Kas īsti ir E. coli un kāpēc tik bīstama: skaidro infektoloģe

E. coli (Escherichia coli) ir baktērijas, kas parasti dzīvo veselu cilvēku un dzīvnieku zarnu traktā. Lielākā daļa E. coli veidu ir nekaitīgi vai izraisa īslaicīgu caureju, tomēr atsevišķi baktērijas celmi, piemēram, E. coli O157:H7 var izraisīt izteiktas sāpes vēderā, asiņainu caureju un vemšanu.

Ar E. coli baktērijām var inficēties no piesārņota ūdens vai pārtikas, īpaši neapstrādātiem dārzeņiem un nepietiekami termiski apstrādātas maltas liellopu gaļas. 

Veseli pieaugušie parasti atgūstas no šīs infekcijas nedēļas laikā, savukārt maziem bērniem un gados vecākiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt ar dzīvībai bīstamu slimības formu, kas izpaužas ar nieru mazspēju.

Bīstama komplikācija

Atsevišķiem cilvēkiem, īpaši maziem bērniem un vecākiem pieaugušajiem, var attīstīties potenciāli dzīvībai bīstama nieru mazspējas forma, ko sauc par hemolītiski urēmisko sindromu (retu un smagu komplikāciju, kas izraisa eritrocītu skaita samazināšanos (hemolītiska anēmija), zemu trombocītu skaitu un akūtu nieru mazspēju).

Iespējamie inficēšanās veidi

• Lietojot inficētu pārtiku vai ūdeni;
• Kontakta ceļā no cita cilvēka.

Riska faktori slimības attīstībai

Vecums

Maziem bērniem un vecākiem pieaugušajiem ir lielāks risks saslimt ar E. coli izraisītu slimību un ir risks nopietnākām infekcijas izpausmēm.
 

Novājināta imunitāte

Cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte – HIV infekcija, imūnsupresējoša terapija, piemēram onkoloģijas pacienti u. c. 

Gadalaiks

Lielākā daļa E. coli infekciju sastopamas vasaras mēnešos, tomēr saslimšana iespējama jebkurā gadalaikā. 
 

Samazināts kuņģa skābes līmenis

Kuņģa skābei ir zināma aizsargājoša loma pret E. coli. Ja ir nepietiekošs kuņģa skābes līmenis vai tiek lietotas zāles kuņģa skābes samazināšanai, var palielināties E. coli infekcijas risks.
 

Tipisikākie simptomi 

E. coli O157:H7 infekcijas simptomi parasti sākas trīs vai četras dienas pēc saskares ar baktērijām. Bet var saslimt arī vienu dienu pēc saskares, kā arī vairāk nekā pēc nedēļas. 

Galvenās pazīmes ir caureja, kas var būt no vieglas un ūdeņainas līdz smagai un asiņainai, sāpes vēderā, kā arī slikta dūša un vemšana.

Kādi ir cēloņi?

Ar E. coli baktērijām var inficēties no piesārņota ūdens vai pārtikas, īpaši neapstrādātiem dārzeņiem un nepietiekami termiski apstrādātas maltas liellopu gaļas. Iespējams inficēties arī kontakta ceļā no cita cilvēka.

Tikai daži E. coli celmi izraisa caureju. E. coli O157:H7 celms pieder pie E. coli grupas, kas ražo spēcīgu toksīnu, kurš bojā tievās zarnas gļotādu. Tas var izraisīt asiņainu caureju. Apēdot šo baktēriju celmu, attīstās infekcija.

Atšķirībā no daudzām citām slimību izraisošām baktērijām, E. coli var izraisīt infekciju pat tad, ja uzņem tikai nelielu daudzumu baktēriju. 

Šī iemesla dēļ var saslimt, apēdot tikai nedaudz nepietiekami termiski apstrādātas gaļas vai norijot malku piesārņota baseina ūdens.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ja pierādīta minētā infekcija, tad ārstēšana un novērošana notiek stacionārā, kamēr ārsts pieņem lēmumu, ka ir droši doties mājās.

Ja parādās simptomi, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina:

• Jāpaliek mājās un jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai citu ārstu.
• Ja ir stipras sāpes vēderā, asiņaina caureja vai vājums, nekavējoties jāmeklē, kur visātrāk saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību!
• Ja nav jāārstējas stacionārā, arī mājās rūpīgi jāseko līdzi, lai saslimušais dzer daudz šķidruma, jo svarīgi izvairīties no atūdeņošanās. Jāēd viegli sagremojamu pārtiku, piemēram, rīsus, banānus, grauzdiņus, vārītus kartupeļus. Jāizvairās no trekniem, asiem un neapstrādātiem pārtikas produktiem.
• Nedrīkst apmeklēt darbu, skolu vai bērnudārzu, kamēr ārsts nav atļāvis atgriezties ikdienas gaitās. 
• Nedrīkst lietot medikamentus bez ārsta norādījuma, jo tas var pasliktināt slimības gaitu.
• Stingri jāievēro personisko higiēnu: jāmazgā rokas ar ziepēm un ūdeni pēc tualetes apmeklējuma, pirms un pēc ēdienu gatavošanas un pirms ēšanas. Regulāri jātīra un jādezinficē vannas istabu, durvju rokturus, tualetes poda vāku un citas virsmas, kurām bieži iznāk pieskarties. Jālieto tikai savus traukus un dvieļus.
• Jāizvairās no kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem. Infekcija var būt īpaši bīstama maziem bērniem, senioriem, cilvēkiem ar vāju imunitāti.

Profilakse

Nav vakcīnu vai medikamentu, kas var pasargāt no E. coli izraisītām slimībām, lai gan zinātnieki pēta iespējamās vakcīnas.

Kā izvairīties no saslimšanas ar E.Coli?

SPKC aicina:

• rūpīgi mazgāt rokas zem tekoša ūdens;
• dārzeņus kārtīgi nomazgāt zem tekoša dzeramā ūdens, īpaši tos, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa;
• augļus pirms mizošanas un ogas pirms lietošanas nomazgāt, mizot visus sakņu dārzeņus un noskalot tos zem tekoša dzeramā ūdens;
• gaļu, tostarp malto gaļu, pietiekami termiski apstrādāt;
• izvairīties no krusteniskās kontaminācijas, t. i., baktēriju izplatīšanas no jēla pārtikas produkta uz ēšanai gatavu vai termiski apstrādātu pārtikas produktu, piemēram, izmantojot atsevišķus dēlīšus jēlas gaļas un termiski apstrādātas gaļas vai svaigu dārzeņu griešanai;
• mazgāt griešanas dēlīti ar ziepēm starp jēlas un ēšanai gatavas pārtikas apstrādi;
• personām, kurām ir caureja vai vemšana, atturēties no pārtikas apstrādes;
• ievērot piesardzības pasākumus, jo inficēšanās var notikt arī cieša kontakta ceļā ar slimnieku.

Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu.

Avots: www.veselapasaule.lv