram, sauss gaiss telpās apkures dēļ, vilnas apģērbs un citi raupji materiāli, kas mehāniski kairina ādu. Arī saules trūkums var provocēt sausas ādas sajūtu, jo saule mērenos daudzumos labvēlīgi ietekmē ādu – izstrādājas D vitamīns, kas atbild arī par ādas veselību. Ziemas periodā jāpiedomā par visiem šiem faktoriem un iespēju robežās laicīgi jārūpējas par ādas veselību. 
 

Atsauces:

1. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26449379/

Saistītie raksti