Kāpēc vecās kaites liek par sevi manīt gada vēsākajā laikā? Ieteikumi, kā rīkoties

“Rudens ir tas laiks, kad visbiežāk praksē var dzirdēt pacientu sūdzības par sāpēm, kas var būt saistītas ar gadalaika un laikapstākļu izmaiņām. Ir daļa pacientu, kuriem šī problemātika atkārtojas katru rudeni un tas nesagādā pārlieku lielas bažas, taču ir arī pacienti, kas nedodas pie ārsta un nav motivēti problēmu risināt. Vēršanās pie ārsta vai farmaceita ir būtiska, jo neapdomāta rīcība ārstēšanās procesu var paildzināt,” skaidro “Veselības centra 4” ārsts traumatologs un ortopēds Edgars Svolaks. 
 

Kāpēc izjūtam sāpes gadalaikiem mainoties?

Galvenais iemesls ir izmaiņas atmosfēras spiedienā, kas visbiežāk novērojamas tad, kad mainās gadalaiki un kļūst aukstāks. Šajā laikā cilvēka ķermenis vairāk cenšas centralizēt asinsriti, kas nozīmē, ka visvairāk tiek apasiņota un sildīta organisma centrālā daļa – sirds, plaušas, aknas, nieres. Tā rezultātā dažādās locītavās, muskulatūras taukaudos un citās ķermeņa daļās ir lēnāka asinsrite, kas savukārt var izraisīt sāpes. Tās rodas, jo lēnās asinsrites dēļ attiecīgās daļas netiek apgādātas pietiekamā daudzumā ar asinīm, skābekli un barības vielām, kas nepieciešamas to pilnvērtīgai darbībai. 

Visbiežāk šīs sāpes var izjust gūžās, locītavās, potītēs, plecos un vietās, kur senāk bijušas traumas. Tie var būt, piemēram, kaulu lūzumi vai saišu plīsumi, jo tajās vietās jau ikdienā ir izmainīta asinsrite, kas laikapstākļu izmaiņu rezultātā pastiprinās. Ja sāpes ir ilgstošas un nepāriet tad, kad laikapstākļi un temperatūra ir nostabilizējusies, tas, iespējams, nav galvenais sāpju cēlonis. Tas var būt saistīts, piemēram, ar locītavu nodilumu, kas ir viens no izplatītākajiem ilgstošo sāpju cēloņiem. Locītavu nodilumu konstatē ārsts. Ilgstošas sāpes arī var būt saistīts ar locītavu iekaisumu.  
 

Vai tas skar visus cilvēkus?

Sāpes gada aukstajos mēnešos var saasināties ne tikai cilvēkiem, kuriem ir bijušas kādas traumas vai ir hroniskas saslimšanas, piemēram, artrīts, bet arī tiem, kuriem šādu problēmu iepriekš nav bijis. Visbiežāk šādu problemātiku var novērot cilvēkiem pēc četrdesmit gadu vecuma, jo šajā vecumā sāk parādīties pirmās kaulu padiluma pazīmes, kas ir stīvuma sajūta, grūtības kustēties, kā arī krakšķēšana. 
 

Kā rīkoties, lai izvairītos no šīm sāpēm? 
 

Kusties vairāk 

Ikviens preventīvi var uzlabot savu asinsrites cirkulāciju, piemēram, vairāk kustoties. Tā var būt skriešana vai aktīva pastaiga svaigā gaisā, vingrošana, kā arī riteņbraukšana. Šīs aktivitātes ir noderīgas, jo paātrina sirdsdarbību, kas savukārt labvēlīgi ietekmē asins cirkulāciju. 

Uzņem vitamīnus un minerālvielas

Viena no būtiskākajām minerālvielām ir magnijs, kas veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību, tādā veidā atslābinot muskulatūru un palīdzot mazināt sāpes. Tas arī palīdz uzturēt kaulu veselību, kas var aizkavēt nodiluma pāragru rašanos. Dienā pieaugušajiem ieteicams uzņemt 300 līdz 400 g magnija, un tas visvairāk ir tādos pārtikas produktos kā pilngraudu maizē, putrās, piemēram, auzu, kā arī spinātos, kartupeļos, žāvētos augļos un banānos. Ja magniju neizdodas uzņemt ar uzturu, to var uzņemt ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekās tas ir pieejams dažādās formās – putojošo tablešu, kapsulu vai šķidruma. Galvenā atšķirība ir uzņemšanas veidā – kādam ir vieglāk lietot kapsulas, kamēr kādam citam ērtāk to uzņemt šķidruma veidā. Bieži vien magniju saturošajos uztura bagātinātājos ir arī B grupas vitamīni, piemēram, B6 un B12, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un atvieglo muskuļus. 

Lieto glikozamīnu un kolagēnu 

Glikozamīns cilvēka organismā atrodas visos audos, taču visvairāk tas sastopams locītavu skrimšļos. Tas sintezējas dabiski, taču, kad cilvēks kļūst vecāks, tas neveidojas tik daudz kā agrāk, tāpēc to nepieciešams uzņemt papildus. Aptiekās ir pieejami kompleksie uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir gan glikozamīns, gan kolagēns, kā arī C vitamīns, kas veicina normālu kolagēna veidošanos organismā, kas nepieciešams normālai kaulu un skrimšļu darbībai. Par piemērotāko uzņemšanas veidu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

Kā rīkoties sāpju gadījumā?

Ierobežo kustības 

Kustības var palīdzēt sāpju laikā, taču speciālists vingrinājumus iesaka veikt, ja tas nesagādā vēl lielākas sāpes un vingrinājumu plāns ir iepriekš saskaņots ar ārstu. Savukārt cilvēkiem, kuriem sāpju slieksnis ir mazāks, nav ieteicams šajā laikā veikt pārāk straujas kustības vai pārslogot attiecīgās ķermeņa daļas, piemēram, nesot smagus priekšmetus vai aktīvi sportojot. 

Lieto sildošos līdzekļus

Šajā laikā var noderēt sildošo līdzekļu lietošana tajās vietās, kur tiek izjustas sāpes. Tie uzlabo asinsriti, sasilda un uztur muskulatūras temperatūru, kas var mazināt sāpes. Sastāvā parasti ir terpentīneļļa, paprikas un čili piparu ekstrakti, kā arī aktīvā viela kapsaicīns. Aptiekās šie līdzekļi pieejami gan ziedes, gan gēla formā. Farmaceite Zane Melberga vērš uzmanību, ka ar sildošo līdzekļu lietošanu jābūt piesardzīgiem, jo tie var izraisīt blakusefektus. Ja ziede uzklāta par daudz, tā var radīt kairinājumu un niezi. Par atbilstošākās sildošās ziedes vai gēla izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

Konsultējies ar ārstu 

Ja sāpes ir ilgstošas un traucē veikt ikdienas darbības, piemēram, mācīties vai doties uz darbu, svarīgi veikt izmeklējumus un noteikt sāpju cēloni. Kad sāpju cēlonis ir noteikts, ārsts sastāda atbilstošu ārstēšanas plānu. Reizēm tie var būt recepšu medikamenti, citreiz speciālas procedūras, piemēram, fizioterapija vai teipošana.