Sarkanie karogi, kas norāda uz to, ka patiesībā ciet no depresijas

Pēdējo 20 gadu pētījumos atzīts, ka pēcdzemdību depresija ir izplatītākais emocionālais traucējums periodā pēc dzemdībām, no kura cieš 10–20% jauno māmiņu. Dažādās valstīs veiktie pētījumi ļauj secināt, ka no pēcdzemdību depresijas nav pasargātas nedz sievietes, kuras dzīvo siltajās klimatiskajās zonās, nedz arī tās, kas mīt ziemeļos, ne trūcīgās, ne bagātās valstīs. 

Situācija Latvijā visdrīzāk būtiski neatšķiras no pasaules tendencēm, tomēr paradoksālā kārtā Valsts statistikas “Pārskatā par psihiatriskām saslimšanām un psihiski slimo kontingentiem” fiksēts, ka, piemēram, 2017. gadā Latvijā ir reģistrētas tikai sešas pacientes, kuras uzņemtas uzskaitē ar diagnozi – pēcdzemdību depresija vai psihoze. 

Iespējams, daudzas māmiņas cieš no šiem emocionālajiem traucējumiem, bet nevēršas pēc palīdzības pie ārsta vai psihoterapeita, kā tas ir citur pasaulē. 

Sievietei depresijā ir ļoti grūti veidot emocionāli ciešas attiecības ar zīdaini, atsaukties uz bērna signāliem un apmierināt viņa vajadzības. Ieilgusi mammas depresija ietekmē mazuļa emocionālo, fizisko un kognitīvo attīstību un, protams, skar attiecības ar partneri un pārējiem ģimenes locekļiem, kā arī pazemina dzīves kvalitāti uz ilgu laiku.

Šobrīd atzīts, ka depresiju sievietes var izjust ne tikai pēc bērna piedzimšanas, bet jau gaidot viņu – grūtniecības laikā. Pēdējo desmitgažu pētījumu rezultāti liecina, ka arī daudzi vīrieši izjūt nozīmīgus depresijas simptomus vai klīnisku depresiju partneres grūtniecības laikā un pēc mazuļa nākšanas pasaulē.

Kā atpazīt depresijas pazīmes

Depresija ir ilgstošs psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīgs nomākts garastāvoklis, grūtības koncentrēties un iesaistīties ikdienas aktivitātēs visdažādākajās jomās.

Depresija nav tas pats, kas slikts garastāvoklis.

Slikts garastāvoklis nāk un iet. Ja cilvēks piedzīvo depresiju, tad vismaz divas nedēļas pēc kārtas jūtas nomākts, bez enerģijas un gandrīz nemaz vairs nespēj priecāties par lietām, kuras pirms tam sagādāja prieku. Dažreiz depresīvas izjūtas pēc bērna piedzimšanas jauc ar normālu adaptēšanos jaunajai situācijai. Mātes loma vēl nav apgūta, strauji mainīgais un neparedzamais dzīves ritms var izraisīt nemieru, miega problēmas un trauksmi, tomēr šim stāvoklim būtu jāpāriet apmēram divu nedēļu laikā.

Pēcdzemdību depresijai ir vairākas izpausmes – pēcdzemdību nomāktība, pēcdzemdību depresija, pēcdzemdību psihoze:

Pēcdzemdību nomāktība

ir plaši izplatīta parādība sievietēm visā pasaulē un dažādās kultūrās. Latviešiem šo posmu tradicionāli mēdz saukt par „raudamdienām”, Fidži salās par natadoku nivasucu, angliski runājošajās zemēs par baby blues. Pēcdzemdību nomāktību piedzīvo līdz pat 80% sieviešu. Grūtsirdība izpaužas kā raudulīgums, pārmērīgs jūtīgums, grūtības koncentrēties, mainīgs noskaņojums. Šis stāvoklis parasti pāriet dažu dienu laikā bez īpašas ārstēšanas, bet jaunajai māmiņai šajā laikā nepieciešams atbalsts un iejūtīga attieksme no apkārtējiem.

Pēcdzemdību psihoze

ir ārkārtīgi rets sarežģījums (apmēram 1 sievietei no 500 vai vēl retāk), kas parasti sākas ļoti strauji pirmajās pāris nedēļās pēc dzemdībām. Šis ir ļoti nopietns veselības traucējums un prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību. Pēcdzemdību psihozei raksturīgs, ka sieviete zaudē saikni ar realitāti, kas var būt bīstami viņai pašai un arī mazulim. Tieši šīs psihozes rezultātā mammas mēdz pamest savus bērnus vai izdarīt pašnāvību. Visbiežāk šie veselības sarežģījumi piemeklē sievietes, kurām jau iepriekš ir bijuši psihiski traucējumi, piemēram, bipolārie traucējumi.

Pēcdzemdību depresija

Pēcdzemdību depresiju piedzīvo apmēram 10–20% sieviešu un arī 11% vīriešu. Latvijā veiktā pētījumā trijos posmos piedalījās 258 vecāku pāri grūtniecības trešajā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Rezultāti rāda, ka 9,75% pētījuma dalībnieču norādīja punktu skaitu ≥ 13, kas nozīmē vērā ņemamus depresijas simptomus grūtniecības trešā trimestra laikā, bet 8,9% un 8,1% sieviešu norādīja ievērojamus depresijas simptomus trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas, un gandrīz 3% vīriešu norādīja šādus depresijas simptomus visos trijos mērījuma posmos. Jāatzīmē, ka šā pētījuma dalībnieki bija zema riska grupa.

Visbiežāk pēcdzemdību depresija sākas 2–6 nedēļas pēc dzemdībām, bet tas var notikt jebkurā laikā bērna pirmajā dzīves gadā. Šai depresijai ir daudz veicinošo faktoru, kuru vidū nav viena noteicošā, drīzāk – tie katrā individuālā situācijā kombinējas. Pēcdzemdību depresija var attīstīties jebkurai sievietei, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, izglītības, partneru attiecībām.

Pēcdzemdību depresijas riska faktori

Lai arī pēcdzemdību depresija var skart jebkuru sievieti, ir vairāki riska faktori, kas paaugstina šo iespēju:

• ļoti jaunas māmiņas, kuras dzemdējušas pusaudžu vecumā līdz pilngadības sasniegšanai;
• bērnībā pieredzēta fiziska un īpaši seksuāla vardarbība;
• vecāku nāve, ko meitene piedzīvojusi līdz 10 gadu vecumam;
• sliktas, vardarbīgas un neatbalstošas partnerattiecības ģimenē;
• nepietiekams vai zems sociālais atbalsts;
• kritiski notikumi pēc dzemdībām (piemēram, darba zaudējums partnerim, šķiršanās, tuvinieka nāve u.c.);
• emocionāli traumējoša dzemdību pieredze;
• hormonālais disbalanss pēc dzemdībām, kā arī vairogdziedzera darbības traucējumi;
• zems sociāli ekonomiskās dzīves līmenis;
• depresija pašas jaunās mātes vai ģimenes anamnēzē – depresija vecākiem;
• trauksme un nosliece uz perfekcionismu; nereālas gaidas pret sevi, bērnu vai jauno situāciju.
   

Kā atpazīt depresiju?

Hormonu dejas, nogurums, miega trūkums – tas viss var radīt depresīvu noskaņojumu. Ir pilnīgi normāli, ka šāds noskaņojums ilgst aptuveni divas nedēļas. Ja tas turpinās ilgāk, ir pamats satraukumam. Dažām māmiņām parādās izteikta agresija – viņas grib kašķēties ar visiem it visur. Mēdz pat speciāli kādam “krist uz nerviem”, lai tikai pēc tam būtu iemesls dusmoties un izlādēties. Citas pārņem izmisums par savu bezspēcību, bet vēl citām rodas vainas izjūta par to, ka viņa nav supermamma.

Mammas, kas līdzšinējā dzīvē ir bijušas perfekcionistes, mēdz ciest ne tikai no depresijas, bet arī no trauksmes, jo viņas neatļauj sev atpūsties, atslābināties. Nespēja atslābināties arī var signalizēt par depresiju. Piemēram, ja perfekcionistei kāds piedāvā atpūsties, viņa atteiksies, jo jānomazgā trauki, bet pēc tam visus vainos par to, ka jūtas slikti.  

Sarkanā lampiņa iedegas tad, ja sieviete jau nedēļām neguļ vai, tieši otrādi, dienas pavada tikai gultā, vai atsakās no ēdiena, vai ir pilnīgi vienaldzīga pret sevi, partneri un pat bērnu. Dažkārt vienaldzība ir tik liela, ka tā vietā, lai mamma pieceltos pabarot raudošu mazuli, viņa tam uzgriež muguru. Pamanot kaut vienu no šiem signāliem, ir jārīkojas nekavējoties, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai blakus jaunajai māmiņai ir cilvēks, kam viņa pilnībā var uzticēties, vai arī kāds, kurš pamana šīs bīstamās pazīmes.

Kā uzveikt depresiju

Jebkurai sievietei, jo īpaši jaunajām māmiņām, ir ļoti svarīgi izrunāties, atrast uzticamu cilvēku, kam viņa var pateikt visu, kā ir, – nemelojot, saucot lietas īstajos vārdos, pat runājot rupji. Kāds, kam var pateikt, ka “viss ir piegriezies”, pretī nesaņemot nosodījumu, bet gūstot atbalstu. Ja nav neviena, kas uzklausa, var dalīties un izrunāties arī sociālajos tīklos. Šādi komunicējot, var “norunāt nost” smagumu, saprast, ka ne tev vienīgajai ir tik grūti, un saņemt atgriezenisko saiti.

Pēcdzembību depresijas pārvarēšana var būt grūta un lēna, bet tā vienmēr ir iespējama. Sākumā ir jāatgūst kontrole pār mazām lietām, jāvirzās uz priekšu sīkiem solīšiem. Nav iespējams ātri atgūt kontroli pār visu savu dzīvi, bet var kontrolēt tieši šo mirkli.

Piemēram, piecelties no gultas un aiziet uztaisīt tēju vai piezvanīt uzticamam cilvēkam. Depresijai ļoti nepatīk kustības, bet tieši kustība palīdz pārvarēt depresiju. Ir jāsaņemas un jāizkāpj no gultas, jāaiziet nomazgāties, jāiziet ārā – darbinot un palutinot savu ķermeni, jutīsies labāk, jo tas gribēs palīdzēt un atbalstīt. Ļoti svarīgs ir arī partnera atbalsts, kurš ir spējīgs pamanīt, atpazīt depresiju un ir gatavs rīkoties, lai  palīdzētu.

Nekad nevajag baidīties lūgt palīdzību, nav jāslēpj savas patiesās izjūtas un nav jāmokās vienatnē –  tas attiecināms gan uz jauno māmiņu, gan tēti, gan ģimeni kopumā. Par savām sajūtām ir jārunā! Un vienmēr ir jāpatur prātā, ka viss ir pārejošs, šis ir tikai neliels, grūts posms. Bieži vien, kad mamma pēc pāris gadiem atskatās uz sevi šajā pirmajā bērna dzīves gadā, viņa bieži vien domā, kā viņa varēja tik “briesmīgi” rīkoties, justies vai pat domāt.  Bet, jā, tu tiešām tā varēji, jo citādāk tai brīdī vienkārši nespēji. Par to sev nav jāpārmet, jo tas bija pielāgošanās un izdzīvošanas posms, kas bija kā mācībstunda pašai par sevi.

Atpazīsti depresiju sevī - izpildi TESTU!

Depresijas biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks, kurš cieš no depresijas, nespēj priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu. Parādās nepamatota vainas sajūta. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks. Depresijas gadījumā ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus, taču ne visi spēj šos simptomus sevī atpazīt, vēl jo vairāk - aizdomāties, ka tie vedina uz konkrētu diagnozi. 

Slimību profilakses un kontroles centrs ir izveidojis speciālu testu, ar kura palīdzību vari atpazīt depresiju!