Kreveles galvas ādā – kāpēc tās rodas un kā novērst?

Tautā seboreju mēdz dēvēt par netīro matu slimību, stāsta triholoģe jeb matu ārste Inga Zemīte. Taču ar netīrību tai nav nekāda sakara. Seboreja nav tikai galvas ādas slimība – tādus pašus ādas bojājumus kā matos novēro arī citās ķermeņa daļās, kur ir vairāk tauku dziedzerīšu. 

Skalpa ādā vieglas formas bojājumus dēvējam par blaugznām, bet smagu formu par seborejas dermatītu.

Cilvēkam katru dienu no visas ādas virsmas nolobās vecās šūnas – tās ir sīkas un ar aci neredzamas. Arī ar mataino galvas daļu notiek tas pats. Taču, ja tauku dziedzeri strādā pārāk aktīvi un šie tauki sāk “tecēt”, vecās šūnas saķep, no kā veidojas ādas plēksnītes. Tās jau ir pietiekami lielas, lai mēs varētu sataustīt un saskatīt.

Vai no tā var secināt, ka uz seboreju vairāk tendēti cilvēki ar taukainu sejas ādu un matiem, kas ātri taukojas?

Vairumā gadījumu tā var teikt, tomēr liela nozīme ir arī cilvēka imūnsistēmas atbildei uz "Malassezia furfur" sēnītes klātbūtni uz ādas. Tā ir izplatītākā seborejas “kompanjone”. 

Sēnītes ietekmē iekaisusi āda kopā ar pastiprinātu tauku izdali, kas veicina ādas lobīšanos, padara seborejas pakāpi smagāku – var sākties nieze, sarkani plankumi un zvīņošanās ne tikai galvā, bet arī citviet uz ķermeņa. 

Klasiskās seborejas dermatīta vietas ir tur, kur vairāk izvietoti tauku dziedzeri:

• galvas matainajā daļā;
• uz pieres;
• sejas centrālajā daļa, kur, piemēram, aug ūsiņas vai matiņi pie deguna;
• deguna krokās;
• ap muti;
• auss ārējā ejā;
• aiz ausīm;
• vīriešiem – muguras augšējā daļā un pa vidu krūtīm.

Vai sēnīte "Malassezia furfur" jāārstē?

Ne vienmēr, jo “Malassezia furfur” ļoti bieži sastopama normāli uz cilvēka ādas. Liela nozīme ir tam, kā imūnsistēma uz šādu klātbūtni reaģē. Taču gadījumos, ja seboreja ir smaga un grūti kontrolējama, ārsts nozīmēs pretsēnīšu līdzekļus.

Ir dzirdēts, ka daudziem seboreja uzradās vai atkārtoti uzliesmoja pēc kovida izslimošanas. Arī pēc lieliem pārdzīvojumiem. Vai ir saistība ar imunitāti vai stresu?

Jā. Piemēram, ja cilvēkam ir šī sēnīte, saslimšanas brīdī imūnsistēma koncentrējas uz to un cīņai ar sēnīti tai vairs nepietiek spēka. Tas ļauj sēnītei savairoties un aktivizēt seborejas dermatītu. Arī stress līdzīgi ietekmē imūnsistēmu.

Cilvēki ir sūdzējušies, ka kopā ar seboreju sākuši pastiprināti izkrist mati. Vai tā var būt?

Būtībā šie abi procesi – ādas plēksnīšu veidošanās un matu izkrišana – var iet paralēli viens otram, un iemesls ir paaugstināta jutība pret androgēno hormonu. Tas, ka šis hormons liek tauku dziedzeriem “izmest” vairāk tauku, ietekmē arī pašus matus, jo katra mata galā ir tauku dziedzerītis. Tādējādi paralēli seborejai var sākties mata stiebra izsīkšana un pakāpeniska matu pārvēršanās par pūciņām.

Kā ārstēt seboreju?

Ir cilvēki, kas spēj lieliski kontrolēt seboreju ar vienkāršiem ārstnieciskiem šampūniem, bet citiem nepieciešama īpašāka kopšana. Ja izmēģināts šampūns pret seboreju un galvas āda ir tīra, neniez, arī mati ātri netaukojas, to der iegaumēt uz priekšdienām, ja problēma atkārtosies. 

Taču, ja seboreja pāriet smagākā formā, ir vajadzīga citāda kopšana. Var izmēģināt “Lipiol" emulsiju. Tā satur salicilskābi un pienskābi, kas ļoti labi attīra krevelītes, un aktīvās vielas, kas pārklāj ādu un samazina iespēju attīstīties iekaisumam. Tā jālieto kā maska vienreiz vai divreiz nedēļā. Vakarā matus ik pēc diviem centimetriem izšķir celiņos un ieklāj emulsiju, no rīta galvu izmazgā.

Ja cilvēks pats nevar atrast sev piemērotu līdzekli, vērts aiziet pie ārsta, kas ieteiks citas metodes, kā kontrolēt seborejas gaitu.

Ko nevajadzētu darīt?

Būtībā seborejas gadalaiks ir ziema jeb apkures sezona, kad galvai un matiem trūkst mitruma. Nevajadzētu matus “glābt no sausuma” ar eļļām – tā tos var pamatīgi sabojāt.

Vai seboreju var izārstēt? 

Tā ir hroniska ādas slimība, kas noteiktos apstākļos var atkārtoties visas dzīves garumā. Vienīgais veids, kā tai neļaut izlauzties vai saasināties, ir zināt līdzekļus, ar kuriem to kontrolēt. Ja cilvēks izprot problēmas būtību, cīņa ar slimību ir viegla.