Kas notiek ar ķermeni, kad sēžam pārāk ilgi?

• 1. Muskuļu vājums un stīvums. Ilgstoša sēdēšana vājina muskuļus, īpaši sēžamvietas, muguras un kāju muskuļus. Šie muskuļi kļūst stīvi, kas var novest pie sliktas stājas, muguras sāpēm un paaugstināta traumu riska.
• 2. Palielināts sirds un asinsvadu slimību risks. Sēdošs dzīvesveids palēnina asinsriti, kas var palielināt asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Tas savukārt palielina infarkta un insulta risku.
• 3. Svara pieaugums un vielmaiņas traucējumi. Mazkustīgs dzīvesveids palēnina vielmaiņu, kas var izraisīt svara pieaugumu un veicināt 2. tipa cukura diabēta attīstību. Ilgstoša sēdēšana arī negatīvi ietekmē organisma spēju regulēt cukura un tauku līmeni asinīs.
• 4. Muguras un kakla sāpes. Nepareiza sēdēšanas poza rada pārmērīgu slodzi mugurkaulam, īpaši muguras lejasdaļai un kaklam. Tas var izraisīt hroniskas sāpes, diskomfortu un pat starpskriemeļu disku bojājumus.
• 5. Samazināta smadzeņu aktivitāte. Kad mēs ilgi sēžam, samazinās asins plūsma smadzenēs, kas var izraisīt koncentrēšanās grūtības un nogurumu. Fiziskās aktivitātes veicina asinsriti, kas palīdz saglabāt garīgo asumu un uzlabo noskaņojumu.

Ko darīt lietas labā? 

1. Veic regulāras kustību pauzes: 

• Ik pēc 30–60 minūtēm piecelies un izkusties vismaz 2–5 minūtes.
• Veic stiepšanās vingrinājumus vai pastaigājies pa telpu.
• Ja iespējams, izmanto stāvgaldu, lai strādātu gan sēdus, gan stāvus.

2. Iekļauj vairāk fizisko aktivitāšu ikdienā

• Dodies īsās pastaigās dienas laikā, piemēram, pēc ēdienreizēm.
• Pievieno nelielus vingrinājumus, piemēram, pietupienus vai izklupienus, ja strādā mājās.
• Brauc ar velosipēdu vai ej kājām, nevis izmanto auto vai sabiedrisko transportu īsiem attālumiem.

3. Uzlabo sēdēšanas pozu

• Saglabā taisnu muguru un plecus atpakaļ, izvairoties no saliektas pozas.
• Regulē krēsla augstumu tā, lai kājas būtu 90 grādu leņķī pret grīdu.
• Lieto ergonomisku krēslu vai spilvenu, lai atbalstītu muguras lejasdaļu.

4. Iesaisti vairāk kustību ikdienas darbībās

• Runājot pa tālruni, staigā pa telpu.
• Reklāmu pauzēs piecelies un izstaipies, ja skaties televizoru.
• Izmanto kāpnes, nevis liftu, lai palielinātu ikdienas aktivitāti.

5. Praktizē stiepšanās vingrinājumus

• Kakla un plecu stiepšana – palīdz atbrīvoties no sasprindzinājuma, kas rodas no ilgstošas sēdēšanas.
• Muguras izstaipīšana – noliec ķermeni uz priekšu un izstiep rokas, lai mazinātu spiedienu uz mugurkaulu.
• Gurnu un kāju stiepšana – palīdz uzlabot asinsriti un novērst muskuļu sasprindzinājumu.

Ilgstoša sēdēšana var nopietni ietekmēt veselību, taču nelielas ikdienas izmaiņas var būtiski mazināt negatīvo ietekmi. Regulāras kustību pauzes, pareiza poza un fiziskās aktivitātes palīdzēs saglabāt veselību un labsajūtu. Sāc ar mazām izmaiņām jau šodien un ievies vairāk kustību savā ikdienā!