Kas ir psoriāze un kā to kontrolēt – mīti un patiesība

Kā izpaužas psoriāze?

Psoriāze ir ģenētiska slimība, ko raksturo divi būtiski faktori: 

1. tā ir hroniska slimība, tas nozīmē, ka tā cilvēku pavada visu mūžu;
2. tā ir iekaisīga saslimšana, tātad tās procesu raksturo iekaisums.

Ārēji vairāk pamanām psoriāzes izpausmes uz ādas, taču šī slimība var skart arī locītavas, nagus un pat acis (psoriātisks kerotokonjutīvs), skaidro “BENU Aptiekas” piesaistītā eksperte, dermatoloģe Ilze Upeniece. Psoriātiskais veicina arī citu slimību attīstību. 

Mūsdienās psoriāze tiek diagnosticēta daudz biežāk nekā agrāk, jo pacienti daudz apzinīgāk vēršas pie ārsta un kritiskāk izturas pret veselības problēmām. Turklāt ir uzlabojušās psoriāzes diagnostikas iespējas – psoriāzi iespējams daudz labāk atpazīt, arī agrīnās formās, kad tā skar tikai nagus vai locītavas. 

Der zināt

• Šobrīd psoriāzes sastopamība ir aptuveni 0,3–5 % no populācijas.
• Latvijā psoriāze ir biežāk sastopama nekā dienvidu zemēs. 

Kad un kāpēc parādās?

Psoriāzes ģenētiskā pārmantojamība ir pierādīta, un tās varbūtība ir 60–90%. Saskaroties ar psoriāzes diagnozi, pacienti mēdz būt neizpratnē, ja ģimenē nevienam nav psoriāzes diagnozes. “Jāsaprot, ka šī ģenētiskā pārmantojamība nav vienmēr tieši ar vecākiem, turklāt ar laiku rodas jaunas gēnu mutācijas,” norāda I. Upeniece. Ir iespējami arī citi slimību izraisoši faktori, kuri vēl līdz galam nav zināmi. 

Gēnu mutācija nenosaka, ka dzīves laikā attīstīsies psoriāze, bet gan to, ka dzīves laikā dažādi palaidējmehānismi var to aktivizēt. Šie palaidējmehānismi var būt ļoti dažādi, un visbiežāk tie ir multifaktoriāli, piemēram:

• stress apvienojumā ar hronisku smēķēšanu vai pārmērīgu alkohola lietošanu,
• saslimšana ar nopietnu vīrusu, piemēram, Covid-19 vai gripu, 
• dažu spēcīgu medikamentu lietošana. 

Lai arī visbiežāk psoriāze pirmo reizi parādās 20–30 gadu vecumā vai ap 50 gadiem, tā var parādīties arī jebkurā citā vecumā – no pāris mēnešu līdz pat senioru vecumam. Tāpat psoriāze vienlīdz skar gan vīriešus, gan sievietes.

Kādi ir simptomi?

Psoriāzei ir līdzības ar citu slimību klīniskajām izpausmēm, tādēļ to ne vienmēr uzreiz nekļūdīgi atpazīst. Piemēram, ja psoriāze lokalizējas ģenitāliju rajonā, tā izpaužas ļoti līdzīgi kā sēnīte, piemēram, kandidoze, savukārt galvas matainajā daļā psoriāze ir ļoti līdzīga seborejiskam dermatītam, kas ir plaši izplatīts. 

Ārste uzsver, ka pacientam nevajadzētu patvaļīgi noteikt sev diagnozi. Ja uz ādas parādās iekaisīgs, sārts, niezošs, zvīņojošs izsitums, tas ir jāparāda speciālistam. Tāpat gadījumos, kad pacientam ir ilgstošs, neizskaidrojams nagu bojājums un sēnīte jau ir meklēta, bet nav atrasta, kā arī gadījumos, ja pacientam ir ilgstošas sāpes locītavās, jādodas pie ārsta.

Kā ārstēt?

Psoriāzei raksturīga viļņveidīga gaita. Tai var būt gan remisijas periodi ar pilnīgi tīru ādu, gan saasinājuma periodi ar spilgtām slimības izpausmēm, ādas iekaisumu vai citu lokalizāciju iesaisti. 

Reizēm remisijas laiks var ilgt pat gadiem, kā arī paasinājuma periodi var būt dažādi – no pāris mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Tā visu dzīvi ir jāārstē un jākontrolē.

Viena no lielajām kļūdām, ko mēdz pieļaut psoriāzes pacienti, ir nevērīga attieksme pret ārstēšanos. Proti, ņemot vērā, ka psoriāzi nevar pilnībā izārstēt, pacienti mēdz uzskatīt, ka nav vērts censties. 

Tomēr – lai arī psoriāze nav izārstējama, to var veiksmīgi kontrolēt un ievērojami uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Turklāt jāatceras, ka psoriāze ir slimība, kas skar ne tikai ādu, bet ir sistēmisks process. Nekontrolēta psoriāze, psoriātisks iekaisums un ar to saistīto aktīvo vielu izdale veicina arī citu veselības risku, piemēram, cukura diabēta, attīstību, kā arī paaugstina risku saslimt ar dažādām mentālām slimībām, piemēram, depresiju, un sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat tas saasina jau esošās slimības. 

Ja psoriāzi neārstē, slimība var radīt neatgriezeniskus bojājums, piemēram, locītavās, izraisot to eroziju, kas var novest pie locītavu funkciju ierobežojuma.