Kņudināšana kaklā, kakla sāpes, ilgstošs krekšķis. Tās var būt atviļņa slimības pazīmes!

Par atviļņa slimības pazīmēm un ārstēšanu stāsta “LOR Klīnikas” otolaringologs Kristaps Dambergs un Ilze Sokolova. 

Mūsdienās ir viena no biežākajām veselības problēmām – atviļņa slimība

Ausu, kakla un deguna saslimšanās pēdējā desmitgadē arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība kuņģa skābes ietekmei uz rīkli, muti, aizdeguni un degunu. Un citādi jau arī nebūtu iespējams, jo arvien vairāk cilvēku sūdzas par kamola sajūtu un diskomfortu kaklā, hronisku un ilgstošu klepu, kam īsti nav iemesla, tecēšanas sajūtu aizdegunē, apgrūtinātu deguna elpošanu. “Bieži vien cilvēku ik rītu moka nelielas kakla sāpes, sajūta, ka tas nobrāzts. Dienas gaitā šīs nepatīkamās izjūtas parasti pāriet, bet otrā dienā sākas atkal. Izdzirdot no pacienta iepriekšminētās sūdzības, ārstam uzreiz skaidrs, ka te, iespējams, darīšana ar  ekstraezofagālā refluksa slimību jeb laringofaringeālā atviļņa slimību,” uzsver Kristaps Dambergs. Izrādās, atvilnis mūsdienās ir viena no biežākajām veselības problēmām, tikai daudzos gadījumos tā pazīmes nav izteiktas un cilvēks dzīvo, pat nezinādams, ka viņam šāda slimība ir.

Pie slimības pazīmēm var minēt arī mēles aplikumu: tā parasti ir balta, pat ar tādu kā ģeogrāfisku zīmējumu. Var būt arī balss aizsmakums, sajūta, ka grūti norīt ēdienu. 

“Tas nozīmē, ka skābe jeb kuņģa enzīmi iedarbojas tieši uz kaklu, balseni, degunu, arī ausīm, aizdeguni un mutes gļotādu. Manot kādu no iepriekšminētajām ikdienu traucējošām pazīmēm, vajadzētu doties pie otolaringologa, kurš pārliecināsies, kas tieši izraisījis minētās pazīmes,” skaidro Ilze Sokolova. Ja mēle kļuvusi sāpīga, ir smaganu bojājumi, uz mēles ir čūlas, pie ārsta jādodas obligāti. Tāpat arī tad, ja kakla sāpes rītos un/vai neliels krekšķis turpinās ilgāk nekā astoņas nedēļas.
 

Atviļņa slimības ārstēšana

Lai lemtu par ārstēšanas taktiku, ārsts vispirms iztaujās par cilvēka dzīves veidu (milzīga nozīme ir, piemēram, ēšanas paradumiem!), kā arī veiks apskati. "Ar endoskopu vai tiešā veidā apskatām gan kaklu, gan balseni, gan deguna dobumu. Jāpiebilst, ka apskate ar endoskopu notiek lokālajā anestēzijā, tāpēc tā ir maksimāli saudzējoša un nesagādā pārliekas neērtības. Turklāt, atkarībā no ārsta profesionalitātes, tā ilgst tikai minūti vai divas," uzsver Kristaps Dambergs. 

“Tuvu barības vadam atrodas balsenes kausiņskrimšļi. Ja to gļotāda uztūkusi, pacientam ir sajūta, ka kaklu kairina svešķermenis. Lielākas sūdzības rada zembalssaišu tūska, tāpat arī pirmsvēža stāvoklis vai pat audzējs. Tāpēc traucējošās izjūtas nevajag ignorēt,” uzsver ārsts. 
"Ja izmaiņas ir nelielas: apsārtusi, kairināta gļotāda, terapiju uzsāksim vai nu ar diētu vai medikamentiem – tas atkarīgs no pacienta. Ja izmaiņas nopietnākas, iespējams, būs nepieciešams veikt audu biopsiju. Nereti cilvēka galvenais uztraukuma iemesls – vai tas nav audzējs. Tādā gadījumā labāk veikt padziļinātu pārbaudi. Jo arī stress provocē atvilni," uzsver Ilze Sokolova.

Var palīdzēt arī ēšanas paradumu maiņa

Ja ārstam skaidrs, ka nopietna slimība nav pie vainas, ārstēšanu vislabāk sākt ar uztura izmaiņām, pareizu diētu. 

"Mainot ēšanas paradumus, pāris mēnešu laikā sūdzības var pāriet it kā pašas no sevi," uzsver Ilze Sokolova. 

Vispirms vajadzētu ieviest regulāras ēdienreizes – ik dienas ēst brokastis, pusdienas, vakariņas, bet vislabāk, ja iespējams ieviest vēl divas uzkodu reizes. Jo viens no veiksmīgas ārstēšanas nosacījumiem ir ēst bieži, bet mazām porcijām. “Aizņemtā darba grafika dēļ cilvēki paēd brokastis, pusdienām neatliek laika un tad kārtīgi pieēdas vakarā. Tā ir visu moderno un attīstīto valstu problēma. Taču lielāko ēšanas reizi vajadzētu organizēt pusdienlaikā, bet vakarā iztikt ar vieglu maltīti, izvairoties no trekniem, asiem un kairinošiem ēdieniem. Katrā ziņā pēdējoreiz drīkstētu ēst ne vēlāk kā divas stundas pirms gulētiešanas,” skaidro Kristaps Dambergs. Starp citu, tiem, kam atvilnis, no trekniem, asiem, kairinošiem ēdieniem būtu jāizvairās vispār. 

Jāievēro vēl daži noteikumi: necelt neko smagu (arī smagumu celšana veicina atvilni) un pārāk cieši nesavilkt jostu (arī tas veicina atvilni).  Uzturā nevajadzētu lietot tomātus un to izstrādājumus, vīnu, atsevišķos gadījumos banānus. Tāpat arī šokolādi, ķiplokus, melnu kafiju tukšā dūšā, kā arī veselīgo ingvera tēju. Un, protams, smēķēt. 

 

Toties atviļņa simptomus mazina pētersīļi un selerija zaļā veidā, kā arī kurkuma. 

"Ja diēta izrādījusies maz efektīva vai pacients tūlīt grib sākt ar medikamentu terapiju, tad galvenā terapijas metode ir protonu sūkņa inhibitoru lietošana divu trīs mēnešu garumā. Ja pēc šīs terapijas situācija neuzlabojas, jāmeklē palīdzība pie gastroenterologa,» uzsver Ilze Sokolova. Tiesa, jāievēro pareiza medikamentu lietošana – tablete vai divas (kā noteicis ārsts) jāieņem no rīta, aptuveni pusstundu pirms ēšanas, un/vai arī vakarā tukšā dūšā pirms gulētiešanas.

Atvilnis – arī bērniem

Samērā maz tiek runāts par to, ka no atviļņa var ciest arī bērni. Izrādās, tieši atvilnis var veicināt elpošanas traucējumus, kas saistīti ar aizdeguna mandelēm, sekretoro otītu jeb šķidruma uzkrāšanos bungdobumā. Tāpat arī gadījumos, ja bērns bieži slimo ar ilgstošām, smagām iesnām, vidusauss iekaisumu, bronhītu, deguna blakusdobuma iekaisumu, vajadzētu pārliecināties, vai viņam nav atviļņa slimība. “Nesen veikts pētījums Bērnu slimnīcā pierādīja – bērniem, kam ir sūdzības par atvilni, ir lielākas aizdeguna mandeles nekā bērniem, kam nav atviļņa,” uzsver Kristaps Dambergs. 
“Vēl viena atviļņa pazīme bērniem ir raksturīga smaka no mutes rītos un balts mēles aplikums. Redzot šīs pazīmes, vecākiem noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu,” saka Ilze Sokolova. 

Kas mazina atvilni?

• Regulāra ēšana. 
• Ēst biežāk, bet mazām porcijām.
• Neēst vakarā, vismaz 2 stundas līdz gulētiešanai.
• Izvairīties no trekniem, asiem, kairinošiem ēdieniem. 
• Necelt neko smagu – arī smagumu celšana veicina atvilni. 
• Atlaid jostu – stingri savilkta jostasvieta arī veicina atviļņa veidošanos.