Kā atšķirt parastas galvassāpes no tādām, kas var brīdināt par nāvējošām slimībām?

Visbiežāk sastopami divi galvassāpju veidi – vispopulārākās ir saspringuma galvassāpes un pēc tam migrēnas. Ja cilvēkam sāp galva desmit dienas vai mēnesi, ir jādodas pie galvassāpju speciālista, nevis jālieto bezrecepšu pretsāpju medikamenti, jo tas var liecināt par nopietnākām veselības problēmām. 
 

Kāds ASV dzīvojošs neirologs vietnē “Instagram” ir sniedzis padomu, kā atšķirt draudīgas galvassāpes no nekaitīgām sāpēm.  

Neirologs Dr. Baibings Čens apgalvo, ka ir divi “sarkanā karoga” simptomi, kas vedina domāt, ka galvassāpēm ir nopietnāks iemesls par saaukstēšanos, pārgurumu, neizgulēšanos vai saspringumu. “Ir jāpievērš uzmanība tam, ja galvassāpes pēkšņi ir citādākas, nekā tās izjustas iepriekšējās reizēs, piemēram, tās ir pēkšņas, kā sāpīgs sitiens pa galvu, vai ilgst ilgāk, nekā parasti,” saka neirologs. 
 

Saskaņā ar Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta vadlīnijām, šādas pēkšņas galvassāpes dēvē par “pērkona galvassāpēm” – tās ir pēkšņas, mokošas sāpes, kādas nav pieredzētas iepriekš. Šādas sāpes noteikti nevajag ignorēt, bet nekavējoties sazināties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. 
 

Galvassāpes var liecināt arī par smadzeņu audzēju, tāpēc mediķi parasti iesaka vērsties pie ģimenes ārsta, ja galvassāpes kļūst biežākas vai ilgst ilgāk, nekā ierasts. 
 

Varbūt migrēna? 

Daļa no  galvassāpēm parasti ir nelielas un ātri pāriet. Migrēnas gadījumā intensīvas un spēcīgas galvassāpes ir tikai viens no daudziem simptomiem. Katram migrēna var būt atšķirīga un bieži simptomi var būt pat ļoti izteikti. 
 

Daudziem migrēna ir vairāk nekā sāpes – tā izraisa arī sliktu dūšu, nogurumu, bieži sastopama kognitīvā disfunkcija, smadzeņu migla, jutīgums pret gaismu un troksni. Turklāt parasti šie simptomi mēdz apvienoties un cilvēks lēkmes laikā patiešām jūtas pilnīgi nespējīgs funkcionēt. Migrēnas lēkme var ilgt no dažām stundām līdz pat 3 dienām (72 stundām). Dažreiz migrēnas lēkmes var sekot viena aiz otras, atņemot no mēneša dienām gandrīz pusi un dažkārt pat vairāk.

Saspringuma sāpes

Saspringuma sāpes rodas spriedzes rezultātā – ar šādām sāpēm pazīstama ir liela daļa cilvēku, jo mūsdienu dzīves ritms ir straujš un nereti stresa pilns. Tām raksturīgas vieglas līdz vidējas vai spiedošas sāpes, parasti abās galvas pusēs, un tās nepastiprina fiziskās aktivitātes – visbiežāk kustības palīdz sāpes samazināt. Tās neietekmē redzi un līdzsvaru un ilgst no 30 minūtēm līdz dažām dienām. Cilvēkam, esot stresā un spriedzē, muskuļi savelkas – visbiežāk tas notiek kakla un plecu daļā un šādi saspringti muskuļi arī rada galvassāpes.

Visnozīmīgākā ārstēšana – dzīvesveida maiņa

Visnozīmīgākā visa veida galvassāpju  ārstēšana ir dzīvesveida maiņa. Plānojot darba dienu, jāievēro atpūtas brīži un jāpiedomā pie veidiem, kā mazināt stresu. Ir jāatrod laiks, lai atslābinātu ķermeni un prātu – katram ir savs veids, kā to izdarīt, var noderēt psihoterapija, meditācija, masāžas. Tikpat svarīgs ir arī kvalitatīvs miegs, regulāras un sabalansētas ēdienreizes, pietiekama ūdens uzņemšana un fiziskās aktivitātes.