Ļoti bieži sastopams garīgās veselības traucējums, kas var trīskāršot tavu risku saslimt ar demenci

“Trauksmi varētu uzskatīt par demences riska faktoru,” sacīja pētījuma vadošā autore Keja Kainga.

Pasaulē ar demenci slimo vairāk nekā 55 miljoni cilvēku, un paredzams, ka līdz 2050. gadam to skaits pieaugs līdz 139 miljoniem.

Tā kā šī slimība ir arī viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, pētnieki un veselības aprūpes speciālisti ir pievērsušies profilaksei, jo īpaši pievēršoties tādiem riska faktoriem kā trauksme vai dzīvesveida paradumi.

Iepriekšējos pētījumos, kuros tika pētīta saikne starp trauksmi un demenci, lielākoties tika mērīta dalībnieku trauksme vienā laika posmā, un secinājumi nebija viennozīmīgi, taču, kā apgalvo autori, svarīgs aspekts, ko vērts ņemt vērā, ir tas, cik ilgi trauksme cilvēkam saglabājas.

Pētnieku grupa pētīja 2132 dalībniekus. Viņi bija vecumā no 60 līdz 81 gadam vai vecāki un pētījuma sākumā sniedza veselības datus, piemēram, par tabakas lietošanu vai alkohola lietošanu, kā arī par to, vai viņiem ir tādas slimības kā hipertensija vai diabēts.

Tika veikti trīs novērtējumi, ko sauca arī par pētījuma posmiem, katrs ar piecu gadu intervālu. Pētnieki mērīja dalībnieku trauksmi pirmajā un otrajā novērtējumā. Hronisku trauksmi definēja kā trauksmi gan pirmajā, gan otrajā novērtējumā. Uzskatīja, ka trauksme ir izzudusi, ja tā bija vērojama tikai pirmā novērtējuma laikā. Jaunatklātā trauksme attiecas uz trauksmi, kas konstatēta tikai otrajā posmā.

Galu galā demence attīstījās 64 dalībniekiem. Hroniska trauksme bija saistīta ar gandrīz trīs reizes augstāku demences risku, un vidējais laiks līdz diagnozes noteikšanai bija 10 gadi, secināja autori.

Šo atklājumu Amerikas Neiroloģijas akadēmijas loceklis Dr. Glens Finnejs nosauca par “apsveicamu papildinājumu mūsu zināšanām par trauksmi un demenci”. Dr. Finnejs ir atmiņas un izziņas programmas direktors Pensilvānijas štatā, pētījumā nepiedalījās.

Eksperti uzskata, ka saikni starp trauksmi un demenci daļēji var izskaidrot ar trauksmes saistību ar asinsvadu slimībām, kas ir demences cēlonis, un kaitīgo ietekmi uz šūnām. Stress palielina kortizola līmeni smadzenēs un iekaisumu veidošanos, abi šie faktori nogalina nervu šūnas, skaidro Masačūsetsas slimnīcas Ģenētikas un novecošanās pētniecības nodaļas direktors.

Trauksme ir saistīta arī ar beta amiloīda uzkrāšanos, kas ir raksturīga Alcheimera slimības pazīme. Šie traucējumi ir saistīti arī ar strukturālām smadzeņu izmaiņām, “piemēram, smadzeņu un hipokampa atrofiju, kas arī ir saistīti ar demenci,” piebilda pētījuma autore Keja Kainga. 

Ar visu pētījumu var iepazīties ŠEIT! 

Avots: CNN