Niez acis, tek deguns, moka šķavas – stāsts par putekšņu alerģiju jeb polinozi

“Līdz ar pavasara atmodu un augu, vispirms jau koku – lazdu, bērzu, alkšņu – ziedēšanu, aptiekā aizvien biežāk iegriežas cilvēki, kuri jautā pēc līdzekļa alerģisku simptomu mazināšanai. Jā, tādi medikamenti ir pieejami, turklāt, arī bez receptes, tomēr iesaku – ja simptomi, piemēram, acu asarošana un graušana, tekošs deguns, nemitīgas šķavas, astmai līdzīgas lēkmes ir parādījušies pirmo reizi, vispirms konsultēties ar ārstu. Lai slimību pareizi ārstētu, ir nepieciešama diagnoze,” saka farmaceite Ieva Virza un piebilst, ka citādi ir tiem, kuri jau zina šo nepatīkamo simptomu cēloni un dodas uz aptieku, lai laikus veiktu profilaksi vai traucējošos simptomus mazinātu.

Kā polinoze rodas un kā to diagnosticē

Novērots, ka ar polinozi slimo galvenokārt jauni cilvēki. To var izskaidrot ar raksturīgo imūnās sistēmas aktivitāti, kas ar gadiem samazinās. Polinoze jeb ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība var saasināties kādā no siltajiem gadalaikiem – pavasarī, vasarā vai rudens sākumā. 
Pavasarī, atkarībā no laikapstākļiem un augu ziedēšanas, tā parasti sākas aprīlī un turpinās līdz maija beigām. Šajā laika posmā zied galvenokārt koki un krūmi. 
Tad seko vasara, kad alerģisku reakciju var izraisīt timotiņa, ceriņu, rožu un citu augu ziedēšana. 

Savukārt vasaras beigās, agrā rudenī alerģiskus simptomus var radīt, piemēram, ziedošas nezāles, arī asteres, vērmeles.

“Ja augu ziedputekšņi tiek ieelpoti un nonāk uz gļotādas, tie var izraisīt alerģisku reakciju. Cik spilgti tā izpaudīsies, atkarīgs no vairākiem faktoriem – iedzimtības, imūnsistēmas, kā arī ziedputekšņu koncentrācijas vidē,” skaidro farmaceite. Iedzimtības faktors ir jāņem vērā – ja, piemēram, alerģisks ir kāds no vecākiem, pastāv reāla iespēja, ka alerģiskas reakcijas var izpausties arī bērnam. Tā pat liela nozīme ir tam, kā funkcionē imūnsistēma – tā var reaģēt uz ziedputekšņiem, kas nonākuši organismā, uzskatot tos par ienaidniekiem un pastiprināti izdalot histamīnu. Tas tad arī izraisa alerģiskos simptomus – acu asarošanu un niezēšanu, šķaudīšanu, astmas lēkmes, dažkārt – nātreni, dažiem cilvēkiem mēdz paaugstināties arī ķermeņa temperatūra. 
Alerģiskas reakcijas var pastiprināt vide, darbs kaitīgos apstākļos, tās var parādīties pēc tam, kad pārslimota kāda smaga slimība, kas ietekmējusi imūnsistēmas darbību. 
“Lai noteiktu, kādu augu ziedputekšņi izraisa alerģiju, jādodas pie speciālista – alergologa, kas veic analīzes uz noteiktiem alergēniem,” saka Ieva Virza.

Alergēni atrasti. Ko tālāk? 

Parasti putekšņu izraisīti alerģiski simptomi cilvēkam izpaužas gadu no gada aptuveni vienā un tajā pašā laikā. To ir svarīgi apzināties un slimību ārstēt, jo neārstēta tā ar katru nākamo gadu var pastiprināties. Farmaceite norāda: “Tiem, kuri veikuši analīzes un zina alergēnus, 

speciālisti parasti iesaka uzsākt lietot zāles jau kādu laiku (piemēram, vienu mēnesi) pirms attiecīgā alergēna parādīšanās dabā. 

Ja parasti alerģiskie simptomi ir lokāli, piemēram, acu graušana, var lietot acu pilienus. Tāpat pretalerģijas līdzekļi ir pieejami arī deguna aerosolu formā. Ja tomēr pirmais brīdis ir nokavēts un simptomi jau izpaužas, noderēs kāds antihistamīna preparāts. Tādi ir nopērkami arī bez receptes. Turklāt, ja vecākās paaudzes antihistamīna zāles var izraisīt nevēlamas blaknes, piemēram, miegainību, un tās nav ieteicams lietot ilgstoši, tad jaunākās paaudzes antihistamīna medikamenti šādas blaknes neizraisa un tos var droši lietot arī ilgākā laika posmā.” 

Ārsti Latvijā pielieto arī citas, ilgstošas ārstēšanas metodes, kas sniedz samērā labus rezultātus, tādēļ polinozes gadījumā noteikti nevajadzētu nolaist rokas, bet gan kopā ar savu ārstu meklēt problēmas risinājumu.
Svarīgi zināt, ka pacientam īpaši pielāgotu terapiju ārsts parasti nozīmē nevis augu ziedēšanas periodā, bet gan vēlā rudenī vai ziemā, savukārt pavasarī, kad jau sākas ziedputekšņu laiks, simptomu mazināšanai visticamāk ieteiks lietot antihistamīna līdzekli.

Ieteikumi, kā aizbēgt no sezonālās alerģijas

“Jā, ziedputekšņu aktivitātes perioda pavadīšana kaut kur citur nebūt nav aplams veids, kā profilaktiski sevi pasargāt, un to pat mēdz ieteikt praktizēt. Tiesa, ne vienmēr aizbēgšana ir iespējama, jo īpaši, ja ir alerģija uz vairākiem ziedputekšņu veidiem, kas parādās vairāku siltās sezonas mēnešu garumā,” saka farmaceite Ieva Virza un apkopo vienkāršas un reāli veicamas darbības, kā izvairīties no slimības saasinājuma.

• Vajadzētu mēģināt izvairīties no saskares ar alerģiju izraisošiem putekšņiem.
• Profilaktiski var lietot pretalerģijas tabletes vai deguna aerosolu – tas satur dabīgus polimērus, kas veido uz deguna gļotādas mitrinošu aizsargslāni, un alergēns nevar viegli iekļūt organismā caur  gļotādu.
• Jāņem vērā, ka ziedputekšņi ir ceļotāji – valdošo vēju nesti tie var parādīties vēl pirms attiecīgo augu uzziedēšanas Latvijā vai arī pēc tam, kad augi šeit jau ir noziedējuši. Tātad – periods, kurā nāksies uzmanīties, var būt krietni garāks.
• Pēc atgriešanās no āra ieteicams noskaloties, nomazgāt muti, izskalot degunu, izmantojot izotonisku, sterilu jūras ūdens aerosolu.
• Pastaigās labāk doties, kad līst lietus, jo tad ziedputekšņiem ir mazāka iespēja izplatīties un nonākt uz gļotādām.
• Alergēni mēdz kaitēt ne tikai augu ziedēšanas laikā. Ziedputekšņi var izraisīt alerģisku reakciju arī tad, ja tie tiek uzņemti ar kādu pārtikas produktu vai arī tie atrodami lietotās kosmētikas sastāvā.
• Ziedēšanas kulminācijā pa dienu mājokļa logi jātur aizvērti. Labāk telpas vēdināt vēlu vakarā vai naktī.
• Mājās regulāri jāveic mitrā uzkopšana, ieteicams izvēlēties mēbeles un interjera priekšmetus, kas neuzkrāj putekļus un ir viegli kopjami, jāsamazina tekstila izstrādājumu apjoms telpā.
• Var sekot ziedputekšņu koncentrācijas gaisā datiem meteoroloģisko prognožu mājaslapās vai speciālās viedtālruņu lietotnēs, iešanai ārā izvēloties brīdi, kad attiecīgā auga ziedputekšņu koncentrācija ir viszemākā vai nav nemaz.