"Par laika logiem neko nav dzirdējuši!" Sieviete neizpratnē par sistēmu RAKUS Acu klīnikā

Sociālajos tīklos uzmanību piesaistījis kādas sievietes ieraksts, kurā viņa stāsta, ka kopā ar savu mammu jau piecas stundas gaida rindā uz acu operāciju Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Oftalmoloģijas klīnikā, jo visi pacienti tiek reģistrēti vienlaicīgi.
RAKUS skaidro, kāpēc ir šāda sistēma. (Foto: RAKUS/Facebook)

FOTO: Publicitātes foto

RAKUS skaidro, kāpēc ir šāda sistēma. (Foto: RAKUS/Facebook)

"Tas ir fenomenāli, cik te maz interesē pacienti. Visi, kas pieteikti uz operāciju, tiek norīkoti uz reģistrāciju uz vienu laiku. Par laika logiem pacientu plūsmas plānošanā te nav dzirdēts. [..] Sēžam dažādās “dzīvajās” rindās jau piekto stundu dienas stacionāra koridorā, kur brīžiem visiem pat nepietiek krēslu. Pārsvarā ļoti veci cilvēki," mikroblogošanas vietnē "X" raksta sieviete. 

 

Viņa arī nesaprot, kāpēc nevar saplānot pacientus pa laika logiem, ja uz operāciju atnāks jau zināms cilvēku skaits. "Tā nav raķešu zinātne, bet ir ļoti nežēlīgi pret pārsvarā gados veciem pacientiem. Un nulle laipnības procesā."

 

Kā skaidro Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, profesore Kristīne Baumane, pacientiem tiek nozīmēti ierašanās laiki atkarībā no pacienta operējošā ķirurga maiņas sākuma. 

  • Pacientiem, kurus ķirurgs sāk operēt pirmajā maiņā plkst. 9.00, jāierodas no plkst.7.30.
  • Pacientiem, kurus ķirurgs sāk operēt otrajā maiņā plkst. 13.00–14.00, jāierodas no plkst.10.00 līdz 12.00.

 

"Tomēr praksē esam novērojuši, ka daļa pacientu vai viņu radinieki, kas nogādā pacientus uz operāciju, neievēro ieteiktos ierašanās laikus un mēdz ierasties krietni agrāk, pat no plkst.6.30. Ņemot vērā, ka reģistratūra atvērta no plkst.7.30, kas ir noteiktais pacientu ierašanās laiks, dažkārt rīta stundās izveidojas lielāka pacientu rinda," atzīst Baumane. 

 

Viņa norāda, ka pacienti tiek iepriekš informēti par operācijas sagatavošanās procesu un pēcoperācijas uzturēšanās ilgumu klīnikā, kas dažkārt var aizņemt pat pusi dienas. Šī informācija tiekot sniegta pirmsoperācijas konsultācijā, kur pacienti saņem informācijas lapu no ārstējošā ārsta. 

 

Reklāma
Reklāma

"Operāciju secība netiek noteikta pēc reģistrēšanās kārtības – to nosaka vairāki medicīniski faktori, tostarp pacienta vispārējais veselības stāvoklis un acu patoloģiju smaguma pakāpe. Piemēram, ja pacients ierodas uz operāciju ar nekompensētām sistēmiskām slimībām, piemēram, augstu asinsspiedienu, kas ir kontrindikācija kataraktas operācijai, primārais uzdevums ir stabilizēt šo stāvokli, lai operācija varētu notikt paredzētajā dienā. Ja tas nav iespējams, operācija tiek pārcelta un pacientam ieteikts vērsties pie ģimenes ārsta vispārējās veselības sakārtošanai," skaidro Baumane. 

 

Vēl viens būtisks faktors ir acs patoloģijas smaguma pakāpe. Pirmsoperācijas apskates laikā daudziem pacientiem tiek konstatētas citas primāras acu patoloģijas, kam nepieciešama padziļināta izmeklēšana un ārstēšanas plāna precizēšana. Šie izmeklējumi aizņem papildu laiku, taču tie ir būtiski, lai nodrošinātu optimālu operācijas iznākumu. Ņemot vērā, ka daudzus pacientus uz operāciju nosūta ģimenes ārsts, optometrists vai medicīnas iestāde reģionā, kur acu diagnostikas iespējas ir ierobežotas, šāda pirmsoperācijas izmeklēšana ir īpaši svarīga, lai precīzi noteiktu acu diagnozi, kas var ietekmēt operācijas rezultātu. Arī pašas operācijas ilgums var būt atšķirīgs – no 10 minūtēm līdz pat pusotrai stundai, ja rodas sarežģījumi.

 

Lai pacientam noteiktajā dienā varētu veikt acu operāciju, pirms tam nepieciešams veikt apjomīgus un laikietilpīgus priekšdarbus:

  • Reģistrāciju dienas stacionārā;
  • Refraktometriju ar tai sekojošu tonometriju, pahimetriju, keratometriju un labākā koriģētā redzes asuma noteikšanu abām acīm;
  • Vispārējā stāvokļa novērtējumu, tajā skaitā nomierinošu medikamentu pielietošanu, ja pacients ir izteikti nervozs;
  • Zīlītes farmakoloģisku paplašināšanu, kas dažkārt ir jāveic atkārtoti, ja zīlīte uz zālēm slikti reaģē;
  • Intraokulārās lēcas stipruma aprēķināšanu, precizējot pēcoperācijas mērķa refrakciju;
  • Acu ultrasonogrāfiju, nepieciešamības gadījumā arī “A-scan” ultrasonogrāfiju;
  • Acs priekšējo daļu stāvokļa novērtēšanu ar spraugas lampas biomikriskopiju, slimību anamnēzes noskaidrošanu;
  • Acs mugurējo daļu stāvokļa novērtēšanu ar netiešo oftalmoskopiju;
  • Papildu izmeklējumus atkarībā no konstatētās atrades biomikroskopijā (redzes lauks, priekšējo daļu OCT jeb optiskā koherences tomogrāfija – acu izmeklēšanas metode, kas darbojas kā ultraskaņa ar gaismu, mugurējo daļu OCT, fundus foto – izmantojot speciālu kameru, tiek uzņemts attēls no acs iekšpuses: tīklenes, redzes nerva un asinsvadiem).

 

Pēc operācijas pacientam tiek sagatavots izraksts, kurā norādīta informācija par veiktajām manipulācijām. Kā skaidro klīnikas vadītāja, pašlaik šis process prasa laiku, jo informācija tiek  transkribēta un sagatavota drukātā formātā, tomēr plānots, ka no 1. aprīļa visi izraksti būs pieejami elektroniski valsts veselības aprūpes informācijas sistēmā “E-veselība”, kas ievērojami samazinās pacientu gaidīšanas laiku pēc operācijas.

 

"Mēs apzināmies, ka gaidīšana pacientiem var radīt neērtības, taču pacienta sagatavošana acu operācijai un tās norise ir ļoti rūpīgs un individuāli pielāgots process, kas nepieciešams, lai nodrošinātu veiksmīgu un efektīvu iznākumu. Aicinām pacientus ievērot norādītos ierašanās laikus, lai nodrošinātu raitāku reģistrācijas procesu un samazinātu neplānotas gaidīšanas laiku," bilst Baumane. 

Saistītie raksti